„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 24. aprīlis
Trešdiena
Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
+6.5 °C
apmācies

Skursteņkūkas latgaliešu gaumē

Nataļja Maksimova

Augšdaugavas novadā, pie pašas Senās Sēlijas un Daugavpils novada robežas, Kalkūnos atrodas gleznaina vieta ar vēsturisko nosaukumu „Augustplatz”. Šī ir neliela, mājīga vieta atpūtai brīvā dabā ar labiekārtotu infrastruktūru, kur ir deju grīda, liela lapene, vairāki galdi un grila zona. Šīs vietas „rozīnīte” ir svaigi un Latgalei neierasti konditorejas izstrādājumi – skursteņkūkas -- tradicionāls Bavārijas gardums, kas tiek gatavots no rauga mīklas.

Sākums

Kārtējo reizi ejot garām pamestajai vietai, Svetlana Smirnova pieķēra sevi pie domas, ka daudz patīkamāk būtu atgriezties mājās, pastaigājoties pa parku, nevis skumji skatīties uz šiem brikšņiem. Viņa arvien vairāk sāka pievērst uzmanību bijušo staļļu drupām, aizrāvās ar apkārtnes vēstures izpēti.

“Kādā brīdī es sapratu, ka Kalkūni ir arī mans stāsts, jo šeit dzīvoju kopš bērnības. Tāpēc vēlos ikvienu iepazīstināt savas dzimtās vietas bagāto vēsturi.”

Laika gaitā, pametusi darbu birojā, S. Smirnova sāka vadīt sabiedrisko organizāciju „Kalkuna Nova”, kuras mērķis ir attīstīt ciema sabiedrisko dzīvi. Viņa paņēma nomā pamestu zemes gabalu, uz kura atrodas Augusta Georga Frīdriha fon Etingena staļļa drupas, lai ierīkotu šeit ģimenes atpūtas vietu.

Viegli nebija, trūka līdzekļu un spēka. Trīs gadus kopā ar vīru nodarbojās ar teritorijas labiekārtošanu, izveda atkritumu kalnus, izcirta krūmus un iznīdēja latvāni, nolīdzināja laukumu. Svetlanas māte palīdzēja teritorijas apzaļumošanā.

“Man ir neticami paveicies ar vīru – viņš zina, kā, un prot uzbūvēt visu! Un es, lai gan baidījos no skrūvgrieža, iemācījos to lietot, un arī nokrāsoju simtiem kilometru dēļu. Pat iemācījos gandrīz līdzeni zāģēt (smejas). Es vienkārši ieraudzīju šajās drupās pagājušo gadsimtu burvību un nolēmu – lai šeit top vieta atpūtai un stāstiem, ko sauc par „Augustplatz”!”

Vēsture

Kopš 19. gadsimta 60. gadiem Kalkūnos saimniekoja vācu barons Augusts Georgs Frīdrihs fon Etingens. Viņš bija jurists un valsts ierēdnis.

Tieši Etingens uzaicināja Daugavpils galveno arhitektu Vilhelmu Neimani uzcelt Kalkūnos muižas galveno ēku, kas atgādinātu senlaicīgu pili. Pēc viņa projekta ēku cēla 1890.--1892. gadā. Tā bija milzīga un plaukstoša muiža.

Jāpiebilst, ka Kalkūnu ķieģeļus savulaik izmantoja Daugavpils cietokšņa celtniecībā!

Tagad viesi, uzturoties „Augustplatz” teritorijā, starp koku vainagiem var redzēt Etingena savrupnama jumtu. Ēka ar renesanses, klasicisma un viduslaiku elementiem saglabājusies līdz mūsdienām, tā atrodas Valsts sociālās aprūpes centra "Latgale" teritorijā. Diemžēl pils apmeklētājiem ir slēgta.

