Augšdaugavas novada 19 izglītības iestādēs, no kurām trīs ir pirmsskolas izglītības iestādes, 13 vispārizglītojošās skolas un viena speciālā pamatskola, jauno mācību gadu sākuši 2653 izglītojamie jeb par 37 bērniem mazāk nekā gadu iepriekš, informēja Augšdaugavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska.
Izglītības pārvaldes vadītāja pauda gandarījumu par to, ka pirmklasnieku skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu Augšdaugavas novadā nav gājis mazumā un, līdzīgi kā pērn, ir 157 izglītojamie. Savukārt bērnu vecumā līdz pieciem gadiem izglītības iestādēs ir pat par deviņiem vairāk nekā pērn -- 374 izglītojamie.
Turpretī piecgadīgo -- sešgadīgo bērnu skaits Augšdaugavas novada izglītības iestādēs, salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu, ir samazinājies par 20 izglītojamajiem, šogad tādi ir tikai 282. Savukārt integrēto izglītojamo ar speciālām vajadzībām un mācīšanās grūtībām skaits ir pieaudzis līdz 103, kas ir par 40 vairāk nekā pērn.
Ir iedzimtas un dzīves laikā iegūtas kaites
Raksturojot situāciju ar integrēto izglītojamo pieaugumu, Augšdaugavas novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova informēja, ka bērnu ar invaliditāti dalījums ir dažāds -- ir viegli un vidēji garīga rakstura traucējumi, ir iedzimtas sirds kaites, redzes problēmas ar prognozējamu invaliditāte, šajā jomā situācija ir gana dramatiska.
Bieži vien bērniem redze tiek bojāta jau kopš bērnības, kad vecāki izvēlas vieglāko pieeju bērnu audzināšanā, iedodot viņiem mobilo telefonu un ļaujot ilgstoši lietot datoru. Aizvien vairāk datori tiek izmantoti arī izglītības procesā. Rezultātā -- jo vairāk laika tiek pavadīts pie mobilā telefona un datora ekrāna, jo vairāk tiek bojāta redze.
Klāt nāk arī dažādas ielaistas un neārstētas hroniska saslimšanas, tostarp pneimonija, ka pāriet bronhiālajā astmā, un personai tiek piešķirta invaliditāte. Aizvien biežāk ir sastopama arī skolioze, lordoze, krūšu kurvja deformācija un dažādi citi funkcionālie traucējumi.
Bērni ar īpašām vajadzībām ir teju visās skolās. Skrudalienā, Demenē un Medumos ratiņniekiem ir nodrošināta mājas apmācība, jo viņiem ir smagas saslimšanas, tai skaitā autisms un cerebrālā bērnu trieka.
Bērnu vecāki vēršas pie mediķiem novēloti
Runājot par iemesliem, kādēļ integrēto izglītojamo kļūst vairāk, Sociālā dienesta vadītāja pieļāva, ka ir reizes, kad bērnu vecāki vēršas pie mediķiem novēloti. Lai arī medicīna bērniem Latvijā formāli ir bezmaksas, faktiskā situācija nemaz nav tik viennozīmīga. Vecākiem bieži vien ir grūti tikt pie vajadzīgajiem speciālistiem Rīgā, bet uz vietas tādi ne vienmēr ir. Ir vecāki, kas vēršas Sociālajā dienestā pēc palīdzības, bet ir arī tādi, kas atmet ar roku.
Augšdaugavas novada padomes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts, runājot par integrēto izglītojamo pieauguma iemesliem, piebilst, ka bieži vien pie vainas ir arī dzīvesveids. Daudzi bērni maz kustas, maz sporto, toties daudz laika pavada pie datora un mobilajā tālrunī.
Otra lieta ir neveselīgi ēšanas paradumi un neveselīga pārtika, kas tiek lietota uzturā un izraisa arī dažādas iedzimtas kaites. Un, visbeidzot, nevar izslēgt arī bijušās Ignalinas AES ietekmi. “Lai gan neesmu sazvērestības teoriju piekritējs, savulaik, kad cīnījāmies par Ignalinas AES slēgšanu, neizslēdzām arī tās negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību,” pauda V. Aizbalts.
Lietuvieši būvēja Ignalinas AES ļoti gudri. Uz ezera, kas ir Latvijas pusē, un valdošie ir dienvidrietumu vēji, kas izmešu gadījumā tos iepūš Latvijas, ne Lietuvas teritorijā. Lietuvai pretī ir meži, bet Latvijai – visi minēto pagastu centri un 30 km robeža iet caur Daugavpili. Ja Lietuvā bija noteikta 30 kilometru aizsardzības zona, tad Latvijas pusē nekā tāda nebija.
Pēc onkoloģijas pacientiem paredzētā pabalsta nāk gados aizvien jaunāki cilvēki
Anna Jegorova norādīja, ka pašvaldība ir ieviesusi 100 eiro pabalstu, kuru vienu reizi gadā izmaksā onkoloģijas pacientiem. “Esmu papētījusi, kas nāk pēc šī pabalsta. Lielākā daļa ir Lietuvai tuvāko -- Skrudalienas, Demenes, Laucesas, Medumu un Sventes pagasta iedzīvotāji. Daudz mazāk cilvēku pēc šī pabalsta nāk no otras novada puses -- Kalupes, Nīcgales, Dubnas un Špoģiem.
Laikam ritot, pēc onkoloģijas pacientiem paredzētā pabalsta novadā vēršas gados aizvien jaunāki cilvēku. Ja vēl pirms trim četriem gadiem pēc šī pabalsta nāca lielākoties 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā dzimušie, tad tagad nāk arī 70. gados un pat 80. gadu sākumā dzimušie.
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins atzina, ka informācija par to, no kuras puses novadā nāk vairāk onkoloģisko slimnieku, Daugavpils rajona mediķiem bijusi zināma vēl pagājušā gadsimta beigās – šī gadsimta sākumā, kad rajonam bija sava slimnīca.
Tāpat nebūs nekāds pārsteigums, ja nākotnē tiks piedzīvotas pašreizējo ēšanas paradumu sekas. ”Cilvēkiem būtu jāņem vērā, ka tas, kādus produktus viņi lieto uzturā un kādas diētas ievēro, nākotnē var atsaukties ne tikai uz viņu, bet arī uz viņu pēcteču veselību, jo cilvēka ķermeni jau nevar piemānīt,” pauda A. Kucins.
Krītas izglītības prestižs
Kā vēl vienu nepatīkamu ar izglītību saistītu momentu Augšdaugavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja minēja izglītības prestiža krišanos. Skaitļi liecina, ka aizvien mazāks izglītojamo skaits -- tikai 43%, izvēlas mācīties vidusskolā, iepriekš šis skaitlis pārsniedza 50%. Arī studēt augstskolās ir devušies vien aptuveni 50% no visiem vidusskolu absolventiem. Iepriekš augstskolās turpināja izglītoties vidēji 75% vidusskolu absolventu. Bija arī tādas vidējās izglītības iestādes, kur teju 100% vidusskolu absolventu turpināja izglītoties augstskolās.
Kā iemeslus šādam pavērsienam Janita Zarakovska minēja pašreizējo sociāli ekonomisko situāciju, kad mācību iestāžu beidzēji ir spiesti sākt pelnīt iztiku. Statistika liecina, ka aptuveni 30% absolventu pēc mācību iestādes beigšanas ir iekārtojušies darbā tepat Latvijā un arī aizbraukuši uz ārzemēm.
Vēl viens apstāklis ir attālinātās mācības pēdējos divos mācību gados, kuru laikā skolēni lielā mērā pazaudēja prasmi mācīties.
Finansēšanas modelis “skolēns pašvaldībai” ļaus izglītības iestādēm noturēties virs ūdens
Runājot par jauno skolu finansēšanas modeli – “skolēns pašvaldībai”, Augšdaugavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja J. Zarakovska atzina, ka tas ļaušot novada izglītības iestādēm noturēties virs ūdens un nenogrimt, saglabājot pakalpojumu iepriekšējā gada līmenī. Tāpat pašvaldība spēs nodrošināt arī darba algas paaugstināšanu līdz minimālajiem 900 eiro par likmi, kā arī saglabāt Ilūkstes skolās esošās algu likmes. Šādu iespēju sniedz Augšdaugavas novada skolu finansēšanai piemērotais koeficients 1,41.
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks piebilda, ka valdība ir nākusi pretī, uzklausījusi pašvaldības viedokli un paaugstinājusī šo koeficientu no 1,31 līdz 1,41. Taču pašvaldību šajā modelī uztrauc divi faktori. “Mēs neesam atbalstīti ar bonusu par audzēkņu izglītības kvalitāti, kas vidusskolu beidzējiem ir ievērojami virs Latvijas vidējā rādītāja. Otrkārt -- šis algām paredzētais finansējuma apjoms ir fiksēts turpmākajiem trim gadiem, bet reālajā dzīvē var būt gan inflācija, gan daudz kas cits. Var jau censties vēl vairāk optimizēt skolu tīklu, bet tas tik un tā nenosegs inflāciju,” norādīja Vitālijs Aizbalts.
Augšdaugavas novada izglītības iestādes šajā mācību gadā ar pedagogiem pamatā ir nokomplektētas. Teju visiem skolotājiem ir nepieciešamā izglītība. Kopā izglītības iestādēs strādā 346 pedagogi, no tiem 13 ir pensijas vecuma, 43 pedagogiem ir nepilna slodze.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Augšdaugavas novadā pieaug izglītojamo ar īpašām vajadzībām īpatsvars'' ir pieprasīti saturu atbild ''Latgales Laiks'".
