Daugavpils Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes prāvests Andris Ševels 17. novembrī saņēma Daugavpils pilsētas Gada balvu nominācijā “Sabiedriskā darbība”. Tieši šī baznīca Daugavpilī un Latgalē ir tā, kura “nāk pie cilvēka” – fotoizstādes, garīgās mūzikas koncerti un dievkalpojumi mūsdienīgā izpausmē. Renārs Kaupers, Ilona Bagele un šobrīd fotostudijas “Ezerzeme-F” izstāde par godu dievnama 15 gadu jubilejai u.c. radoši projekti, ar kuriem tiek uzrunāti iedzīvotāji.
“Ja kādreiz, kad sabiedrība bija kristīgāka, cilvēki paši nāca uz dievnamu, tad tagad – sekulārajā pasaulē – Baznīcai ir jāiet pie cilvēkiem,” tā par izmaiņām Baznīcas dzīvē un misijā stāsta prāvests Andris Ševels, kurš jau 15 gadus kalpo Daugavpils Jēzus Sirds draudzē. Viņš pats nāk no Jūrmalas, bet kā priesteris ir kalpojis arī Rīgā, Viļānos un Galēnos. Mūsdienās Baznīcā daudz tiek runāts par evaņģelizāciju, tas ir, Kristus mācības sludināšanu tiem, kas Viņu vēl nav iepazinuši, kā arī par jauno evaņģelizāciju, tas nozīmē – sludināt Evaņģēliju tiem, kuri kādreiz (visbiežāk bērnībā) tika nokristīti, bet tā arī nav kļuvuši par Baznīcas locekļiem. Viņi saka: sirdī es ticu Dievam, bet uz baznīcu neeju. Taču, ja viņi vairs neiet uz baznīcu, tad Baznīcai jāiet pie viņiem.
Baznīca mūsdienās stāv lielu izaicinājumu priekšā. “Ja pasaule, sabiedrība mainās, tad arī Baznīcai būtu jāmainās,” tā saka prāvests. Pandēmijas laikā dievnamu apmeklējumi bija ierobežoti, līdz ar to tika rasti dažādi tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, Svētās Mises “Facebook” tiešraidē. Pr. Ševels uzsver, ka tas ir devis ticīgiem plašākas iespējas un arī vēlēšanos klausīties Mises vairākas reizes nedēļā, ne tikai svētdienās, kā tas bija ierasts klātienē.
Ar tehnoloģijām arī Baznīca uz “Tu”
Līdz ar pandēmijas sākumu dievnams sāka straumēt Svētās Mises tiešraidē. Šobrīd baznīcas sociālā tīkla kontā var novērot aktīvu rosību gan no draudzes locekļu puses, gan arī no iedzīvotāju, kuri aktīvi komentē un skatās Svētās Mises, pārdomas un lasa ierakstus. Jo tālāk, jo vairāk tehnoloģisko risinājumu, kā to atklāj pr. Ševels. Ja sākumā tika filmēts ar telefonu, tad vēlāk tika piesaistīti profesionāļi kameras uzstādīšanai, lai tā filmē, taču nav uzkrītoša apmeklētājiem.
Savukārt priesteris Dmitrijs Artjomovs regulāri veido katehēzes un dažādus ierakstus par aktuālām tēmām Baznīcas dzīvē, par kurām vajag runāt un skaidrot sabiedrībai. Ticīgos vienmēr iepriecina priestera dziedāšanas prasme un ģitārspēle.
QR kodi un vakcinēšanās
Tāpat kā sabiedrībā, arī draudzē cilvēku viedoklis dalās – PAR vakcinēšanos un kategoriski PRET vakcinēšanos. Šobrīd spēkā esošie MK noteikumi paredz, ka baznīcā var būt arī bez sadarbspējīga Covid-19 sertifikāta, taču tās ir 15 minūtes individuālam apmeklējumam. Ceturtdienās, piektdienās un svētdienās draudzes baznīca ir atvērta visiem apmeklētājiem. Savukārt dievkalpojumus ir iespēja apmeklēt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
“Baznīcā mēs cenšamies nešķirot cilvēkus, bet gan tos apvienot. Arī dažādas etniskās piederības nav šķērslis, jo dievkalpojumi un sprediķi tiek lasīti latviešu, krievu un poļu valodās, lai visi klātesošie varētu saprast un aktīvi līdzdarboties dievkalpojumos,” pauž prāvests Andris Ševels.
