Pirms kāda laika Ilūkstes Kultūras un mākslas centrā notika vēsturnieces Aijas Piļkas grāmatas “Ilūkste -- Augškurzemes metropole” atvēršanas svētki. Šī grāmata stāsta par Augškurzemes pērles -- skaistās Ilūkstes vēsturi no senas pagātnes līdz pat 20. gadsimta izskaņai un ir veltīta, kā saka pati autore, cilvēkiem, kas dzīvo Ilūkstē un mīl šo pilsētu, kā arī tiem, kas vēlas to iepazīt un iemīlēt. Lai noskaidrotu, kā radās ideja rakstīt šo grāmatu, kā arī iegūtu plašāku informāciju par tās tapšanas gaitu, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu grāmatas autori.
* Kā radās doma uzrakstīt šādu grāmatu?
-- Ideja par Ilūkstes vēstures izzināšanu un aprakstīšanu bija radusies pirms septiņiem gadiem, kad daži vēstures entuziasti sanāca kopā Ilūkstes novada Centrālajā bibliotēkā, lai apspriestu tālākos soļus. To vidū bija pensionētais skolotājs Pēteris Zemļickis, Līvija Tamane, Marija Slavinska, Laima Buķe, Alvīne Formaņicka, Gane Rošāne, Ināra Valpētere un Olga Šaršūne. Viņi aicināja atsaukties Ilūkstes iedzīvotājus un dalīties ar savām atmiņām, fotogrāfijām un citiem vēstures materiāliem. Diemžēl atsaucība nebija liela, bet ikviens no minētajiem entuziastiem pamazām paši vāca dažāda veida vēsturiskos materiālus par Ilūkstes pilsētu. Ilūkstes novada Centrālā bibliotēka aktīvi iesaistījās dažādu pasākumu un prezentāciju veidošanā, bet grāmata par Ilūkstes vēsturi vēl netika rakstīta.
Tā kā esmu vēsturniece, mani vienmēr ir interesējuši pilsētu un vietu pirmsākumi līdz pat mūsdienām. 2020. gada augustā izteicu toreizējam Ilūkstes novada domes priekšsēdētajām Stefanam Rāznam savu vēlmi uzrakstīt par Ilūksti vēstures grāmatu, prezentēju grāmatas ideju pašvaldības deputātiem un saņēmu atbalstu.
Pēc tam sekoja materiālu vākšana, braukšanā uz arhīviem Rīgā un Daugavpilī, to apkopošana un atlase. Kopā ar Līviju Tamani pārlapojām tūkstošiem arhīvu materiālu, simtiem fotogrāfiju un citu drukātu materiālu, uzklausījām daudzu cilvēku atmiņas. Sadarbībā ar seno fotogrāfiju kolekcionāru Valtu Lindi grāmatai ieguvu daudz unikālu fotogrāfiju. Grāmatas ierobežotā apjoma dēļ daļa faktu tajā netika iekļauti.
Atzīšos, ka, ķeroties pie grāmatas rakstīšanas, nevarēju pat iedomāties, cik tas būs milzīgs darbs.
* Ko, lasot grāmatu, var uzzināt?
-- Grāmata aptver laika posmu, sākot no senajiem sēļiem un viņu kultūru aizvēsturē, līdz pat 1991. gada barikādēm. Grāmata ir izveidota tā, ka cilvēks to var sākt lasīt no jebkuras vietas, atrodot tur kaut ko interesantu un saistošu.
Ieskatu par vienu no senākajām baltu ciltīm un to apdzīvotajām teritorijām sniedz grāmatas nodaļa “Sēļi un to kultūra aizvēsturē” un “Sēļi rakstītajos avotos”.
Par apdzīvotu vietu Ilūkste sāka veidoties 16. gadsimta vidū, pamazām iegūstot pilsētas aprises, pateicoties tirdzniecības attīstībai, kā arī jaunu ceļu izbūvei, kas veidoja nozīmīgus sakarus ar tuvējām valstīm un pilsētām. Par Ilūkstes un tās apkārtnes veidošanos lasāms grāmatas nodaļā “Kurzemes un Zemgales hercogiste (1562--1795)”.
