Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 19. oktobris
Otrdiena
Drosma, Drosmis, Elīna
+2.0 °C
nedaudz mākoņains

Latvāņu iznīcināšana Augšdaugavas novadā notika 35 pašvaldības zemes gabalos

Šogad latvāņu iznīcināšanas pasākumi tika veikti 35 pašvaldībai piederošās zemes vienībās 25,68 hektāru platībā Višķu, Ambeļu, Kalkūnu, Medumu, Biķernieku, Naujenes un Lauceses pagastā, preses konferencē Augšdaugavas novada pašvaldībā, žurnālistus informēja pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra.

Pašvaldība noslēgusi līgumu ar saimnieciskās darbības veicēju Mārtiņu Iesalnieku par latvāņu izplatības ierobežošanu pašvaldībai piekrītošās zemes vienībās minētajos pagastos. Minētajās teritorijās pavasarī un vasaras sākumā notika latvāņu miglošana, kam sekoja to ziedkopu nociršana gadījumos, ja miglošana nebija līdzējusi. Vislielākās apstrādātās latvāņu platības bija Višķu, Naujenes un Biķernieku pagastā.

“Daži pagasti ar latvāņiem cīnās pašu spēkiem, piemēram, latvāņi tiek pļauti un iznīdēti Višķu ciematā, šiem mērķiem pagastā iegādāts miglotājs un ir speciāli apmācīts darbinieks. Ar latvāņiem cīnās arī Demenes pagastā, kur tos apstrādā pagasta pārvaldes komunālā saimniecība, kā arī Naujenes pagastā, kur latvāņi tiek iznīcināti pagasta īpašumā esošajās platībās pie ciematiem un ceļiem,” stāsta Jolanta Bāra. Latvāņu apkarošanā pašvaldība sadarbojas arī ar VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, jo invazīvais augs izplatījies arī gar dažiem valsts autoceļiem.

Šogad tika saņemtas daudzas sūdzības arī no iedzīvotājiem par latvāņu izplatību privātās zemēs. Šī informācija tika nodota Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoriem, kas veica apsekošanu. Kopumā tika apsekoti 11 īpašumi, no kuriem četros latvāņi tika novākti, bet par septiņiem īpašumiem ierosināts administratīvais process.

Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumiem, valsts līmenī tiek noteikti invazīvo augu sugas -- Sosnovska latvāņa -- izplatības ierobežošanas pasākumi, tā iznīcināšanas kārtība un metodes. Tāpat tajos noteikta kārtība, kādā zemes īpašnieki sniedz informāciju par latvāņa izplatību zemes lietošanas mērķu grupās, un informācijas saturu, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai, kā arī darba aizsardzības prasības, veicot latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus.

Saskaņā ar noteikumiem katrai pašvaldībai ir jādomā, ko darīt ar latvāņiem aizaugušajām platībām. Latvāņi aug kā uz pašvaldībai piederošām zemēm, tā arī uz privātajām, tostarp arī gar ūdenstilpēm un neapsaimniekotajās zemes platībās. Ikviena zemes īpašnieka pienākums ir rūpēties ne tikai par sev piederošo zemes īpašumu, bet arī nepieļaut invazīvo augu sugu izplatību ārpus sava īpašuma. Ikvienam īpašniekam ir jāziņo Valsts augu aizsardzības dienestam, kādi pasākumi notiek cīņā ar latvāņu aizaugušajām teritorijām, kā arī jāsniedz informācija par latvāņu atradņu paplašināšanos vai samazināšanos. Zemes īpašnieki var vērsties arī pašvaldībā pēc konsultācijas par iespējamiem pasākumiem latvāņu izplatības ierobežošanā.

Augšdaugavas novada pašvaldība īsteno pasākumus cīņā ar latvāņiem jau divus gadus. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, kopumā novadā privātpersonām vai juridiskām personām piederošajās zemēs latvāņi aizņem ap 195 hektāriem zemes. Pašvaldībai piederošajos īpašumos bija reģistrēti ap 89 hektāriem ar latvāņiem invadētas zemes, taču pirms diviem gadiem pašvaldības zemes lietu speciālisti, apsekojot latvāņu skartās platības, secināja, ka vairākās reģistrētajās platībās latvāņi ir iznīdēti un ir sastopami vairs tikai 35 ha zemes.

Padomju gados latvāņi Latvijā tika ievesti kā kultūraugi, kurus tika paredzēts izmantot skābbarībai liellopu fermās. Vairāku gadu desmitu laikā šis augs izplatījies savvaļā. Šo augu sula satur vielas, kas ultravioletā starojuma iedarbībā var radīt ādas apdegumus. Latvānis ir grūti iznīdējams, tā sēklas saglabājas augsnē ilgstoši. Lauksaimniecībai derīgo zemju, kur ieviesies latvānis, izmantošana ir apgrūtināta, bet īpaši sarežģīti ir panākt šī invazīvā auga iznīdēšanu ūdeņu krastos, ceļmalās, pamestās un degradētās teritorijās.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.