Projekts

“Ielēcu pēdējā vagonā,” tā miniceptuves saimniece raksturo situāciju, kad burtiski pēdējā brīdī viņai izdevās uzrakstīt projektu un saņemt līdzfinansējumu. 2018.--2020. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra projekta ietvaros sniedza atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Kad līdz pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām bija atlikušas vien divas nedēļas, Svetlana bez konsultantu palīdzības uzrakstīja projekta plānu, izstrādāja logotipu un aprakstīja uzņēmējdarbības ideju.

Tādējādi radās iespēja uzbūvēt lielu lapeni, izbūvēt inženierkomunikācijas un ierīkot mobilo ceptuvi.

LEADER projekta ietvaros, ko Lauku attīstības atbalsta departaments īsteno jau 20 gadus, radās iespēja pasūtīt kvalitatīvas dārza mēbeles „Augustplatz” teritorijas labiekārtošanai.

Ceptuve

Mobilo miniceptuvi uz riteņiem izgatavoja Svetlanas vīrs. Tā ir neliela mājīga virtuve ar krāsni, ledusskapi un kafijas automātu. Viss ir pārdomāts līdz vissīkākajai detaļai un atbilst sanitārajām un higiēnas prasībām.

Interesantākais ir tas, ka šī mazā ceptuve ir uzmontēta uz piekabes. Saimniece jebkurā laikā var doties uz jebkuru vietu, kur ir elektrības pieslēgums, un iepriecināt pastāvīgos un jaunos klientus ar karstām, svaigām skursteņkūkām, piemēram, Rīgas ielas svētkos vai sporta svētkos Stropos.

Reiz kāds klients no Čehijas atzina, ka, šķiet, ir pabijis mājās, un atzīmēja, ka Svetlanas ceptās skursteņkūkas ir ļoti garšīgas.

Skursteņkūkas

Gan vadot ekskursijas, gan cepot skursteņkūkas Svetlana sagaida savus apmeklētājus bavārietes tautas tērpā.

„Tā kā miniceptuves „bāze” atrodas grāfa Etingena muižas teritorijā, kurš bija vācbaltiešu muižnieks, es gribēju sagaidīt savus viesus tradicionālajā „Dirndl” sieviešu tērpā. Atvaļinājuma laikā Vācijā bija iespēja paviesoties Bavārijā, kur izdevās atrast un iegādāties kāroto tērpu,” stāsta Svetlana.

“Kāpēc tieši šis konditorejas izstrādājums, nevis kaut kas no vietējās virtuves?” šo jautājumu Svetlanai uzdod ļoti bieži.

Kā izrādījās, Svetlanai vienmēr ir paticis cept, taču rauga mīkla ne vienmēr izdevās, bet ļoti gribējās iemācīties ar to strādāt. Piedaloties projektā Rumānijā, viņa uzzināja par neparastām maizītēm – trubiņām: "Rumānijā tās sauc „kürteskalach”, Čehijā delikatesi sauc „trdelnik”, bet Vācijā ierastāk – „baumstriezel”. Tie visi ir viena konditorejas izstrādājuma nosaukumi, kurš iekarojis "Augustplatz" saimnieces sirdi.

Ir daudz skursteņkūku cepšanas variantu, tāpēc katrs atrod kaut ko sev. Latgales saimniece atzina, ka nācies ļoti daudz eksperimentēt, pirms izdevies atrast ideālās proporcijas. Nu jau ar katru reizi skursteņkūkas sanāk aizvien gardākas. Svetlana jau iepriekš pagatavo svaigu rauga mīklu bez konservantiem un cep savā miniceptuvē.

Pircēju klātbūtnē mīkla konditores prasmīgajās rokās pārvēršas karstās trubiņās. Vispirms izrullē plānu kārtiņu, tad sagriež strēmelītēs, kuras rūpīgi uztin uz speciāliem koka konusiem, kurus liek krāsnī un cep, līdz kūkas ir gatavas. Lai dažādotu garšu, tiek izmantoti rieksti, glazūra, kakao vai kanēlis. Šis gardums lieliski garšo gan silts, gan auksts. Īstiem gardēžiem skursteņkūkas pasniedz ar saldējumu vai šokolādi ar putukrējumu.