Aizvadītās nedēļas nogalē Latgali apmeklēja un aktuālos reģionālās politikas dienaskārtības jautājumus pārrunāja Baltijas valstu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri Artūrs Toms Plešs, Arnolds Abramavičs un Jāks Ābs.
Daugavpilī ministri apmeklēja arī Ziemeļu industriālo zonu, kur domes deputāts un ministra Artūra Toma Pleša padomnieks reģionālās attīstības un biznesa jautājumos Igors Aleksejevs, iepazīstināja viesus ar Mendeļejeva ielā 5 izbūvēto jauno ražošanas ēku, ko no pašvaldības savām vajadzībām nomā uzņēmums ar franču kapitālu „Axon cable”, un jauno pašvaldības AS „Daugavpils siltumtīkli” siltumcentrāles Nr. 3 teritorijā uzbūvēto šķeldas katlumāju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs norādīja, ka Lietuva un Igaunija daudzējādā ziņā ir Latvijas tuvākie partneri, un, lai šo saikni spēcinātu, nepieciešama arvien ciešāka sadarbība, īpaši reģionālās attīstības, demokratizācijas veicināšanas un klimata mērķu sasniegšanas jautājumos, kas ir ne vien Baltijas valstu, bet arī visas Eiropas ilgtermiņa prioritāšu augšgalā.
“Jau pašreizējā sadarbība pierāda, ka, veidojot dialogu un mācoties citam no cita, iespējams rast jaunus veidus, kā risināt šodienas izaicinājumus un apzināt tos, kas liks par sevi manīt nākotnē,” teica Artūrs Toms Plešs.
Par vienu no ministru tikšanās centrālajiem sarunu tematiem izvirzījās Latvijā nupat īstenotā administratīvi teritoriālā reforma un tās loma reģionālās attīstības un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Ministrs Plešs iepazīstinās kaimiņvalstu kolēģus ar reformas ieviešanas gaitu un iezīmēs reformas sniegtos ieguvumus kā iedzīvotājiem, tā pašvaldības un valsts attīstībai un starptautiskai konkurētspējai kopumā.
Izceļot starpvalstu sadarbības iespējas, tika minēta Valkas un Valgas pārrobežu projekta īstenošana, kura ietvaros izveidots kopīgs dvīņu pilsētu centrs ar pastaigu takām pasākumu norises vietu, sporta aktivitāšu laukumu, skeitparku, kā arī atpūtas zonu un bērnu rotaļu laukumu. Tas kalpo kā pozitīvs piemērs efektīvai sadarbībai starp pašvaldībām, kā arī gudri izmantotiem pieejamajiem Eiropas Savienības atbalsta mehānismiem reģionālās attīstības veicināšanai pārrobežu līmenī.
Igaunijas Valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs pastāstīja, ka Igaunijā eksistē divas atbalsta programmas valsts dienvidaustrumu un ziemeļaustrumu reģionu attīstībai, lai mazinātu attīstības atšķirību staro dažādiem valsts reģioniem. Kā rezultāts tam: cilvēki sākuši mazāk izbraukt no valsts, aizbraucēji sāk atgriezties, aizvien vairāk cilvēki sāk izrādīt interesi par dzīvi laukos, daži no pilsētām pārceļas uz laukiem.
Lietuvas Iekšlietu ministrijas viceministrs Arnolds Abramavičs norādīja, ka Lietuvā līdzīgi kā Latvijā ar lielākajām grūtībām sakaras tie reģioni, kur padomju laikos bija lielas monoražotnes, kas bija orientētas uz plašo PSRS tirgu. Savukārt austrumu reģionu ekonomisko attīstību negatīvi ietekmējusi Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana. Un valsts uzdevums patlaban ir rast risinājumu, kā sekmēt šo desmit reģionu attīstību.
Baltijas valstu ministri pārrunāja arī “Covid-19” izplatības ietekmi uz ekonomiku un reģionālo attīstību. Tā, piemēram, lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no “Covid-19” izplatības sekām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpina īstenot valsts aizdevumu programmu pašvaldību investīciju projektiem pandēmijas seku mazināšanai.
Tikšanās laikā ministri iepazinās arī ar kaimiņvalstu attiecīgo ministriju īstenotajām iniciatīvām “Covid-19” izplatības radīto ekonomisko seku pārvarēšanai, kā arī apsprieda reģionu telpiskās plānošanas attīstību, tostarp Eiropas Zaļā kursa un digitālās pārveides aspektā.
Daugavpilī ministri Baltijas valstu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri apmeklēja arī Daugavpils cietoksni.
