Piektdien, 6. maijā, Daugavpilī pie apaļajiem galdiem tikās valsts līmeņa politiķi un vietējie uzņēmēji pasākumā “Brunch ar uzņēmējiem”, veidojot dialogu un diskutējot par aktuālajiem problēmjautājumiem, kas būtiski skar arī vietējos uzņēmumus.
Brančā tika pārstāvēti 13 lielie un vidējie Daugavpils uzņēmumi, tostarp “Latvijas maiznieks”, “Ditton pievadķēžu rūpnīca”, viesnīca Park Hotel “Latgola””, “Axon Cable” un citi uzņēmumi, kas darbojas ražošanas, IT, tūrisma, kā arī ēdināšanas jomā.
Pirms diskusijas uzsākšanas Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš akcentēja atbildīgo iestāžu komunikācijas nepieciešamību, īpaši krīzes laikā: “Šis pasākums ir daļa no mūsu komunikācijas cikla ar atbildīgajām ministrijām, Saeimas komisijām, kā arī no komunikācijas ar uzņēmējiem”. A. Elksniņš minēja, ka komunikācija ar uzņēmējiem noris jau pēdējo divu mēnešu laikā, taču “brančs ir kā kārta, kur piedalās virkne politiķu un uzņēmēju, lai rastu risinājumu problēmām -- atbalsta pasākumi, pašvaldību iesaiste un efektīva komunikācija”. Pasākumā tika uzsvērta arī Valsts prezidenta Egila Levita vizīte Daugavpilī aprīļa sākumā. Toreiz vizītē devās arī Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA), kā arī VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs (Latvijas attīstībai).
Diskusijas laikā būtiskākais uzsvars tika likts uz trīs problēmām: veiksmīgāka izeja no energokrīzes jeb valsts atbalsta nepieciešamība, ES ieviesto sankciju ietekme uz vietējo uzņēmējdarbību un kvalificētu speciālistu piesaiste.
Pāvels Meņšikovs, “Latvijas maiznieks” finanšu direktors, pauda, ka jābūt uzsvaram uz atjaunojamajiem resursiem, ņemot vērā A. Elksniņa teikto, ka enerģētika šobrīd ir pašvaldības prioritāte. Par atjaunīgās enerģijas nepieciešamības ieviešanu uzņēmējdarbībā pauda “Axon Cable” tehniskais direktors Jans Senkāns, liekot akcentu uz ilgtermiņa atbalsta nepieciešamību, mainot šī brīža enerģijas resursus uz atjaunīgajiem, efektīvākiem. Izskanēja arī piedāvājums samazināt akcīzes nodokli degvielai, taču uz šo bijušais VARAM ministrs un tagadējais Saeimas deputāts Juris Pūce atbildēja: “Degvielas cenas ir augstas, jo Eiropā ir maz degvielas, nevis tāpēc, ka ir augsts akcīzes nodoklis”.
“Vai degvielas cenas būs zemākas? Nē, nebūs! Vai mums būs zemākas apkures cenas? Nē, nebūs! Pieaug ražošanas un pārdošanas cenas, ar to ir jāsadzīvo. Krievijas gāze nav lētāka kā Amerikā, tā vienkārši ir biržas cena,” Juris Pūce argumentēja uzņēmējiem, kuri uzskata, ka Latvijai nav jāatsakās no Krievijas dabasgāzes.
Runājot par Krievijai uzlikto sankciju ietekmi uz vietējiem uzņēmumiem, visvairāk cieš tie, kuriem galvenā produkcijas eksportvalsts bija Krievija vai Baltkrievija. Uzņēmēji minēja, ka sankciju dēļ tiek iesaldēta produkcija, kas neļauj saņemt uzņēmumiem peļņu, tāpēc tiek pieprasītas valsts subsīdijas. Viens no uzņēmumiem ir “SMD Baltic”, kuram eksports uz Krieviju veido vairāk nekā 40% no kopējā pārdošanas apjoma. Arī marta sākumā Krievijas vērstā kara pret Ukrainu rezultātā “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” (DLRR) bija spiesta atlaist ap 300 darbinieku, atklājot, ja nebūs nekādu atbalsta mehānismu no valsts, pašvaldības, tuvākajā laikā vajadzētu atlaist vēl daļu darbinieku. Savukārt Ilze Indriksone (EM) pauda, ka “agresorvalsts šobrīd cieš visvairāk, taču mēs arī”. “Mēs mēģinām atteikties no jebkādas sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī iegūt enerģētisko neatkarību pilnā tās apmērā. Šobrīd finiša taisnē ir atbalsts uzņēmējiem atjaunīgo energoresursu ražošanā, uzturēšanā,” tā EM parlamentārā sekretāre, piebilstot, ka visvairāk enerģija tiek ietaupīta, ja tā netiek patērēta, tāpēc būtiski ir tas, cik lietderīgi mēs patērējam enerģiju.
Savukārt uzņēmumos kvalificētā darbaspēka trūkums ir aktuāla problēma ne vien krīzes situācijās, bet arī “miera laikos”. “East Metal” pārstāvis Artūrs Cīrulis pauda, ka gan kopējā statistika rāda, ka ir kvalificētā darba spēka trūkums, gan arī viņu uzņēmuma cilvēkresursus veido Azerbaidžānas, Ukrainas un citu valstu iedzīvotāji, “jo vietējā mērogā trūkst speciālistu”. Arī gastrobāra “Vēsma” pārstāvis Viktors Vingris uzsvēra kvalitātes un izglītības būtiskumu kā pamatu efektīvai uzņēmējdarbībai. Viņš uzskata, ka profesionālās iemaņas jāsāk apgūt jau no bērnības, nevis tikai kādā profesionālās izglītības iestādē.
Ir jautājumi, kuriem atbildes vēl top vai tiek izvērtēti labākie risinājumi, taču savas runas noslēgumā Mārtiņš Bondars (Latvijas attīstībai) piebilda: “Kā pārorientēt Latvijas produkcijas eksportu no Krievijas uz pārējām Eiropas un pasaules valstīm, ir izaicinājums lēmējvarai un izpildvarai, protams, arī uzņēmējiem, kuri īsteno šo produkcijas eksportu”.
