Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales reģiona brigādes (LRB) Daugavpils 1. daļas vada komandiera vietnieks Mihails Timofejevs bija glābējs arī savā pirmajā profesijā, tikai Daugavpils glābšanas stacijā Grīvā.
Mihails Timofejevs dzimis Daugavpilī, Grīvā. Absolvējis 6. vidusskolu, pēc kuras iestājies Daugavpils Universitātē. Tiesa, viņš tā arī nepabeidza augstskolu, un tam bija pamatoti iemesli.
Un tā, nepabeidzis augstāko mācību iestādi, Mihails iestājās darbā un sāka strādāt par glābēju. Savu izvēli viņš skaidro vienkārši un pieticīgi: “Bērnībā mūs mācīja palīdzēt citiem. Tāpēc vēlme palīdzēt cilvēkiem man radās jau bērnībā. Acīmredzot tas ir mans aicinājums. Protams, bija mazliet jāpamācās, lai prastu nirt ar akvalangu un labi peldēt. Mācības notika Rīgā, Valsts ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā”.
Jāpiebilst, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža dibināta 2002. gada 2. aprīlī uz Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības Tehniskās skolas bāzes.
Pašlaik koledžā tiek īstenotas deviņas licencētas un akreditētas izglītības programmas:
* pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma „Ugunsdrošība un ugunsdzēsība”, iegūstamā kvalifikācija – ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis (4. profesionālās kvalifikācijas līmenis);
* profesionālās tālākizglītības programma „Ugunsdrošība un ugunsdzēsība”, iegūstamā kvalifikācija – ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējs glābējs (3. profesionālās kvalifikācijas līmenis);
* profesionālās tālākizglītības programma „Ugunsdrošība un ugunsdzēsība”, iegūstamā kvalifikācija – dispečers (iekšlietu jomā) (2. profesionālās kvalifikācijas līmenis);
* profesionālās pilnveides izglītības programma „Vadības zinības ugunsdzēsība” (160 stundas);
* profesionālās pilnveides izglītības programma „Pamatlīmeņa zināšanu programma par objekta ugunsdrošību atbildīgajiem darbiniekiem” (160 stundas);
* profesionālās pilnveides izglītības programma „Pamatlīmeņa zināšanu programma civilās aizsardzības speciālistiem” (160 stundas);
* profesionālās pilnveides izglītības programma „Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības darba organizēšana un vadība” (160 stundas);
* profesionālās pilnveides izglītības programma „Pamatlīmeņa zināšanu programma ūdenslīdējiem glābšanas darbu veikšanā” (160 stundas).
* profesionālās pilnveides izglītības programma „Darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programma” (60 stundas).
– Mihail, vai, strādājot par glābēju Daugavpils glābšanas stacijā, tiešām izdevās izglābt cilvēkus?
– Jā, bija tāds gadījums. Tolaik mēs vēl strādājām Stropos un ezerā slīka cilvēks. Mums izdevās viņu izvilkt no ūdens un nodot ārstiem. Toreiz viss beidzās labi.
– Kā tas notika, ka jūs no glābējiem pārgājāt darbā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā?
-- Viss ir diezgan banāli: es vienkārši nolēmu izmēģināt savus spēkus citā struktūrā. Iekārtojos darbā ugunsdzēsēju brigādē, atkal bija jādodas uz Rīgu un pusgadu jāmācās kursos, kad pabeidzu mācības, sāku strādāt par ugunsdzēsēju glābēju. Tad atkal bija kursi koledžā, lai varētu strādāt daļas komandiera amatā. Tagad ieņemu vada komandiera vietnieka amatu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā Mihails sāka strādāt 2011. gadā. Šajā laikā viņš ir iemantojis gan kolēģu, gan vadības cieņu un atzinību.
"Mihails Timofejevs dienesta laikā piedalījies daudzos sarežģītos likvidācijas un glābšanas darbos. Pildot savus amata pienākumus, viņš parādīja sevi kā labu organizatoru un darbinieku ar ļoti augstu atbildības sajūtu, kas atbilst labākajām profesionālajām tradīcijām. Mihails ir principiāls, prot paust un aizstāvēt savu viedokli. Ļoti labi pārzina normatīvos aktus un oficiālos dokumentus. Teicami orientējas sarežģītās un nestandarta situācijās," VUGD LRB Daugavpils 1. daļas komandieris. Andrejs Bambāns raksturo M. Timofejevu.
– Mihail, jūs esat strādājis ne tikai par ugunsdzēsēju glābēju, bet arī par operatīvo dežurantu?
