Kopā ar AS „Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītāju Aldoni Utinānu atrodamies pie kārtējās stihiskās atkritumu kaudzes mežā Augšdaugavas novadā. Kāds, nerēķinoties ar līdzcilvēkiem, šādā veidā nolēmis atbrīvoties no mājsaimniecībā nevajadzīgām mantām -- no pārtikas produktu atliekām līdz vienreizlietojamiem bērnu autiņiem, kas liecina, ka ģimenē tiek audzināts arī bērns. Savukārt atkritumu kaudzē esošās krāsošanas plēves liecina par to, ka cilvēks ir darbojies un uzlabojis savu dzīves vidi, diemžēl, aizmirstot par līdzcilvēkiem.
-- Ja maisu saturs tiktu sašķirots un cilvēks zinātu, kur nodot sašķirotos atkritumus, vest uz mežu nebūtu ko. Aktīvāk vajadzētu darboties arī atbildīgajām iestādēm un biežāk cilvēkiem atgādināt par atkritumu sašķirošanas iespējām. Atkritumu apsaimniekošanas likumā cilvēki figurē kā atkritumu radītāji un viņiem ir regulāri jāatgādina, kur radītos atkritumus var nodot.
Pie šī jautājuma būtu jāpiestrādā gan pilsētas, gan arī novada atbildīgajām personām, lai pēc tam nevienam nevajadzētu tērēt milzu naudu, līdz pat 60--80 eiro par kubikmetru, lai šos atkritumus dabūtu ārā no meža. Pilsētā atkritumu izvešana ir teju piecas reizes lētāka. Savukārt, ja tie ir sašķiroti, tad – vispār par brīvu.
* Cik gadā tiek tērēts atkritumu izvešanai no meža?
-- Aptuveni 20 000 eiro. Tā ir tā nauda, kas nenonāk „Latvijas valsts mežu” peļņā. Līdz ar to šī nauda neaiziet valstij dividendēs, nevar tikt izlietota atalgojuma celšanai pedagogiem, kas septembrī rīkos beztermiņa streiku. Tā ir nozagta nauda pensionāriem, robežsargiem, citām vajadzībām. Tā varētu būt vēl viena labiekārtota vai atjaunota atpūtas vieta. Faktiski tā ir pašam sev nozagta nauda.
* Naudas summas, kas tiek tērētas atkritumu savākšanai un izvešanai, gadu gaitā pieaug vai mazinās?
-- Kopumā dinamika diemžēl ir augoša. Ja iedzīvotāju skaits pilsētā nemazinātos, tā būtu vienkārši dramatiska. Šogad cilvēki varbūt vairāk brauc ceļojumos un mazāk veic būvdarbus, līdz ar to būvniecības atkritumu piepilsētas mežos ir mazāk, taču klāt nākuši sadzīves atkritumi.
Mežā izmesti atkritumi nav tikai vizuāli nepatīkamas ainas, tā ir arī reāla ietekme uz vidi – faunu un floru. Šajās plēvēs ir gājuši bojā kukaiņi, kuri mežā vairs nepildīs tiem paredzētās funkcijas. Zem šī biezā atkritumu slāņa iet bojā sūnas, melleņu mētras, citi augi.
Šī vieta nav radusies spontāni vai nejauši. Tas ir pārkāpums vai noziegums, kā kuram labpatīk, ar iepriekšēju nodomu. Cilvēks, jau kraujot atkritumu maisus mašīnā, apzinājās, kurp viņš tos vedīs. Šis cilvēks iepriekš laikam nepainteresējās, kur varētu nodot sašķirotus atkritumus.
* Kā izgāztie atkritumi ietekmē dzīvniekus?
-- Čipsu pakas, plēves, kurās bijis ietīts kaut kas ēdams, piesaista dzīvnieku uzmanību. Viņi iet uz šo smaržu, bet, ja vēl ir arī garša, var saēsties to plēvi un aiziet bojā. Var iebāzt galvu šaurā burkā un pēc tam nedabūt ārā.
Cilvēki ir jāizglīto par iespējām nodot šķirotus atkritumus par velti, par iespēju gadā bez maksas legāli nodot vienu riepu komplektu. Iegādājoties veikalā riepas, mēs jau samaksājam nodokli to pārstrādei. Tie, kas legāli tirgo riepas, tās arī pārstrādā.