18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimtā Ilūkste bija izveidojusies par svarīgu Kurzemes un Zemgales hercogistes un vēlāk Kurzemes guberņas kultūras un izglītības, kā arī fabriku un manufaktūru, amatniecības centru. Par Ilūkstes izaugsmi šajā laikā lasāms grāmatas nodaļās “Kurzemes un Zemgales hercogiste (1562--1795)” un “Kurzemes guberņa 1795--1918)”.
Vietējo muižnieku Zībergu dzimtas atstātais mantojums -- muižas ar krāšņām pilīm un skaistajiem parkiem -- Ilūkstes apkārtni padarīja īpaši ainavisku. Pateicoties vietējo muižnieku mecenātismam, Ilūkstes pilsētā tika uzceltas vairākas sakrālās celtnes, jo sevišķi jāatzīmē Ilūkstes Jezuītu baznīca un klosteris. Baznīca bija tā laika visvarenākā jezuītu sakrālā celtne tagadējo Baltijas valstu teritorijās. Par Zībergu dzimtas ieguldījumu lasāms grāmatas nodaļā “Plāteru-Zībergu atstātais mantojums”.
No 1915. līdz 1917. gadam Ilūkstes apkaimē norisinājās Pirmā pasaules kara kaujas, kuru rezultātā pilsēta tika sagrauta līdz pamatiem. Par kara norisi Ilūkstē un tās apkārtnē lasāms grāmatas nodaļā “Pirmais pasaules karš (1914--1918)”.
1918. gada 18. novembrī, kad tika proklamēta Latvijas Republika, Ilūkste atradās dažādu armiju konfliktu zonā. To skāra arī neatrisināti robežu jautājumi starp Latviju un Lietuvu. Sīvas kaujas pilsēta piedzīvoja arī Neatkarības kara laikā no 1919. līdz 1920. gadam. Par jaunās Latvijas Republikas pasludināšanu un kara darbību neatkarības cīņās Ilūkstē un tās apkārtnē lasāms grāmatas nodaļās “Latvijas Republikas dibināšana (1918)” un “Neatkarības karš”.
Atdzimstot no gruvešiem un pelniem, Ilūkste pamazām sāka atkopties no Pirmā pasaules kara sekām. Pilsētā tika celtas jaunas ēkas, sakārtota infrastruktūra. Ilūkstes pārvalde gadu no gada cīnījās par naudas līdzekļiem pilsētas atjaunošanai. Pilsētā atplauka saimnieciskā un sabiedriskā dzīve. Par to lasāms grāmatas nodaļā “Starpkaru periods (1918--1940)”.
Drīz vien pasauli pāršalca Otrais pasaules karš, kas pārtrauca pilsētas mierīgo dzīvi un tās attīstību. Genocīds pret ebrejiem nacistu okupācijas laikā, padomju okupācijas režīma īstenotās deportācijas 1941. un 1949. gadā cirta dziļas rētas arī Ilūkstes un tās apkārtnes iedzīvotāju ģimenēs. Par šo laika posmu lasāms grāmatas nodaļās “Otrais pasaules karš (1939--1945)”, “Ebreju kopiena un tās liktenis holokaustā”, “Sibīrija (1941) un (1949)”.
Padomju varas gadus raksturoja stingrs režīms saimnieciskajā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Pilsēta atguvās no Otrajā pasaules karā nodarītajiem postījumiem. Ilūkstes ielas un nami ieguva jaunas formas un krāsas. Pilsēta attīstījās dažādās jomās -- rūpniecībā, izglītībā, medicīnā, sportā un kultūrā. Pār Ilūkstes uzņēmumu, iestāžu un organizāciju ikdienu padomju varas gados lasāms grāmatas nodaļā “Latvijas PSR (1946--1990)”.
Atmodas laiks Ilūkstes iedzīvotājiem ienesa jaunas vēsmas. Patriotisms un brīvas Latvijas doma auga lielumā. Līdz ar citiem Latvijas iedzīvotājiem ilūkstieši aktīvi piedalījās dažādos vietējas un valsts nozīmes pasākumos. Piedaloties Baltijas ceļā 1989. gada augustā un janvāra Barikādēs 1991. gadā arī daudzi Ilūkstes iedzīvotāji pauda vēlmi atgūt Latviju brīvību no PSRS. Par ilūkstiešu aktivitātēm Atmodas laikā lasāms grāmatas nodaļās “Atmoda (1988--1990)”, “Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana (1990)” un “Barikādes (1991)”.
