„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. aprīlis
Piektdiena
Alīna, Rūsiņš, Sandris
+9.2 °C
skaidrs laiks

Vai Daugavpilī sākušās kaķu „medības”?

„Dārgie draugi! Ir nepieciešama juridiska konsultācija! Daugavpilī, Ķīmiķu mikrorajonā, daži necilvēki kopā ar māju vecākajiem pilnīgi atklāti indē kaķus. Paņēmiens ir pavisam vienkāršs – baldriāni un arsēns!!! Zinu, ka tā ir krimināli sodāms nodarījums! Ja viņi netiks apturēti, cietīs ar mājas kaķi!!!”

Šis paziņojums publiskajā telpā bija lasāms pagājušajā nedēļā un vārda vistiešākajā nozīmē izraisīja sprādzienu sociālajos tīklos. Tādējādi visparastākais pagalms Daugavpilī, kurš atrodas starp daudzstāvu dzīvojamajām mājām Arhitektu ielā 22, 24 un 26 piesaistīja to pilsētnieku uzmanību, kuriem nav vienaldzīgs bezpajumtes dzīvnieku liktenis.

Mēs devāmies uz minēto pagalmu, lai tiktu skaidrībā par to, kas tad īsti ir noticis. Pirmām kārtām acīs „iekrita” tas, ka šo māju pagalmā nekur nebija redzami „ūsaiņi -- astaiņi”. Nedaudz vēlāk pamanījām dažus kaķus, kuri mūs uzlūkoja ar bailēm.

„Tas ir viss, kas palicis no kaķu bara, kuri dzīvoja šajā pagalmā daudz ilgāk nekā tie ļaudis, kuri šeit apmetušies nesen, bet jau cenšas tikt vaļā no šiem neaizsargātajiem dzīvniekiem,” saka mūsu sarunas biedre Antoņina.

„Kaķu, kurus mēs sterilizējām domes programmas ietvaros, kurus barojām, ārstējām, ja bija nepieciešams, „medības” sākās pagājušajā gadā,” turpina Antoniņa, nespējot valdīt asaras, „vienu kaķīti jaunie mājas iedzīvotāji, neģēļi, vienkārši nospārdīja ar kājām. Pēc tam nelaimīgais dzīvnieks sēdēja zem soliņa, neko neēda un nedzēra. Šeit arī atradām viņu beigtu. Pēcāk kaimiņš pastāstīja, ka kaķi spārdīja pieaugušie, slepkavojot dzīvnieku bērna acu priekšā. Bet, kad viņš pajautāja: „Vai tad tā drīkst?”, māte atbildēja: „Tas taču ir svešs dzīvnieks…” Man trūkst vārdu, sirds plīst pušu. Tagad mokos ar pašpārmetumiem, ka toreiz nevērsos policijā, lai gan pati nebiju šīs izrēķināšanās lieciniece. Kāpēc klusēju? Bija bail. Mēs esam veci cilvēki un vienatnē nespējam stāties pretī jauniem nekauņām.”

Bet, kad pagalmā aizgāja bojā vēl viens kaķis – jauns, skaists, cilvēki vairs nespēja klusēt. Rudo kaķi noindēja. Antoņina centās viņu glābt, dzirdīja ar ūdeni, pienu, taču bez rezultātiem. Dzīvnieks aizgāja bojā. Pēc šī gadījuma trīs bezpajumtes kaķus Antoņina paņēma pie sevis uz mājām, tāpēc tagad tie jau ir mājas kaķi.

Ar Vladislavu sarunājāmies pa telefonu. Tāpat kā Antoņina, arī viņš baidās kaimiņu atriebības, kuri nezin kāpēc „uzskata sevi par izredzētajiem”,” atzīmē sarunas biedrs.

„Tie ir nelietīgi un zemiski cilvēki, kuri tiecas iegūt autoritāti, darot pāri tiem, kuri nespēj sevi aizstāvēt un dot pretsparu,” ar sašutumu saka Vladislavs, „dzīvnieki, kuri viņus „tracina” (!), nespēj aiziet uz policijas iecirkni un uzrakstīt iesniegumu par pāridarījumu. Kaķis nespēj sakliegt uz viņiem vai iesist šiem slepkavniekiem tāpat kā viņi sit kaķi. Tas ir prātam neaptverami – kaķi, suņi gadu simtiem vienmēr bijuši blakus cilvēkiem, taču tieši cilvēki ir tie, kuri viņus visvairāk apdraud.

Jāteic, ka tamlīdzīga visatļautība notiek ne tikai mūsu pagalmā. Vienā no pagalmiem Puškina ielā darās tas pats. Arī tur ir nelieši, kuriem dzīvība nav neko vērta. Esmu labsirdīgs cilvēks, taču šiem necilvēkiem novēlu uz savas ādas izjust to, ko jūt dzīvnieki, kuri nokļuvuši viņu rokās.”

Brīvprātīgo kustības dalībniecei Lidijai Breskai šādi stāsti nav nekas jauns. Arī viņas mājas pagalmā pilsētas centrā savulaik pazuda visi labi aprūpētie, barotie un sterilizētie kaķi.

„Es saprotu, kas tas nebūt nav svešu cilvēku, bet gan mūsu kaimiņu „roku darbs”, saka Lidija Breska, „tāpēc uzskatu, ka neliešus spēs apturēt tikai stigri likumi, policijas darbs un sabiedrības iesaistīšanās. Šodien viņi nosita kaķi, suni, bet rīt varbūt sāks slepkavot cilvēkus?!”

Par policiju. Mūsu sarunas biedre Antoņina vērsās pie kārtības sargiem. Atnāca iecirkņa inspektors, noformēja protokolu. Bet, vai lieta tiks izskatīta, ir atkarīgs no daudziem apstākļiem. Savukārt juristi uzsver – ir ļoti svarīgi, lai būtu fotogrāfijas, video, kuros fiksēta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem. Tādējādi ļaundariem būs ļoti grūti izvairīties no atbildības un tiesas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Latvijas Republikas Krimināllikuma 230. pantā par šādu nodarījumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, mantas konfiskācija, naudas sods līdz 80 minimālajām mēnešalgām, piespiedu darbs.

Un vēl – joprojām ir spēkā bumeranga likums. Par katru kādam nodarītu ļaunumu vienmēr seko atmaksa. Un var būt tā, ka par visām šo necilvēku paveiktajām ļaundarībām nāksies atbildēt viņu tuviniekiem – bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem…