„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 18. maijs
Sestdiena
Ēriks, Inese, Inesis
+23.6 °C
daži mākoņi

"Mūsu reģions prasa īpašu uzmanību" -- Jānis Lāčplēsis par Latgales SEZ priekšrocībām un nākotnes plāniem

Publicitātes foto

Viens no svarīgākajiem Latgales plānošanas reģiona (LPR) un Latgales speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) izvirzītajiem uzdevumiem ir jaunu darba vietu radīšana un uzņēmējdarbības attīstībai pievilcīgas vides veidošana Latgalē.

 

Latgale kā reģions prasa īpašu uzmanību, speciālus nosacījumus attīstības iespējām. Taču šodien, kad energoresursu cenas turpina kāpt un ģeopolitiskā situācija ir ļoti mainījusies, šo problēmu risināšana kļūst arvien nozīmīgāka.

 

Kā piesaistīt uzņēmējus un palīdzēt viņiem tikt galā ar mūsdienu izaicinājumiem, kādi vēl atbalsta instrumenti varētu darboties LSEZ? Par to runājām ar LSEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi.

 

Par LSEZ galvenajām priekšrocībām

 

LSEZ sāka darbu Latgales plānošanas reģionā 2017. gada janvārī. Taču darbs pie tās izveides tika uzsākts jau 2000. gadā, tiklīdz Latvijā bija tapušas pirmās speciālās ekonomiskās zonas.

 

"Šeit, Daugavpilī, tika noteikta teritorija, kurā varētu izveidot speciālo ekonomisko zonu, bet politiska lēmuma rezultātā to tika nolemts atvērt Rēzeknē. Saprotot, ka otru tieši tādu pašu zonu Latgalē nebūs iespējams izveidot, kopā ar citām pašvaldībām meklējām alternatīvus variantus,” stāsta Jānis Lāčplēsis.

 

Valdības līmenī jautājums aktualizējās 2015. gadā, kad tika pieņemta Latgales attīstības programma.

 

"Valdība beidzot saprata, ka sociāli ekonomiskā situācija Latgalē prasa īpašus pasākumus un ir nepieciešami papildu stimuli reģiona attīstībai," skaidro Jānis Lāčplēsis.

 

Pieminētajā laika periodā LPR jau bija priekšstats par Latgales SEZ modeli. Pētot citu valstu pieredzi, tika atrasts ļoti interesants variants, kas jau veiksmīgi darbojās Polijā. "Polijas piemēra galvenā atšķirība bija tā, ka SEZ neaprobežojās tikai ar noteiktu teritoriju. Tā ir laba priekšrocība biznesam, ka uzņēmums var attīstīties jebkurā teritorijā – savā īpašumā, nomātā, jebkurā reģiona vietā. Galvenais, lai darbība norisinātos Latgalē."

 

Vēl viena ļoti būtiska LSEZ atšķirība no citām ir tā, ka uzņēmējam nav jāveic nekādas papildu iemaksas. "Uzņēmumi vienkārši iegulda savā attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā, pēc veiktajām investīcijām saņemot ievērojamas nodokļu atlaides."

 

Uzņēmumi, kuri noslēguši līgumus ar LSEZ, var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un līdz pat 100% -- nekustamā īpašuma nodoklim. Šis piedāvājums darbojas efektīvi – LSEZ pastāvēšanas laikā ir noslēgti 48 līgumi par kopējām investīcijām vairāk nekā 35 milj. eiro apmērā un, saskaņā ar jau noslēgtajiem līgumiem, līdz 2025. gadam tiks izveidotas ap 400 jaunas darba vietas.

Vienlaikus Jānis Lāčplēsis atzīst, ka, ja nebūtu „Covid-19”, kas ierobežoja uzņēmēju plānus piegādes pārtraukumu un citu problēmu dēļ, tad šodien LSEZ būtu noslēgti līgumi jau par krietni lielāku investīciju apjomu.

