Medicīnas izstādes ar kontracepcijas ekspozīciju telpās Daugavpils cietoksnī iemitinājies spoks, “Latgales Laiku” informēja muzeja administrācijā.
Dīvainā parādība manīta vienā no trim ekspozīciju zālēm, kurā ir izvietots pagājušā gadsimta medicīnas aprīkojums un vēstures fakti par medicīnisko aprīkojumu kopš seniem laikiem.
Ar neapbruņotu aci tik tikko pamanāms balts sabiezējums periodiski parādās virs ķirurģisko instrumentu ekspozīcijas galda brīžos, kad zālē nav apmeklētāju. Šo faktu videonovērošanas monitorā ir pamanījuši Veselības veicināšanas biedrības brīvprātīgie biedri, kuri stāsta apmeklētājiem par Daugavpils medicīnas vēsturi.
Biedrībā izsaka minējumu, ka, iespējams, kāds no cietokšņa Hospitāļa bijušajiem vadītājiem vai darbiniekiem no paralēlās pasaules uzrauga un apsargā izveidoto izstādi, jo dažreiz, kad zālē nav apmeklētāju, zālē dzirdamas arī dažādas intensitātes skaņas. Tieši minētajā zālē regulāri iziet no ierindas -- pārdeg ugunsdrošības signalizācijas elementi, dažreiz nostrādā signalizācija.
Daugavpils Dzemdību nama bijusī galvenā ārste Sarmīte Ķikuste pastāstīja, ka 1996. gadā, kad aizsaulē aizgāja iepriekšējais galvenais ārsts Jevgeņijs Okuņevs, kurš Dzemdību namā nostrādāja 37 gadus, ārstniecības iestādes darbinieki apmēram mēnesi naktīs dežūras laikā dzirdēja dzemdību zālēs čību švīkstoņai līdzīgas skaņas.
Cietokšņa celtniecības sākumposmā Dinaburgā darbojās kara hospitālis ar 300 vietām. 1820. gadā pēc arhitekta Aleksandra Štauberta projekta cietoksnī tika uzsāka hospitāļa celtniecību ar 500 gultas vietām. Celtniecību pabeidza 1827. gadā, un par pirmo hospitāļa galveno ārstu kļuva Jefrems Adamovičs. 1837. gadā hospitāli paplašināja līdz 900 gultas vietām, bet Pirmā pasaules kara priekšvakarā tas tika pārveidots par kara lazareti. No 1874. gada hospitālī notika žēlsirdīgo māsu apmācība.
1882. gadā Dvinskā (Daugavpilī) nodibināja Medicīnas darbinieku biedrību, kurā aktīvi darbojās arī hospitālī strādājošie ārsti. Hospitāļa Acu nodaļas vadītājs Staņislavs Fialkovskis kļuva par biedrības pirmo sekretāru, bet 1883.--1889. gadā -- par tās priekšsēdētāju.
20. gadsimta 20.--30. gados hospitāļa ēkā atradās Latvijas Armijas kara slimnīca. 1928. gadā Daugavpils kara slimnīcā tika izveidoti tam laikam atbilstoši fizioterapijas un rentgenoloģijas kabineti, bet 1931. gadā atklāja specializētas acu un ausu -- deguna nodaļas. 1930. gadā tika modernizēta slimnīcas virtuve un uzstādītas jaunas veļas mazgājamās mašīnas. 1934. gadā uzstādīta stacionāra dezinfekcijas kamera. 1935. gadā Mežciemā atklāja specializētu slimnīcas nodaļu militārpersonu bērniem ar 75 vietām, bet 1939. gadā pašā slimnīcā -- bērnu infekcijas nodaļu. Vienā no cietokšņa bastioniem izveidoja parku, kur slimajiem pastaigāties. Slimnieku rīcībā bija arī liela lasītava. Daugavpils kara slimnīcā tās 15 gadu darbības laikā tika ārstējušies ap 47 000 pacientu.
1940. gadā cietoksnī tika izvietots Sarkanās Armijas hospitālis, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, hospitāli no Daugavpils evakuēja. Kara laikā hospitāļa telpas izmantoja vācu okupācijas karaspēka daļas.
1944. gada rudenī darbu atsāka PSRS Kara ministrijas hospitālis. Garnizona hospitālī bija četras nodaļas ar 100 gultasvietām: ķirurģiskā, terapeitiskā, ādas-veneroloģiskā un infekcijas nodaļa. Cietokšņa hospitālī ārstējās Daugavpils Kara daļas karavīri un virsnieki, kara veterāni un viņu ģimenes locekļi. Pēc Augstākās tehniskās aviācijas skolas izvešanas no Daugavpils cietokšņa hospitālis pārtrauca savu darbību.
