„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 4. marts
Pirmdiena
Alise, Auce, Enija
-0.7 °C
daži mākoņi

Jārūpējas, lai latgaliešu valoda pastāvētu arī nākamajās paaudzēs

No 27. līdz 29. aprīlim Rēzeknē notika Latgales kongress “Latgaliskuma kods Eiropā: no valodas līdz ekonomikai”, kas pulcēja vairāk nekā 100 ekspertus zinātniski lietišķajās diskusijās. Kongresu atklāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, diskusijās piedalījās Ukrainas un Polijas vēstnieks, iekšlietu ministre Marija Golubeva, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Norvēģijas, Polijas, Nīderlandes eksperti valodu politikas, uzņēmējdarbības jomās. Kongresam kopumā klātienē bija reģistrējušies 343 delegāti, viesi un klausītāji. Kongress noslēdzās ar rezolūcijas pieņemšanu.

Savā kongresa atklāšanas runā Valsts prezidents uzsvēra Latgales īpašo lomu Latvijas vēsturē un šī brīža ģeopolitiskajā situācijā. Kā pašsaprotamu, Latvijas un Eiropas drošībai svarīgu faktu uzsvēra gan latgaliešu valodas apguves nepieciešamību skolā, gan informatīvās telpas dažādošanu, lielāku uzsvaru liekot uz latgaliešu valodas iesaisti un stiprinot demokrātiskās vērtības pierobežā.

„Latgales kongresā 1917. gada aprīlī Daugavpils apriņķa, Ludzas apriņķa un Rēzeknes apriņķa vietējo kopienu pilnvarotie delegāti pieņēma vēsturisko lēmumu par Latgales apvienošanos ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem vienā nācijā un vienā Latvijā. Toreiz Latgale kā pirmā izšķīrās par vienotu Latviju un, Franča Trasuna iedvesmota, deva valstsgribas impulsu neatkarīgas Latvijas proklamēšanai un pašiem savas valsts izcīnīšanai,” uzsvēra Egils Levits.

Prezidents pauda cerību, ka tiks atrisināts arī ilgi atliktais jautājums par latgaliešu valodas lietojumu līdzās latviešu valodai Latgales publiskajā telpā – ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos, zīmolos, saziņā un jebkurā citā kontekstā.

„Šodien biju Ludzā, un es tur patiešām redzēju, ka ielu nosaukumi ir rakstīti latviski un latgaliski, kas, protams, piešķir Latgalei un Ludzai šo īpašo skanējumu, šo īpašo noti, ja tā var teikt. Es uzskatu, ka Latgalē ir jābūt klātesošai latgaliešu valodai, vizualizējot un iezīmējot latgalisko kultūrtelpu, kas ir latviskās kultūrtelpas īpaša sastāvdaļa. Tādēļ latgaliešu valodai ir jākļūst vairāk redzamai un plašāk lietotai Latgalē un arī citviet Latvijā. Mums visiem kopā ir jārūpējas, lai cauri gadsimtiem Latgalē koptā un saglabātā latgaliešu valoda pastāvētu dzīva un skanētu arī nākamajās paaudzēs,” norādīja Egils Levits.

Krāslavas mērs: valsts drošības jautājums jāskata plašāk

Krāslavas novada pašvaldības vadītājs Gunārs Upenieks, uzrunājot kongresa dalībniekus, norādīja, ka jautājums par valsts drošību ir jāuztver plašāk nekā vienkārši jautājums par valsts ārējās robežas drošību.

„Cilvēkiem ir jābūt drošiem, ka viņi varēs palaist savus bērnu skolā, ka būs normāls ceļš vismaz līdz pagasta centram. Tāpat cilvēkiem ir jābūt drošiem, ka vajadzības gadījumā varēs tikt pie ārsta un saņemt nepieciešam palīdzību, ka būs pieejams minimālais nepieciešamais pakalpojumu grozs jebkurā Latvijas nostūrī, ne tikai centrālajos novados,” uzsvēra Gunārs Upenieks.

Pašvaldības vadītājs norādīja, ka pieejamo pakalpojumu grozs pēdējā laikā ticis nopietni samazināts un liela aktivitāte te bijusi no valsts puses. Ir bijušas situācijas, kad dažviet Latgalē neatliekamo medicīnisko palīdzību cilvēkiem ir bijis jāgaida pat vairākas stundas. Lai nodrošinātu tās sniegšanu operatīvāk, ir nepieciešami lielāki ieguldījumi. Savukārt atbildīgās amatpersonas esot skaidrojušas, ka tas nav ekonomiski izdevīgi.

Ja cilvēki nav droši, ka varēs tikt pie ārsta, saņemt policijas atbalstu, viņi diez vai izvēlēsies palikt un dzīvot šajā vietā. ‘’Mums nebūs ekonomikas, ja cilvēki nebūs droši, un nebūs politikas, ja cilvēki nebūs droši, un tā būs attieksme pret valsti, Latgali un Latviju,” norādīja Gunārs Upenieks.

