Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2022. gada 29. maijs
Svētdiena
Maksims, Maksis, Raivis, Raivo
+11.4 °C
daļēji mākoņains

Nu sapņu zemis iz īspēju zemi – Svetlanas Grīnfeldes atsagrīzšonuos stuosts

Komunikabla, atvārta i vysod pozitiva – taida ir Daugovpiļs Turisma informacejis centra konsultante Svetlana Grīnfelde. Pyrma 13 godu jei puorsacēle iz sovu sapņu zemi Lelbritaneju i nimoz nabeja puorlīcynuota, ka atsagrīzs. Tok niu, jau 5 godus Svetlana Latveju sauc par sovu īspēju zemi i turistim stuosta par aizraujūšom atpyutys īspējom tepat Daugovpilī i Latgolā.

“Iz Angleju pyrmū reizi es nūbrauču piec 9. klasis,” stuosta Svetlana, “tymā laikā daudzi ļauds, arī muna mama brauce struoduot iz Lelbritaneju. Piec izlaiduma mama mani pajēme leidza pagastēt pi juos Tetfordā. Es tī pabeju 2 mienešus, izadeve ari drupeit pastruoduot i īpazeit tū dorba atmosferu. Prūtams, struoduot nivīns mane naspīde, tei beja viņ pošys iniciativa i gribēšona. Man cīš īzapatyka Lelbritaneja i tei kliva par munu sapņu zemi!”

Gasteišona pi mamys Svetlanai izguoja kai zeimeigs liktiņa pagrīzīņs – taišņi tod jai dzyma puorlīceiba, ka Lelbritanejis Apvīnuotuo Karaliste ir tei vaļsts, kur jei teišom grib dzeivuot. Piec vosorys pi mamys, Svetlana atbrauce iz sātu Ilūkstē, pabeidze vydsškolu i piec kaida laika jau kūpā ar sovu nuokamū veiru nūbrauce iz Lelbritaneju. Kaidu laiku jaunīši dzeivova Londonā i ari cytuos piļsātuos.

“Tī vyss ir sovaižuok nakai pi myusu – piļsātys i doba,” sovus pyrmūs īspaidus atguodoj Svetlana, “man tys vyss cīš īzapatyka. Nikas eksotisks gon tī nav, tok man patyka tei vide. Vosorys tī ir leitainys i nav puoruok korstys, partū Latvejā vosorā ir jaukuok. Sovpus zīmā tī nav cik solts i nav cik daudz snīga kai te.”

Suokumā gon Svetlana Ilūkstē gasteja cieškuok. Beja ari periodi, kod Latvejā jei nūdzeivova pat puora mienešu. “Kod munai meitai palyka 3 godi i pīdzyma dāls, vajadzēja izlemt, kur meita vuiceisīs bārnuduorzā – Latvejā voi Anglejā. Mes lēmem par lobu Anglejai. Partū pādejūs godus, pyrma atsagrīzšonys Latvejā, mes tai nūpītnai nūdzeivovam tī. Meita pabeidze duorzeni i suoka vuiceitīs školā. Pādejūs godūs mes sātā ar meitu puorsvorā jau runovam angļu volūdā. Tai kai sovā storpā ar veiru mes runovam, krīviski, meita prota ari krīvu volūdu, tok skaiteja i raksteja viņ angliski. Dālam gon nabeja īspējis vuiceitīs Anglejis bārnuduorzā, partū ka mes atbraucem iz Latveju, kod jam beja 3 godi.”

Kod Svetlana beja pyrmuo bierneņa gaideibuos, īsuokumā jei gribēja dzemdēt Anglejā. Viņ puora mienešu pyrma dzemdeibu jei puordūmova, partū ka esūt tuoli nu sātys, sūpluok nav ni mamys, ni radinīku, kuri varātu paleidzēt voi dūt kaida padūma. “Es atbrauču iz Ilūksti i meita man pīdzyma Daugovpilī. Kaidu laiku padzeivovam ite, cikom meita paauga, i tod atsagrīzem Anglejā. Ūtrais bierneņš jau pīdzyma tī. Es poša jau beju gudra, man jau beja dzemdeibu pīredze,” smejās Svetlana.

Jei atkluoj, ka veseleibys apryupes sistema kotrā vaļstī atsaškir. Atsaškir ari juos dzemdeibu pīredze Anglejā i Latvejā: “Prūtams, ir atškireiba dzemdēt te voi Anglejā. Kod dzemdeibys suocās Latvejā mamenis var izsaukt uotrū paleidzeibu, kas nūvess iz dzemdeibu nūdali. Sovpus Anglejā uzskota, ka tys ir dabisks process i iz slimineicu mameņai juoteik pošai sovim spākim. Vysmoz tai beja munā laikā. Jīm tī nav taidu dzemdeibu krāslu, kai īrosts redzēt slimineicuos pi myusu. Tī ir parosts, leidzons dzemdeibu golds. Pa lelam vysys procedurys nūteik kai pi myusu. Tok pošuos dzemdeibuos Anglejā vacmuote gon saceja, ka bierneņu juoizstum man pošai. Sovpus pyrmajuos dzemdeibuos Daugovpilī man paleidzēja vacmuote i dežuruorsts. Latvejā mameņu ar bārnu slimineicā patur vysmoz dažys dīnys, tok Anglejā viņ puora stuņžu. Puorbauda, voi vyss labi i laiž iz sātu. Man dāls pīdzyma vokorā i jau ap pusnakti mani laide iz sātu. Interesanti, ka poši angli mamenis i jaundzymušūs pi dzemdeibu noma nasagaida ar pučem i balonim kai tū dora pi myusu. Tī pa lelam tai dora viņ ībraucēji – puorsvorā Baļtejis vaļstu īdzeivuotuoji. Anglejā pyrmū laiku piec dzemdeibu pats uorsts īt apsavēt bierneņu iz sātu.”