* Kā stihisko atkritumu izgāztuvju skaitu ietekmē dabas resursu nodokļa likmes straujā celšanās?
-- Jā, dabas resursu nodoklis gadu no gada tiek celts, un patlaban ir 80 eiro par tonnu nešķirotu atkritumu. Šī summa veido būtisku daļu no kopējām atkritumu apsaimniekošanas izmaksām.
Dabas resursu nodoklis ir maksājams par nešķirotajiem atkritumiem, par atkritumiem, kurus nevar pārstrādāt. Par šķirotajiem atkritumiem šis nodoklis nav jāmaksā.
* Pirms kāda laika arī Daugavpilī sākās atkritumu šķirošana. Kāds to dara apzinīgi, kāds – nē, bet maksā visi vienādi. Vai te nebūtu kaut kas uzlabojams?
-- Kaut kādu efektīvu risinājumu šai situācijai šobrīd minēt nevaru. Tā tiešām ir liela problēma. Pagalmā stāv pieci konteineri, apkārt ir piecas piecstāvu mājas. Ja puse šķiro atkritumus un puse – nē, neviens neizjutīs ieguvumu no šķirošanas. Bieži vien šķirošanai paredzētajos konteineros ir redzami nesašķiroti atkritumi. Šķirotajiem atkritumiem paredzētie konteineri pildās, bet, kā tas ietekmē tarifu, izjūt varbūt tikai retais.
Kaut kur atkritumu savācējs brauc ar svariem un fiksē atkritumu svaru. Ja individuāli nodod atkritumus, tad tas ir viegli izdarāms, bet, ja runājam par daudzdzīvokļu namiem, tas ir gana sarežģīti.
* Nereti gadās, ka kāds privātais piebrauc un sakrāmē savus atkritumus kopējos konteineros daudzstāvu māju pagalmos uzstādītajos konteineros, tādējādi liekot maksāt par saviem atkritumiem citiem. Kā risināt šo problēmu?
-- Var jau uzbūvēt ap atkritumu konteineriem žogu un to aizslēgt. Tas būtu risinājums daudzstāvu namiem. Taču tikpat labi privātais, piemēram, braucot uz darbu, var iegriezties un atstāt atkritumus mežā. Bieži vien šādiem darboņiem pat piesieties nav kur, jo ir noslēgti oficiāli atkritumu apsaimniekošanas līgumi.
Atbildīgajām pašvaldības amatpersonām un kārtību uzraugošo struktūru darbiniekiem būtu vairāk jākontrolē būvdarbu veicēji, vismaz privātajā sektorā, vai viņiem būvatļaujās ir arī līgumi par būvgružu izvešanu.
* Cik liels pēc apjoma ir stihiskajās izgāztuvēs savākto atkritumu apjoms?
-- Tas ir mērāms vairākos vilciena vagonos. Tie ir atkritumi, kas vienkārši ir izvesti ārā un izmesti.
Īsi pirms Lielās talkas no piepilsētas meža Jaunās Forštates apkaimē mēs izvedām 300 kubikmetrus atkritumu. Burtiski pēc dažām nedēļām, jau Lielās talkas laikā, šeit tika savākta vēl pusotra tonna atkritumu. Stihiskās atkritumu izgāztuves mežā aug kā sēnes pēc lietus.
* Varbūt iezīmējas tipiskākā pārkāpēja portrets?
-- Vienā atkritumu kaudzē tika atrastas arī bērna liecības. Bet bērni, kā zināms, ir vecāku spogulis. Atverot liecību, piecas balles jeb apmierinošas un nedaudz zemākas sekmes teju visos priekšmetos, bet sportā -- desmitnieks. Tātad, prāta spējas -- viduvējas, bet spēks ir. Bet, ja ir spēks, priekš kam prātiņš.
* Vai ir kādas vietas, kur biežāk veidojas izgāztuves?
-- Pamatā tā ir piepilsēta. Kur vairāk iedzīvotāju, tur lielāki atkritumi. Daudzi cilvēki atbrauc uz mežu atpūsties, ņemot līdzi maisiņus ar ēdieniem un dzērieniem, bet pēc atpūtas ne visi savāc savus atkritumus.
