Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs Daugavpils domes rīcību salīdzinājis ar likumā noteiktā pienākuma sabotāžu. Savukārt Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ministra publiskos paziņojumus nosaucis par priekšvēlēšanu izrādīšanos.
Pēc A.T. Pleša teiktā, Daugavpils domes rīcība arvien vairāk izskatoties pēc likumā noteiktā pienākuma demontēt okupācijas varu slavinošos objektus sabotāžas un padomju okupācijas "varoņu" aizstāvēšanas. Viņš uzsvēris, ka līdz 15. novembrim Daugavpilij jāizpilda likumā noteiktās prasības un jādemontē abi pašvaldības teritorijā esošie padomju okupāciju slavinošie objekti, kas iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā. Pēc ministra domām, pašvaldības vēršanās Satversmes tiesā, apstrīdot likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" atbilstību Satversmei, nav iemesls, lai nepildītu likumu. Tādēļ ministrija sagaida, ka Daugavpilī minētos objektus demontēs noteiktajā termiņā.
Savukārt A. Elksniņš norādījis, ka A.T. Pleša rīcība, priekšvēlēšanu laikā izmantojot administratīvos resursus, lai atgādinātu par savu klātbūtni, arvien vairāk izskatoties pēc izrādīšanās, kas šajos ģeopolitiskajos un enerģētiskās krīzes apstākļos ir īpaši satraucoša. „Daugavpils dome, kā jau pašsaprotams tiesiskā valstī, līdz šim ir pildījusi visus ar likumu uzliktos pienākumus, un mainīt savu attieksmi par likumības principu ievērošanu nākotnē neapsver. Vēlos uzsvērt, ka ministrijai ir pamats rīkoties, lai gādātu par likumā noteikto normu izpildi, kad šīs normas netiek pildītas, nevis izvirzīt hipotēzes un zīlēt par Daugavpils pašvaldības rīcību nākotnē,” teica A. Elksniņš.
VARAM rīcībā esot informācija, ka Kultūras ministrija un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir sniegusi Daugavpils pašvaldības lūgto izvērtējumu, norādot, ka objekti ir demontējami, tādēļ ministrijas ieskatā šobrīd vairs nav neviena būtiska iemesla, kas varētu kavēt demontāžas procesu.
Iepriekš Daugavpils domes priekšsēdētājs norādījis, ka, pamatojoties uz pašvaldības Satversmes tiesā iesniegto pieteikumu, kas apstrīd likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” atbilstību Satversmei, pašvaldība gaida lēmumu par pagaidu noregulējumu, kā arī uzsvēris, ka ar likumu Daugavpils pašvaldībai pieminekļu demontāžai ir noteikts gala termiņš -- 15. novembris.
Turklāt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir sniegusi Daugavpils pašvaldības lūgto izvērtējumu par demontējamajiem objektiem, kurā teikts, ka vienam no objektiem ir nepieciešams veikt likumā noteikto trīsdimensionālo lāzerskenēšanu, ko attiecīgie speciālisti plāno veikt līdz 16. septembrim. Pašvaldības ieskatā tas šobrīd ir būtisks iemesls, kas kavē demontāžas procesu un ministra norādes par pretējo neatbilst faktiskiem lietas apstākļiem.
Kā vēl vienu būtisku apstākli Daugavpils mērs min arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes sniegto atzinumu, saskaņā ar kuru vienai no demontējamā objekta skulpturālajām daļām ir noteikta mākslinieciskā vērtība, par kuras saglabāšanu, kā to nosaka likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 9. pants ir atbildīgs Latvijas Okupācijas muzejs, kuram ir jāpieņem lēmums par demontēto objektu oriģinālo detaļu vai fragmentu iekļaušanu muzeja krājumā. Nepieciešamo informāciju Daugavpils pašvaldība no muzeja jau ir izprasījusi un tai ir būtiska nozīme, lemjot par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar likuma prasību izpildi par demontējamiem objektiem.
Tāpat pašvaldība norāda VARAM, ka likumā “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” iekļautā prasība par objektu demontāžu vienādā apmērā no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem neatbilst Satversmei. Arī Daugavpils pašvaldības 2022. gada budžetā nav paredzēts finansējums šādu darbu veikšanai un pašvaldība sagaida ministrijas skaidrojumu par nepieciešamā finansējuma avotiem.
Padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu sarakstu, kas jānojauc līdz 15. novembrim, Ministru kabinets pieņēma jūlija vidū. Saskaņā ar šo sarakstu Latvijā identificēti kopumā 69 demontējami objekti, kas atrodas Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Jelgavas, Talsu, Bauskas, Ogres, Ludzas, Krāslavas, Mārupes, Saldus, Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes, Tukuma, Valmieras, Balvu, Augšdaugavas un Madonas novadā, kā arī Liepājā, Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī.
Valdības apstiprinātajā sarakstā ir iekļauti divi objekti Daugavpilī: piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem, kas atrodas 18. novembra ielā, bijušajā Slavas skvērā un piemineklis Sarkanās armijas 360. strēlnieku divīzijas karavīriem. Dubrovina parkā esošais padomju okupācijas režīmu slavinošais objekts Dubrovina parkā šajā sarakstā nav iekļauts, jo memoriāla pakājē ir apglabāti padomju armijas virsnieki.
