Ar kuru nu latvīšu literatu vyscīškuok ir saisteita Daugovpiļs? Saikne ir ar Raini. Te dzeivova i struodova daudzi, bet vysskorbuokuo, vysemocionaluokuo sasaiste šai piļsātai ir ar eposa „Lāčplēsis” autoru.
Jis te beja. Nu suokuma caurbraucūt. Deļ pīvaduma, braucūt iz Moskovu i tuoļuok iz karu ar turkim, kū aproksta sovā gruomotā „No Daugavas līdz Donavai”. Ari piečuok vairuokys reizis. A tod Daugovpiļs palyka jam par dorba i dzeivis vītu.
„Saistījis savu dzīvi ar militāro dienestu, Pumpurs 1895. gadā ieradās Daugavpilī un strādāja vietējā intendantūrā. Viņam bija štāba kapteiņa dienesta pakāpe. Dzejnieks dzīvoja intendantu pilsētiņā Viļņas ielā (pašreiz A. Pumpura), bet vēlāk Žitomiras (Miera) ielā 55.
Pumpura dienests bija saistīts ar tāliem komandējumiem, kurus viņš atspoguļojis aprakstā „Austrumos, aiz kalniem, aiz jūrām”. Atgriezies no kārtējā brauciena 1897. gada augusta beigās, viņš satika sievu Edu dziļās sērās: bija mirusi vecākā meita Alma, Daugavpils reālskolas 3. klases skolniece.”1
Sovu militarū karjeru Andrejs Pumpurs īsuoce cīši vālu i lelā mārā na piec aicynuojuma, bet apstuokļu spīsts. Dīnādams Daugovpilī, jis gribēja te sagaideit izīšonu pensejā. Jau beja īplānuojs, ka apleicīnē te varātum nūpierkt nalelu foļvarceņu i tī mīreigi saiminīkuot.
Piec vīna komandiejuma iz Mandžureju jis atbrauce pavysam savuordzs – voi nu reimatismys sasaosynuoja, voi tuolajuos zemēs kaidu zarazu dabuoja. Uorstējās Daugovpiļs cītūkšņa hospitalī, cerēja tikt iz kaidu Kaukaza kurortu. „1902. gada maijā viņš aizbrauca uz Ķemeriem, taču, slimībai saasinoties, viņu ievietoja Rīgas pilsētas slimnīcā, kur 6. jūlijā dzejnieks nomira.”2
Divu personeibu sasatikšona. 1924. goda 14. julī Daugoviļs piļsātys vaļde pījēme lāmumu puorsaukt 27 piļsātys īlys. Muižinīku īla palyka par Raiņa īlu, Odesys īla par Skryndys īlu3. Godu piečuok pošvolds precizēja – Kazimira Skryndys4 īla.
Reigā Raiņa īla beja jau nu 1920. goda.
Taipoš kai Reigā, Daugovpilī Raiņa vuordā īlu nūsauce, dzejnīkam dzeivam asūt. Kai to nā – tepat Grīvā jis vuicejuos, ari Dinaburgā/Dvinskā beja cieški.
Tei Raiņa īla Daugovpilī vys jau ir pyrmuo Raiņa īla vysā Latgolā.
Kazimirs Skrynda 1919. godā beja mirs, tod puorvasts iz dzimtini i svineigi apglobuots Rēzeknē.
Daugovpilī Raiņa i Kazimira Skryndys īlys beja kai vīna gara īla, kurai ir divys dalis. Jaunbyuvis daļa beja Kazimira Skryndys vuordā, a Piļsātys daļa – Raiņa. Tūs vydā beja dzeļžaceļa puorbrauktive5, partū dīnā symtim cylvāku nu Raiņa puorbrauce iz Skryndu voi nu Skryndys aizguoja da Raiņa.
Tai beja kaidu laiceņu ari piec kara, bet daudz kū pamainēja vīna jubileja.
Puškins, tod Pumpurs. „Lai atzīmētu A. Puškina 150. dzimšanas dienu, Daugavpils pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja pārdēvējusi Skrindas ielu par Puškina ielu un lielā dzejnieka vārdā nosaukusi pilsētas laukumu pie Tautas nama.”6 Tys nūtyka 1949. goda junī.
Pi laukuma gribēja pastateit pīminekli A. Puškinam, bet pastatēja Leninam i Stalinam. A Puškins tyka pabeideits iz skveru, kū vysi vēļ pa vacam sauce par Tareločku (oficialuok laika gaitā saukts Aleksandra duorzs, Bazneicys bulvars, Piļsātys bulvars, Parks Valdemāra7 i Viersinīku8 īlu styurī i c.). Ar laiku itai atpyutnīku īmīļuotai vītai īdeve oficialu nūsaukumu Aleksandra Puškina skvers, a pošā skverā pastateja dzejnīka kryušutālu.