Lielākā daļa cilvēku ir apzinīgi un aiz sevis sakopj, pretējā gadījumā mēs te dzīvotu izgāztuvē, taču ir arī tādi eksemplāri, kas nejaudā novākt aiz sevis un mēģina izbraukt uz citu rēķina.
* Kāda situācija Latvijā ir ar nolietoto riepu pārstrādi?
-- Latvijā ir papilnam arī nelegālo riepu, tirdzniecības nodoklis par kurām palicis mītnes valstī, tādēļ riepu pārstrāde ne vienmēr ir izdevīga, jo par tām pārstrādātājs nevar dabūt atpakaļ nodokli.
Ja Daugavpilī būtu uzbūvēta atkritumu dedzināšanas rūpnīca, tā ražotu siltumu, elektrību un pārstrādātu atkritumus. Diemžēl politiķu ķīviņu dēļ pilsēta šim projektam paredzēto naudu pazaudēja un atkritumu dedzināšanas rūpnīca uzbūvēja Ventspilī. Savukārt Daugavpilij tagad jāmeklē kurināmais pa visu pasauli. Dānijā uz līdzīgas rūpnīcas, uz jumta ir uzbūvēta slēpošanas trase, savukārt Tokijā visi atkritumi tiek pārstrādāti.
* Kas būtu darāms, lai mazinātu stihisko izgāztuvju skaitu?
-- Pirmkārt jau ir jābūt gribēšanai. Pašvaldībās jābūt atbildīgajam darbiniekam, kurš ikdienā risina šo jautājumu, seko līgumu slēgšanai par atkritumu apsaimniekošanu un atkritumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanai.
Vajag panākt, lai arī dārzkopības noslēdz līgumus par atkritumu apsaimniekošanu. Nereti ir situācijas, kad no vairākiem simtiem dārzkopības māju, līgumi par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgti tikai dažām. Rezultātā atkritumi tiek mesti, kur pagadās, un par to neviens neuztraucas.
* Kādi sodi ir paredzēti par atkritumu izmešanu tam neparedzētās vietās un vides piesārņošanu?
-- Sodi privātpersonām ir līdz pat 500 eiro. Taču, lai sodu piemērotu, pārkāpējs ir jāpieķer. Dažreiz mums tas arī izdodas. Pārkāpēju ķeršanai izmantojam dažādas metodes, tai skaitā pārvietojamas videokameras. Saucam policiju, uz vietas sastādām protokolus, piefiksējot lietiskos pierādījumus. Tiek ierosinātas administratīvās lietas un cilvēki maksā lielus naudas sodus. Tikai pērn Dienvidlatgalē Valsts vides dienests soda naudās iekasēja vairākus tūkstošus eiro, kā rezultātā vairāki cilvēki saprata, ka lētāk ir samaksāt, nekā pārkāpt.
Cilvēkam ir jāsaprot, ka, veicot remontu, būvniecības izmaksās ir jāiekļauj arī konteiners būvgružiem. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka pret dabu, vidi, galu galā -- sevi, ir jāizturas atbildīgi. Nedrīkst būt tā, ka tu esi gudrs izglītots cilvēks, būvē māju, stādi kokus, rūpējies par zālāju, uzlabo savu dzīves vidi, bet, kad svešas acis neredz, visu lieko “met pāri žogam”.
Cilvēki, kas pamanījuši vides piesārņotājus, aicināti fiksēt minētos faktus un ziņot atbildīgajiem dienestiem.
Ja nesamazināsies atkritumu daudzums, nāksies pieņemt arī nepopulārus lēmumus un slēgt meža ceļus, lai cilvēki ar mašīnām tajos nevarētu iebraukt. Liksim barjeras, aizbērsim ceļus. Rezultātā cilvēkiem uz savām iemīļotajām sēņošanas un ogošanas vietām vairākus kilometrus nāksies iet kājām. Rezultātā dažu neapzinīgu personu dēļ cietīs visi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Stihiskās atkritumu izgāztuves mežā aug kā sēnes pēc lietus'' ir pieprasīti saturu atbild ''Latgales Laiks'".
