Sivera ezers un tā apkārtne ir ļoti gleznaina un nozīmīga kultūrvēsturiska vieta. Tā ir unikāla ūdenstilpe ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, kuras pārsteidzošais dziļums un labā ūdens kvalitāte ļāvusi šeit izdzīvot daudzām reliktām un apdraudētām augu sugām tūkstošiem gadu. Tāpēc 2014. gadā tika uzsākts projekts Sivera ezera, tā floras un faunas detalizētākai izpētei.
Taču sāksim ar oficiālo informāciju. Sivers ir liels ezers Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā. Tā krastos atrodas arī Kombuļu un Konstantinovas pagasts. Gultne avotaina, klāta ar akmeņiem, mālsmilti, vietām dūņaina. Krasti zemi. 1929. gadā tika regulēta ezera izteka, kā rezultātā ūdens līmenis pazeminājās. Eitrofs ezers, tas ir, bagāts ar barības vielām un planktonu. Ūdens šeit zied gandrīz katru gadu. Reģistrētas 10 zivju sugas. Ūdenstilpes platība ir 17,5 kilometri. Ezera vidējais dziļums ir 6,3 metri, maksimālais -- 24,5 metri. Ezerā atrodas 20 salas, to kopējā platība -- 53,1 hektārs, lielākā no tām ir Lielā (25,1 hektārs). Citas lielās salas: Šķērša (3,9 ha), Liepu (3,6 ha). Caurteku sistēma Sivera ezeru savieno ar Drīdzi. Krasti aizauguši ar biezām niedrēm, īpaši ezera austrumu daļa.
Jāatzīmē, ka Sivera ezerā atrasta vislielākā Ziemeļeiropai endēmiskās smalkās najādas atradne pasaulē. Pēcleduslaikmetā tās bija plaši izplatītas Ziemeļeiropas ezeros. Rietumeiropā tas ir rets augs, 1979. gada Bernes konvencija atzina šo sugu par aizsargājamu.
Smalkā najāda ir līdz 20 cm augsts ūdensaugs, kas aug tīros ezeros un iesāļos jūras seklūdeņos. Tās lapas ir šauras, gar malu ar sīkiem zobiņiem. Smalkā najāda ir unikāla suga, kam visā pasaulē mūsdienās zināmas tikai 54 atradnes. Tā kā smalkā najāda aug 2–2,5 m dziļumā un to grūti saskatīt, tad iespējams, ka atradņu skaits ir pat divas reizes lielāks. Smalkā najāda ir kļuvusi kā simbols Latgales dabas tīrībai un tās ezeru vērtībai.
Sivera ezerā un tā apkārtnē kopumā tika atrastas 39 retas un aizsargājamas augu sugas, 26 īpaši aizsargājamas sugas, 29 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautas sugas, kā arī 13 retas sugas un 7 mikroliegumu sugas.
Visretākās no Siverī un tā apkārtnē konstatējām sugām ir smalkā najāda Najas tenuissima, kas visā pasaulē ir zināma tikai aptuveni 25 vietās. Sivers ir šīs sugas otra zināmā atradne Latvijā un Baltijas valstīs.
Sivera izpētes teritorijā konstatēts 31 lielu dimensiju koks, no kuriem 21 ir potenciāls dižkoks un 10 – dižkoki, teritorijā konstatēti arī 13 dižakmeņi, no kuriem pieci atrodas Sīvera ezerā un astoņi tā krastos.
Droši vien katrs, nonācis šī skaistā ezera krastā, ir nodomājis, kā cēlies tā dīvainais nosaukums un ar ko tas saistīts. Patiesībā, tāpat kā daudzviet Latgalē, arī šis ir saistīts ar svešzemju muižniekiem. Šoreiz -- ar fon Siveru ģimeni. Ilgu laiku grāfa ģimene dzīvoja Dānijā, pēc tam devās uz Zviedriju un pēc kāda laika ieradās Baltijā, kur tās pārstāvji apmetās uz dzīvi pie ezera, pašreizējā Sivera.
Vēl viena unikāla Sivera ezera īpašība, ko jau sen ir novērtējuši daudzi makšķernieki, ir liels skaits dažādu zivju sugu. Ezerā mīt līdakas, asari, raudas, līņi, plauži, zandarti un zuši. Vietējās dabas baudīšanai ir vietas, kur apmesties gan makšķerniekiem, gan citiem atpūtniekiem. Ezera krastā ir vairākas viesu mājas, tās aizņem diezgan lielu ezera piekrastes teritoriju. Šeit var apmesties labiekārtotos namiņos, kemperī, kā arī teltīs. Viesu rīcībā ir pieejamas āra dušas, labierīcības un virtuve. Jums tiks piedāvātas arī lieliskas atpūtas iespējas, piemēram, laivu noma, sauna, džakuzi un mini golfs. Savukārt makšķerniekus vairāk vilina ezera rietumu daļa, jo austrumu daļa, kā jau rakstījām, ir pamatīgi aizaugusi ar niedrēm.
Pateicoties Zivju fondam un vietējai pašvaldībai, skaistā ezera ūdeņos vairākkārt tika ielaisti dažādu zivju mazuļi. Piemēram, laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam ielaisti 25 tūkstoši zandartu mazuļu.
"Ticiet vai nē, bet es braucu ar Siveru jau vairāk nekā 20 gadus. Protams, apmeklēju arī citus ezerus, bet tikai šajā ūdenstilpē es ik reizi noķeru izcilu lomu. Tiesa, zivis ir kļuvušas kaprīzāka, ar maizīti vairs nevar pievilināt, un tomēr noķert tās ir diezgan viegli. Pēdējo reizi noķēru zandartus un līņus. Starp citu, arī no krasta ir ērti makšķerēt, var arī no laivas,” par savu makšķerēšanas pieredzi Sivera ezerā pastāstīja makšķernieks Aleksandrs.
Regulāri, īpaši karstās vasaras dienās, šeit ir daudz atpūtnieku. Viņi brauc no visas Latvijas un pat no ārzemēm. Protams, daudzi dod priekšroku atpūtai pie tuvējā Drīdža. Taču arī Siveram ir apmeklētāji, jo atpūtas zona šeit ir patiešām ļoti labi aprīkota.
“Ūdens šeit ir tik tīrs, ka ir vienkārši grēks nenopeldēties šajā ezerā. Skaista daba, tāpēc savu Siveru ne pret ko nemainīšu, arī jūra man nav vajadzīga,” ar sajūsmu stāsta atpūtniece Larisa.
Viena no galvenajām garantijām Sivera ezera unikālo dabas vērtību pastāvēšanai ir tā tīrais un dzidrais ūdens. Ja ūdens kvalitāte saglabāsies laba, tiks saglabātas arī ezera unikālās dabas vērtības. Un šajā gadījumā daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem. Rūpēsimies par savu zemi, saviem ezeriem un dabu!
Komentāri