– Jā, tā bija. Savulaik operatīvajā daļā trūka darbinieku un mēs, ugunsdzēsēji, devāmies palīgā pieņemt izsaukumus. Darba bija daudz. Jo cilvēki visbiežāk zvana uz operatīvo tālruni 112, nevis 113 (ātrā palīdzība), 114 (gāzes avārijas dienests) vai 110 (policija). Tāpēc mums bija jāpārsūta šie izsaukumi attiecīgajām struktūrām.
– Kādas grūtības bija dispečera darbā?
–Tas ir specifisks darbs. Izsaukumu ir daudz un tie ir pilnīgi atšķirīgi. Ir bijuši zvani no cilvēkiem, kuri vēlas vienkārši patērzēt. Tāpēc šādam darbam jābūt gatavam ne tik daudz fiziski, cik psiholoģiski. Īpaši bieži šādi zvani tiek saņemti svētku dienās.
– Vai huligāni netraucēja?
-- Huligānisku zvanu nebija, bet gadījās, ka kāds cilvēks piezvana un klusē.
– Spriežot pēc ziņojumiem, ir daudz viltus zvanu. Kāds tam ir iemesls?
– Vairumā gadījumu šādi zvani saistīti ar to, ka cilvēks nav lāgā sapratis situāciju. Piemēram, tālumā ieraudzījis miglu, bet viņam šķitis, ka kaut kur kaut kas deg. Viņš mums zvana, mēs braucam uz izsaukumu, bet patiesībā tur nekas nedeg.
– Cik bieži un uz kādiem glābšanas darbiem ir jābrauc dežūras laikā?
– Braucam uz dažādām glābšanas operācijām. Mēs glābjam cilvēkus, dzīvniekus. Taču ļoti bieži jādodas atvērt durvis. Gadās, ka kāds sirmgalvis ir ieslēdzies un nespēj atslēgt slēdzeni, vai arī viņu ieslēguši tuvinieki, bet viņam pēkšņi palicis slikti, cilvēks izsauc ātro palīdzību, bet mediķi nevar iekļūt dzīvoklī. Tad viņi zvana mums. Šādos gadījumos rīkojamies atbilstoši apstākļiem. Ja iespējams, iekļūstam dzīvoklī pa logu vai arī cenšamies izsaukt speciālistu, kurš atvērs durvis. Taču par viņa darbu jāmaksā pašiem saimniekiem. Durvis nākas izlauzt tikai izņēmuma gadījumos.
– Acīmredzot ugunsdzēsējiem "karstākais" laiks ir pavasaris, kad sākas tā sauktais "pavasara trakums", kad cilvēki bezatbildīgi sāk dedzināt sauso zāli. Kāpēc, jūsuprāt, kāpēc viņi to dara?
– Pavasarī mums tiešām ir ļoti daudz izsaukumu. Taču arī ar šo problēmu tiekam galā. Kāpēc kūla tiek dedzināta? Vienkārši cilvēkiem trūkst atbildības. Man pašam nav izdevies pieķert šādus dedzinātājus, bet kolēģiem gan. Mēs necenšamies noskaidrot viņu rīcības motīvus. Nododam policijai, kas noskaidro visus apstākļus.
– Vai ir kādi īpaši gadījumi, kas palikuši atmiņā?
– Runājot par glābšanas darbiem, atceros gadījumu, kad pie Daugavpils Olimpiskā centra ķērām divus gulbjus. Viens no gulbjiem nevarēja lidot, un otrs uzticīgi palika ar to kopā. Putnu ķeršana prasīja diezgan ilgu laiku. Tomēr mēs tos notvērām un nodevām veterinārārstiem. Ugunsgrēki ir bijuši dažādi. Dažkārt ir nācies glābt cilvēkus no degoša dzīvokļa.
– Sabiedrībā valda uzskats, ka ugunsdzēsēji, kad nav izsaukumu, vienkārši, atvainojiet, laiskojas un neko nedara. Un kā patiesībā norit maiņa, ja nav izsaukumu?
– Mums ir dienas kārtība. Ja nav izsaukumu, tad notiek gan teorētiskās, gan praktiskās mācības. Atbilstoši dienas kārtībai, teorētiskajām mācībām tiek atvēlētas vismaz divas stundas, praktiskajām – trīs. Katrā maiņā nodarbības notiek par citu tēmu. Tāpat divas stundas paredzētas fiziskajiem treniņiem. Dienas kārtību nosaka augstākā vadība. Tāpēc nav tā, ka mēs, ieradušies uz maiņu, kamēr nav izsaukumu, vienkārši sēžam dīkā.
-- Ko jūs darāt brīvajā laikā?
– Tagad audzina mazo meitiņu. Man patīk makšķerēt -- gan vasarā, gan ziemā.