 

Savukārt, ja atzīmējam uzņēmumu ieguvumus, pievienojoties LSEZ, vislabāk to raksturo skaitļi: līdz šim kopējais nodokļu atvieglojumu apjoms par visiem noslēgtajiem ieguldījumu līgumiem paredzēts ap 15,7 milj. eiro apmērā. Proti, uzņēmēji nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu veidā saņems aptuveni 16 milj. eiro.

 

Jānis Lāčplēsis atzīmē: "Nodokļu atlaides var saņemt tikai uzņēmumi, kas investē ražošanas jaudu palielināšanā vai jaunu darba vietu radīšanā. Tie ir uzņēmēji, kurus var droši atbalstīt!"

 

Par nākotnes plāniem

 

Jānis Lāčplēsis stāsta, ka mainīgā situācija liek pastāvīgi rast jaunas iespējas reģiona uzņēmēju atbalstam. Par nozīmīgu pēdējā laika sasniegumu tiek uzskatītas izmaiņas, kuras ļauj ārvalstu investoriem vieglāk pievienoties LSEZ.

 

"Ir ļoti svarīgi, ka LSEZ savu darbību var uzsākt ārzemju investori, atverot filiāles. Juridiskā adrese var būt citā valstī, savukārt, sadalot finanšu plūsmu un attīstot uzņēmējdarbību Latgalē, uzņēmumi var kļūt par daļu no LSEZ."

 

Runājot par nākotnes plāniem, Jānis Lāčplēsis atzīmē, ka "ideju un iestrādņu ir daudz”. Piemēram, LSEZ mēģinās panākt izmaiņas, kas ļautu uzņēmējiem sākt saņemt atbalstu agrāk, nekā tas ir šobrīd.

 

"Daudziem uzņēmumiem liela problēma ir apgrozāmo līdzekļu pieejamība. Šobrīd, veidojot jaunas darba vietas LSEZ, atlaides var izmantot tikai aptuveni pēc diviem gadiem. Bet kāpēc šo iespēju nevarētu izmantot jau uzreiz? Jo – ja, piemēram, darba vietas jau ir izveidotas, algas ir izmaksātas, tad šī nauda ir vajadzīga tieši tagad. Uzskatu, ka ir saprātīgi paredzēt nodokļu atlaides par daļu no investīcijām, ko uzņēmējs jau ir ieguldījis. Īpaši tāpēc, ka no valsts tas neprasa papildu līdzekļus," skaidro Jānis Lāčplēsis.

 

LSEZ cenšas panākt, lai uzņēmēji varētu saņemt arī darbaspēka nodokļa atvieglojumus – ienākuma un sociālajam nodoklim, ko uzņēmumi maksā katru mēnesi. "Tas būtu ne tikai spēcīgs atbalsts LSEZ uzņēmumiem, bet arī neprasītu papildu ieguldījumus no valsts," saka Jānis Lāčplēsis.

 

Viņš norāda, ka šādas izmaiņas varētu kļūt par būtiskām LSEZ konkurences priekšrocībām.

 

"Latgales reģions prasa īpašu uzmanību, šodien tas ir acīmredzams visiem, un būtu absolūti normāli, ja šādi nosacījumi tiktu piedāvāti tikai pie mums. Taču mums nebūtu arī nekas iebilstams, ja šādi nosacījumi būs arī citās Latvijas speciālajās ekonomiskajās zonās”, rezumē J. Lāčplēsis.

 

Jāpiemin, ka nodokļu atlaides jaunu darba vietu radīšanai, kuru ieviešanu LSEZ pārvalde panāca 2020. gadā, tagad ir spēkā arī citās Latvijas SEZ. Tādējādi LSEZ speciālistu darbs palīdz arī visas Latvijas attīstībai kopumā.

 

 

Papildu informāciju par Latgales SEZ iespējams saņemt, sazinoties ar Latgales SEZ pārvaldnieces vietnieku Vladislavu Stankeviču, tālr. 29511462.