Krievu kultūras centrā (KKC) 30. jūnijā kolēģu, radu, draugu un talanta cienītāju pulkā savu 75. dzimšanas dienu nosvinēja slavenais Daugavpils mākslinieks Pjotrs Hudobčenoks. Notika arī grāmatas “Полеты во сне и наяву Петра Худобченка» („Pjotra Hudobčenoka lidojumi sapnī un īstenībā”), kuras autors ir Andrejs Kudirka, prezentācija. Krāsainajā izdevumā iekļauts ne tikai meistara stāstījums par savu dzīvi un mākslinieka radošo ceļu no agras bērnības līdz 75. gadu jubilejai, bet arī fotogrāfijas no personīgā arhīva un plaša P. Hudobčenoka darbu galerija.
Pasākumu vadīja grāmatas autors KKC sabiedrisko attiecību speciālists Andrejs Kudirka, viņam palīdzēja Tautas teātra "Iskateļ” aktieris un režisors Vladislavs Vasiļjevs, Daugavpils teātra aktieris Marks Šelutko un dziedātāja Nellija Jansone.
A. Kudirka pastāstīja par darbu pie grāmatas un, protams, interesantus mākslinieka biogrāfijas faktus, par viņa aizraušanos ar paleontoloģiju, kā rezultātā skolās tika izveidotas divas ekspozīcijas, ka arī daudz ko citu.
Lai gan par P. Hudobčenoku laikrakstā "Latgales Laiks" ir rakstīts vairākkārt, īsumā atgādināsim par viņa pirmajiem soļiem pretī popularitātei. Pjotrs Hudobčenoks 1966. gadā absolvēja Ļvovas Ivana Truša Mākslas skolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu. Ilgus gadus strādāja par galveno mākslinieku Daugavpils Celtnieku kultūras pilī. Kopš 1990. gada sākās viņa aizraušanās ar māksliniecisko jaunradi dekoratīvās un skulpturālās kompozīcijas jomā. P. Hudobčenoka skulpturāli gleznieciskie "šķīvji" ieguva popularitāti Francijā (Ruānā), Maltā, Kanādā, Portugālē, taču īsta slava nāca Ļeņingradā (Krievija) pirmajā starptautiskajā mākslinieku izstādē. Deviņdesmitajos gados Pjotrs piedalījās neskaitāmās izstādēs Rīgā, Kijevā, Maskavā un ārzemēs -- Parīzē, Ruānā, Ķelnē, tikās ar slaveniem cilvēkiem.
Pjotrs Hudobčenoks, runājot par savu radošo darbību, uzsvēra, ka viņa darbi nav aprakstoši, statiski, tas ir viena autora, viena režisora, viena scenogrāfa, viena kostīmu mākslinieka, viena grima mākslinieka stopkadrs. Katram darbam ir savs saturs, savs scenārijs. Tas ir viena mākslinieka teātris.
Kopš 2008. gada Pjotrs Hudobčenoks strādā Krievu kultūras centrā, uz kuru viņu uzaicināja KKC vadītāja Geroida Bogdanova un viņas vietnieks Jurijs Jermakovs. Savukārt mākslinieka jubilejas gads šeit tiek svinēts jau kopš janvāra, sarīkojot piecu tematisko izstāžu ciklu un gatavojoties grāmatas izdošanai, kas no Utenas (Lietuva) tipogrāfijas tika piegādāta tieši jubilejas dienā. Tādējādi ciemiņi dāvanā saņēma jaunu grāmatu, kas vēl smaržoja pēc tipogrāfijas krāsas, un klausījās pasākuma vadītāju lasītos stāstus no jubilāra dzīves. Jubilejas svinības turpinājās tādā pašā formātā: viesi dalījās stāstos par iepazīšanos un darbu kopā ar P. Hudobčenoku.
Krievu namā izskanēja daudz labu un sirsnīgu vārdu. Apsveicēju pulkā bija Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Vasiļjevs, Daugavpils--Rēzeknes diecēzes priestermūks Aleksandrs (Lizons), Kultūras pārvaldes pārstāve Diāna Soldāne, Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras direktore Žanna Kulakova, draugs mākslinieks Leonīds Mudrakovskis un citi.
Bijusī kolēģe Celtnieku kultūras pilī Gaļina Kropa (pazīstami jau 45 gadus) pastāstīja, kā viņi kopā strādāja pie izrādēm, un atzīmēja: “Pjotram ir zelta rokas un dimanta smadzenes, kas vada šīs zelta rokas. Viss, ko viņš paveic, ir šedevrs! Esmu laimīga, ka savulaik strādāju kopā ar tevi."
Daugavpils 10. vidusskolas bijusī direktore Inna Kirņičanska ne tikai apsveica un pasniedza dāvanas jubilāram un grāmatas autoram, bet arī mudināja iedvesmoties jaunam darbam “Остров Райполь» („Raipoles sala”) par pirmo vecticībnieku kapelu Dinaburgā kopš 1822. gada un, būdama novadpētniece, solīja konsultēt mākslinieku.
Pjotra Hudobčenoka meita Aiga zināja gandrīz visus vakarā dzirdētos stāstus, bet no cita rakursa. “Vēlme uzrakstīt grāmatu un tādējādi saglabāt atmiņas par nodzīvoto laiku tētim radās jau diezgan sen. Ja es rakstītu grāmatu par savu tēvu, tad tās nosaukums būtu “Мой папа -- сказочник и фантазер» (“Mans tētis ir stāstnieks un sapņotājs”) vai kaut kas pēc Hansa Kristiana Andersena motīviem, vai “Starp Hotabiču un Hodžu Nasredinu”. Tas viss ir par viņu. Un pirmās bērnības atmiņas par viņu ir smaržas: kafija, cigaretes un eļļas krāsas. Tās ir manas bērnības smaržas. Ļoti siltas un maigas rokas. Un vēl -- pasakas, ko viņš man stāstīja kā seriālus, izdomājot arvien jaunas -- katru vakaru vienu,” teica Aiga, „šajā dienā es vēlos no sirds pateikties Krievu nama darbiniekiem par atbalstu un iedvesmu, ko sniedzat viņam katru dienu. Tētis šeit jūtas kā mājās. Es to redzu".
Visi viesi saņēma dāvanā grāmatas eksemplāru ar mākslinieka autogrāfu. Šī ir otrā grāmata par P. Hudobčenoku: 2013. gadā Rīgā tika izdots māksliniekam un viņa daiļradei veltīts ilustrēts albums.