Saskatīt cilvēkā arī garīgo dimensiju
Sabiedrībā aktuālais skaistuma kults, kultūrisms, filtru pasaule rada iedomāto ideālu, pēc kura tiecoties, cilvēks mentāli vai fiziski traumē sevi. Vizualizācijas laikmetā rodas iespaids, ka cilvēks ir tikai miesa, taču Bībele atgādina par cilvēka miesas un dvēseles vienību. Jēzus saka: “cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes.” Šie vārdi norāda, ka mums jārūpējas ne tikai par miesas, bet arī par garīgām vajadzībām. Es domāju, katrs saprot, ka viņš ir vairāk nekā miesa. Mēs visi taču saskatām garīgā aspekta – dvēseles – klātbūtni: mūsu atvērtību uz patiesību, skaistumu, morālo labumu, ilgas pēc laimes, mīlestības, sadzirdam sevī sirdsapziņas balsi, kas saka: dari labu, ne ļaunu.
Pandēmijas laikā cilvēkos radušās ne tikai domstarpības par potēšanos, par pandēmijas esamību, bet arī viņos parādās dusmas, neiecietība, pat naids, kas droši vien ir bijis jau iepriekš, taču šobrīd tas pieaug no dienas dienā. Varbūt tieši Ziemassvētki ir īstais laiks to ieraudzīt un no tā atbrīvoties. Prāvests Andris aicina izmantot šādu pastorālās kalpošanas metodi – redzēt, izvērtēt un darboties, pieņemot lēmumus esošo apstākļu uzlabošanā.
Mūsdienu jauniešiem nav aktuāli teikt “Es ticu Dievam”
Andris Ševels skaidro: “Vai zināt, ar ko atšķiras ateists no agnostiķa? Ateists saka: Dieva nav, bet agnostiķis saka: Es nezinu, vai dievs eksistē. Es personīgi neticu praktiskajam agnosticismam. Tā ir tīri teorētiska attieksme. Praksē cilvēkam ir jāizdara izvēle – vai dzīvot, pieņemot, ka Dievs eksistē, vai arī tā, it kā Viņš neeksistētu. Tāpēc es uzskatu, ka ikdienas dzīvē ir iespējams būt par ticīgu vai neticīgu. Trešā ceļa vienkārši nav.” Priesteris stāsta, ka jaunieši pēc būtības ir maksimālisti, un varbūt tas arī ir slinkums, vienaldzība, izvairīšanās no atbildības vai nevēlēšanās atklāt, kas ir tas, kam es ticu/neticu un vai es tiešām tam neticu. Ja kāds saka: “Es nepiederu nevienai reliģijai, esmu agnostiķis vai ateists”, tad gribētos viņam pajautāt, vai pirms šāda lēmuma ir personīgi izlasījis Bībeli, Toru vai Korānu. Ja nē, tad skaidrs, ka šī neticība ir vienkārši fasāde, maska vai vienkārši muļķība.
Pretstats ticībai nav neticība jeb šobrīd bieži pieminētais ateisms, bet gan elkdievība un māņticība, kā saka prāvests. Jau pirms simts gadiem angļu rakstnieks un teologs Gilberts Čestertons teica: “Ja cilvēks netic Dievam, tas nenozīmē, ka viņš nekam netic. Tieši pretēji, tad viņš tic visam.” Elkdievība ir tad, kad dievišķojam jebko, kas nav Dievs, kad Dieva vietā noliekam kādu citu, piemēram, tuvāko, sevi, varu, slavu, baudkāri, naudu, ideoloģiju. Arī attaisnojums, ka “nav laika”, ir relatīvs apgalvojums. Ja mēs tiešām kaut ko vēlamies, mēs tam vienmēr laiku atradīsim. Būtībā, tas ir jautājums par mūsu izvēlēm, vērtībām un prioritātēm.
Andris Ševels mums visiem novel šajā pārdomu laikā un arī Jaunajā gadā saglabāt Kristus dāvāto cerību, mieru, prieku, mīlestību un dāvāt to citiem!