Lelbritanejā Svetlana Grīnfelde nūdzeivova gondreiž 8 godus. “Es atsagrīžu Latvejā 2016. godā. Anglejā man tai eistyn nasaguoja pastruoduot, partū ka uotri palyku stuovīklī i beju pylna laika mama i sātys saimineica (smejās). Daguoja laiks, kod ar veiru lēmem īt kotrs sovu ceļu i vajadzēja izlemt – palikt tī voi braukt iz Latveju. Dzeive Anglejā beja muns sapnis. Tok es apsazynovu, ka dzeivuot vīnai ar bārnim svešā zemē nabyus vīglai. Struoduot i ryupeitīs par divim bārnim – vadūt i sagaidūt jūs nu školys nabyus vīglai. Ari finansiali byutu pagryuts nūsegt vysys izmoksys par dzeivuošonu i bārnu izgleiteibu. Beja ari satraukums par nuokūtni, partū ka tymā laikā jau runova par Lelbritanejis izastuošonu nu Eiropys Savīneibys. Ari bārnim paaugūt byutu gryuts atzsagrīzt Latvejā, pīrast pi jaunys vidis i školys,” nūruoda Svetlana.

Atsagrīzt iz Latveju beja labi puordūmuots lāmums – te juos saimei jau seņ beja sovs īpašums, partū jai ar bārnim nabeja juoguodoj par dzeivuošonu. Tepat Ilūkstē sūpluok beja muosa, baba i cyti radinīki, pazasokūt kurim atsagrīzt sātā beja daudz vīgluok.

“Prūtams, man beja uztraukums, kai meitai veiksīs vuiceišonuos Ilūksē. Jei Anglejā beja pabeiguse 2. klasi. Sazvaneju Ilūkstes Raiņa vydsškolys direktori, pastuosteju par sovu situaceju. Direktore beja cīš atsauceiga i nūmīrynova, ka bārni itaidā vacumā uotri pīrūn i apgiust volūdys. Tai meita suoka vuiceitīs školā i dāls bārnuduorzā. Bārnim nabeja nikaidu gryuteibu. Apmāram 2 mienešu laikā meita suoka runuot i raksteit latviski. Juosoka lels paļdis školuotuojom, kuruos uorpus stuņžu struoduoja ar bārnim,” pedagogu dorbu atzineigi vērtej Svetlana.

Pyrmū godu piec atbraukšonys iz Latveju Svetlana vysu sovu laiku veļteja bārnim, tok piec tam, caur Vaļsts nūdorbynuoteibys agenturu, jei atroda dorbu zemnīku saimnīceibys “Sēlija” veikaleņā Daugovpilī i pamozam suoce struoduot turisma jūmā. “Vāluok suoku struoduot Šmakovkas muzejā. Tod nūpierku īpašumu i mes ar bārnim puorsacēlem iz piļsātu. Bārni suoce vuiceitīs Daugovpiļs 9. vydsškolā i ari niu jī ir apmīrynuoti ar sovu školu. Es poša nu turisma nikur tuoli naesmu nūbāguse, struodoju tī pat Daugovpiļs piļsātys pošvaļdeibys turisma atteisteibys agenturā, viņ niu cytā strukturvīneibā – Turisma informacejis centrā. Man pateik muns dorbs, pateik piļsāta. Suokumā gon beja sajiuta, ka gribātu atsagrīzt Anglejā, tok ar godim tei sajiuta puorīt. Niu ruodīs, ka iz Angleju varātu nūbraukt viņ atsapyust. Ite man ir īspējis struoduot i vuiceitīs,” uzsver Svetlana.

Paraleli dorbam Turisma informacejis centrā, studejom augstškolā i sovim mamys pīnuokumim, Svetlana kūpā ar kolegi struodoj breivpruoteigū dorbu Daugovpiļs regionalajā slimineicā. “Itamā gryutajā laikā juodūmoj ari par cytim, na viņ par sevi,” soka Svetlana, “partū mes ar kolegi 2 reizes nedeļā struodojam slimineicā. Juodora vysaidi dorbi, kas reizem ir ari fiziski gryutai. Vīnu dīnu struodoju Dīnys stacionarā – vadu sliminīkus iz procedurom i sagaidu, struodoju ari sanitarūs dorbus. Citu dīnu paleidzu Uzjemšonys nūdaļā, paleidzu medikim, pacientim i doru sanitarūs dorbus.”

Svetlana nadūmoj, ka palīkūt Anglejā juos dzeive byutu bejuse vīgluoka. Jei ir puorlīcynuota, ka taišni Latveja ir juos īspēju zeme, kur jei ar bārnim var vuiceitīs, augt i atsateistēt: “Dzeive Anglejā nabyutu vīgluoka. Struodojūt kaidā nūlyktovā nabyutu vīgluok i nabyutu īspējis atsateistēt. Taišni ite – Latvejā man ir vaira īspēju izaugsmei, īspēju atteistēt sevi kai personeibu. Prūtams, ka bārni suokumā vaicuoja, voi mes brauksem atpakaļ iz Angleju, tok niu jī vaira navaicoj. Ari bārni ite jiutās labi.”