Aizvadītajā piektdienā pl. 17 pie Krievijas ģenerālkonsulāta Daugavpilī pulcējās vairāki desmiti cilvēku, lai protestētu pret Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Protesta akcijas dalībnieki vairākumā bija gados jauni cilvēki. Protestētāju rindās bija arī bijušie Saeimas deputāti Juris Viļums un Valdis Lauskis.
Klātesošie turēja rokās plakātus un skandēja: “Nē karam”, “Putler, ruki proč ot Ukrainy”, “Stop War”, “Ņet voiņe”, “Putins fašists”, "Izvāciet savas slepkavas no Ukrainas!" un Latvijas, Lietuvas un Ukrainas karogus.
“Latgales Laiks” novēroja, ka garāmgājēju nostāja pret protesta akciju nebija viennozīmīga. Lielākā daļa pret notiekošo izturējās ar izpratni un atbalstīja, bet bija arī tādi, kas notiekošo kritizēja. Piemēram, kāda garāmgājēja gana emocionāli norādīja uz astoņus gadus ilgušā bruņotā konflikta laikā Doņeckā un Luganskā boja gājušajiem civiliedzīvotājiem, kuru nāvē ir vainojamas Ukrainas militārpersonas.
Savukārt vēl kāds garāmgājējs protesta akcijas dalībniekus nosauca par “banderoviešiem”. Stepans Bandera no 1930. līdz 1950. gadiem bija viens no ukraiņu nacionālistu kustības līderiem. No 1941. līdz 1959. gadam -- Ukraiņu nacionālistu organizācijas līderis. 1934. gadā piedalījās Polijas valdības ministra slepkavībā. Par to viņam tika piespriests nāvessods, kas pēc tam tika nomainīts pret mūža ieslodzījumu. 1939. gadā, kad Ļvivu okupēja Padomju Savienība, Stepans Bandera iznāca no cietuma. 1941. gada 30. jūnijā Ļvivā Ukraiņu nacionālistu organizācijas deklarēja Ukrainas neatkarīgās valsts nodibināšanu, tomēr jau drīz pēc tam vācieši Stepanu Banderu arestēja, līdz 1944. gadam turot ieslodzījumā Zaksenhauzenas koncentrācijas nometnē. 1944. gada oktobrī viņš tika atbrīvots no ieslodzījuma un apmetās Rietumvācijā, kur vadīja Ukraiņu nacionālistu organizācijas rietumvalstīs bāzētās grupas. 1959. gada 15. oktobrī tika atrasts miris savā dzīvesvietā. Viņu noindēja VDK aģents Bogdans Stašinskis.
Arī liela daļa garām braucošo autovadītāju ar skaņas signāliem atbalstīja protesta akcijas dalībniekus. Taču viens autovadītājs, visdrīzāk, speciāli iebrauca tuvumā esošajā peļķē, lai apšļakstītu protestētājus.
Neiztika arī bez domstarpībām ar fiziska spēka pielietošanu. Kāds garāmgājējs, kurš iepriekš izteicās, ka aizvadītajos 30 gados nav iemācījies latviešu valodu un nedarīs to arī turpmāk, iesaistījās garā diskusijā arvienu no protestētājiem. Ieilgusī viedokļu apmaiņa beigās pārauga īsā dūru izvicināšanā. Lai pārtrauktu konfliktu un izšķirtu karstgalvjus, bija nepieciešama policijas iejaukšanās. Rezultātā abiem incidentā iesaistītajiem vīriem tika sastādīts protokols.
Bez militārā konflikta Ukrainā klātesošie diskutēja arī par citām sasāpējušām tēmām, tai skaitā apmainījās viedokļiem pat vakcināciju pret “Covid-19” un vīrusa izplatību. Nekāda dižā distancēšanās šajā pasākumā gan netika ievērota un neviens šim apstāklim īpašu uzmanību arī nepievērsa, pretēji līdzšinējiem pasākumiem, kuros ticis protestēts pret „Covid-19” ierobežojumiem.
Līdzīgas protesta akcijas pret Krievijas karu Ukrainā nedēļas nogalē norisinājās arī Rēzeknē, Rīgā, Tallinā, Pērnavā un daudzviet citur pasaulē, tostarp Sanktpēterburgā un vairākās citās Krievijas pilsētās, kur protesta akciju gaitā vietējie kārtībsargi aizturējuši vairākus tūkstošus protestētāju.
Ceturtdienas rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks. Piecas dienas ilgušajās cīņās abas karojošās puses ir cietušas lielus zaudējumus gan cilvēku, gan militārās tehnikas ziņā. Cietuši ir arī civiliedzīvotāji.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES līderi noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.