Karš Ukrainā parāda, ka mums ir jābūt vienotiem

Savukārt Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina atgādināja, ka pirms 460 gadiem, kad „pie durvīm klauvēja” Ivans Bargais, latvieši, poļi, lietuvieši zviedri un vācieši vienojās, lai kopīgiem spēkiem aizstāvētos un 1582. gadā viņu uzvarēja.

Par labu apliecinājumu mūsdienu sadarbībai kļuva 1920. gads, kad latvieši kopā ar poļiem pieveica un padzina no Latvijas boļševikus. Vēsturē ir daudz smagu jautājumu. Karš Ukrainā vēlreiz ir apliecinājis, ka mums ir jābūt vēl vienotākiem un stipriem. „Ja mēs būsim vienoti, mēs būsim nepieveicami, kā tas jau ne vienu vien reizi ir bijis mūsu kopīgā vēsturē,” uzsvēra Monika Mihališina.

Metropolīts: “ledus ir sakustējies”, taču darāmā ir daudz

Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs norādīja, ka 1917. gadā Latgales kongress ir licis pamatus sava veida derībai starp Latgali un Kurzemi un Vidzemi, kad puses nolēma apvienoties, respektējot viena otras savdabību un oriģinalitāti. Diemžēl līdz šim ar to ir bijušas problēmas. Patlaban “ledus ir sakustējies”, taču darāmā vēl ir daudz.

Integrācija ir apvienošanās uz kopīgu vērtību bāzes, savukārt asimilācija nav nekas labs. Latgale pēdējos desmit gados ir zaudējusi 52 000 iedzīvotāju jeb gandrīz divas Rēzeknes.

Lai cilvēki nebēgtu prom no vietām ar mazākām iespējām, šīs iespējas ir jārada. Ja tam trūkst vietējo resursu, talkā ir jānāk centrālajai valdībai. Šeit ir jāattīsta ne tikai tūrisms, bet arī ražošana un jārada tādi mehānismi, lai cilvēki gribētu šurp braukt un apdzīvot šo brīnišķīgo Ezeru zemi.

Dzejniece Anna Rancāne norādīja, ka kādreiz bērniem bagātās latgaliešu saimes paaudzēm „baroja” un papildināja karos un represijās izkauto latviešu tautu. Patlaban ar tālāko latgaliskumu izskatās jau diezgan sarežģīti.

Izveidota Latgales kongresa lēmumu izpildes padome

Kongresā zinātniski lietišķajās diskusijās četrās jomās, 19 diskusiju paneļos piedalījās vairāk nekā 100 eksperti, paužot datos balstītus secinājumus, izklāstot stratēģiskus attīstības virzienus un akcentējot darbības prioritātes izglītībā, latgaliešu valodas funkcionalitātes stiprināšanā, uzņēmējdarbības attīstībā, ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai.

Diskusijās paustie viedokļi tika apkopoti rezolūcijā, kuras pamatdaļu apstiprināja Latgales kongress, nosakot, ka tiek izveidota Latgales kongresa lēmumu izpildes padome, kas triju mēnešu laikā sagatavos tās izvērsumu. Karstākās debates izvērsās jautājumos par latgaliešu valodas pilotskolas ieviešanas nepieciešamību, kas gan netika atbalstīts, norādot, ka vitāli svarīgi ir ieviest latgaliešu valodas un/vai novadmācības (latgaliski) ieviešanu vismaz vienreiz katrā no izglītības posmiem.

Savukārt ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai svarīgs ir attīstības koeficients, kas ļautu sākotnēji izlīdzināt tautsaimnieciskos rādītājus un tad konkurēt investīciju piesaistē ar Rīgas reģionu. Citādi ekonomiskās nevienlīdzības plaisa pieaug un Latgales reģiona depopulācija, sociālā un ekonomiskā atpalicība no vidējiem statistiskajiem rādītājiem Latvijā joprojām turpinās.

Jaunievēlētajā Latgales kongresa lēmumu izpildes padomē, saglabājot pēctecību, būs jau Saieta rezolūcijas izpildes komitejā iekļautie organizāciju un kongresa pamata jomu pārstāvji, nākuši klāt mediju, uzņēmēju, zemnieku, zemessardzes un kultūras pārstāvji, kā arī lemts tajā iesaistīt no Latgales ievēlēto deputātu Saeimas pārstāvi. Minētajai padomei triju mēnešu laikā ir jāizveido izvērsums rezolūcijai, piedāvājot konkrētus aprēķinus vai attīstības scenārijus, modeļus rezolūcijā iekļauto jautājumu paātrinātai risināšanai.