Grāmatā minētie fakti ir papildināti ar citātiem no tā laika periodikas. Lai grāmata būtu vizuāli baudāma, stāstījums ir bagātīgi papildināts ar zīmējumiem, fotogrāfijām, tabulām un kartēm.
Kopumā grāmatas tapšana aizņēma divus gadus. Viens gads tika veltīts materiālu vākšanai, otrs – pašai grāmatas rakstīšanai un maketēšanai. Grāmata ir arī zinātniski pētniecisks darbs - aptuveni 95% tās materiālu līdz šim nekur nav bijuši publicēti.
* Kas jums palīdzēja grāmatas tapšanas procesā?
-- Lielu palīdzību materiālu vākšanā grāmatai man sniedza novadpētniece Līvija Tamane, bet grāmatas dizaina veidošanā -- grafikas dizainere Madara Pastare.
Lielu paldies par sniegtajiem padomiem grāmatas izveidē jāsaka arī grāmatas zinātniskajiem recenzentiem -- vēsturniekiem -- Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoram Ērikam Jēkabsonam un docentam, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošajam pētniekam Mārtiņam Mintauram.
Savukārt grāmatas iespiešanu augstā kvalitātē nodrošināja SIA “Jelgavas tipogrāfija”.
* Varbūt plānojat rakstīt vēl kādu grāmatu?
-- Pērn kopā ar Līviju mēs trīs mēnešus burtiski “nodzīvojām” ierakumos un bunkuros, kas saistīti ar Pirmo pasaules karu. Esam pētījušas arī Krievijas impērijā no 1914. līdz 1916. gadam iznākušos laikrakstus “Russkij invalid”, arī tā laika Daugavpils pilsētas iznākušo presi kurā atspoguļoti kauju notikumi Ilūkstes apkaimē un apriņķī.
Ir doma, studējot doktorantūrā, veikt turpināt šos pētījumus un sarakstīt fundamentālu darbu par Pirmā pasaules kara aprisēm Ilūkstes apkārtnē un apriņķī, toreiz tas aizņēma lielu teritoriju, iekļaujot vēl pirms novadu administratīvās reformas 2021. gadā bijušos Jēkabpils, Aknīstes, Ilūkstes, Daugavpils novadus. Šis laika posms šeit pagaidām nav pietiekami izpētīts.
Ir doma apkopot atsevišķā grāmatā arī Ilūkstes apkārtnes pagastu iedzīvotāju stāstus. Kopumā esmu nointervējusi kādus 90 bijušā Ilūkstes novada iedzīvotājus, laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam. Arī šī grāmata varētu palikt kā tāds īpašs mantojums.
Starp tuvākajām iecerēm ir arī grāmata par Ilūkstes novada vēsturi no 2004. līdz 2021. gadam izdošana. Tagad esmu sākusi strādāt pie autobiogrāfiskas grāmatas sarakstīšana par novadnieku, vīnogu, rožu, meloņu un arbūzu selekcionāru un audzētāju leģendāro Paulu Sukatnieku. Paralēli vācu materiālus par Dvietes pagasta vēsturi, taps arī vēstures grāmata par šo pagastu.
Vēl viena vēlme ir izveidot Ilūkstē kārtīgu muzeju, kur būtu daudz inovatīvo tehnoloģiju, kas sekmētu jauniešu un tūristu piesaisti. Atbalstot vietējos amatniekus, blakus muzejam varētu tapt arī veikaliņš, kur gan vietējie iedzīvotāji, gan arī tūristi varētu iegādāties dāvanas un dažādus amatnieku izstrādājumus.
Visu šo projektu realizācijai ir nepieciešams finansiālais atbalsts. Tādēļ ir plāns dibināt “Kultūrvēsturiskās izpētes biedrību”, rakstīšu projektus un startēšu dažādos konkursos. Ceru arī uz Augšdaugavas novada pašvaldības un vietējo uzņēmēju finansiālo atbalstu.
Grāmatu tuvākajā laikā varēs iegādāties Ilūkstes pilsētas administrācijā, tā lasāma Ilūkstes pilsētas un novada pagastu bibliotēkās, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