A tod daguoja Andreja Pumpura 125. godu jubileja, a Andrejs Pumpurs ir cīši saisteits ar Daugovpili.
Atzeimejūt itū Andreja Pumpura jubileju, 1966. godā, kod kūkim pasaruodeja jau pyrmuos dzaltonuos lopys, Puškina skverā tyka pastateits eposa „Lāčplēsis” autora kryušutāls9. Muokslys dorba autore ir tielneica Inese Krūmiņa (1931–2021), tim laikim tys beja cīši laikmeteigs izpiļdejums i pīguojīņs. Pasaverūt niu iz itū kryušutālu10, var redzēt, kaidys 20. g. s. 60. godūs beja pošmuoju jaunuokuos tendencis kryušutālu muokslā. Kai roksta 1970. godā Daugovpiļs piļsātys golvonais muokslinīks Mārtiņš Kupcis (1945–1980)11, kryušutāls „veidots atbilstoši mūsu laika mākslas prasībām ar zināmu stilizāciju un vienkāršību”12.
Inese Krūmiņa ir cīši zynoma tielneica. Studēja Latvejis Muokslys akademejā, kur vuicējās pi Teodora Zaļkalna, Kārļa Zemdegys i c., juos dorbus var redzēt vysur Latvejā. Andreja Pumpura kryušutālu Daugovpilī jei taiseja sadarbeibā ar arhitektu Valdi Kalniņu (1932–1984), Inesis dzeivis bīdrys beja Latvejis slovonais basketbolists Jānis Krūmiņš (1930–1994).
Par Andreja Pumpura kryušutāla atkluošonu maņ stuosteja kolegis Valdis Kikāns (Ķikāns). Ka oficiali ci naoficiali vīns nu funkcionaru tod sacejs, ka i piec nuovis Dyžais dzejnīks verās iz kuopņu, pa kurom dzeivis laikā dorba dareišonuos daguojs kuopt. 1966. godā skverā beja vēļ vacuo, leluo pareizticeigūs bazneica, i partū vajadzēja Andreju Pumpuru pastateit ar mugoru pret jū.
Kaidu laiku Puškina i Pumpura kryušutāli stuovēja puordesmit metru attuolumā vīns nu ūtra. Sūpluok modernajam i pamateigajam Pumpuram krīvu dižais dzejnīks izavēre nūveciejs i paplucs, partū 1969. goda majā „Daugavpils labiekārtošanas kombināts paziņo, ka Padomju ielā (mūsdienās Ģimnāzijas iela) drīzumā sāksies A. Puškina pieminekļa restaurācija. Šobrīd tas ir noklāts ar pagaidu ģipša slāni. Pēc tam līdzās piemineklim skvērā tiks iestādītas puķes”13.
Piečuok Pumpurs te palyka vīns. Cik dzierdāts, Puškina kryušutālu puorvede iz skveru Jaunbyuvē, a vāluok tuo skvera vītā tyka izbyuvāta 10. vydsškola. Kai ba tys Puškins pādejū laiku stuovēja īškā školā, a tod nazkur propūla.
Ari ap Pumpuru ar laiku pasamaineja trotuari, sūleni, lukturi, puču dūbis i daudz kas cyts.
Koč ari vyscieškuok, runojūt par itū kryušutālu, gidi i daudzi cyti soka, ka Andrejs Pumpurs ir bronzā, tys ir metaforiski skaiški, bet na vysai atbiļst patīseibai. Materials te ir varš14, kū cytā vuordā sauc ari par kaparu. A postaments ir nu granita.
Vīta daudzom lītom. Ite nūtyka i nūteik pasuokumi, kuri ir daudz plošuoki par vīna konkreta literata dzeivi i dorbim.
Atmūdys godūs te i Luočplieša dīnu ar aizdagtom sveceitem svinēja, i Latvejis vaļsts proklamiešonu atzeimēja. Atjaunuotuos vaļsts pyrmī karaveiri te nūdeve zvārastu, ari zemissorgi te reikuoja vysaidus pasuokumus.
Naiztryukstūši itei vīta ir Dzejis dīnu programā. Maņ pyrmū reizi kai daleibnīkam Dzejis dīnuos saguoja pīsadaleit 1989. godā, pīmiņu, ka vīns nu tuo goda Daugovpiļs Dzejis dīnu centralūs pasuokumu beja taišni pi Andreja Pumpura.
Ari tod, kod Andrejam Pumpuram ir kaida opola ci pusopola jubileja, pi kryušutāla nūteik pasauokumi.
Zynoma līta, ka cylvāks ir naatdoloms nu sovu dorbu. Andreja Pumpura nūzeimeiguokais dorbs ir eposs „Lāčplēsis”. Jānis Veselis jubilejis rokstā, kurs veļteits Andreja Pumpura symtajai dzimšonys dīnai, par eposu „Lāčplēsis” soka: „Apbrīnojama ir Pumpura māksla aši un iedarbīgi risināt notikumus. Viņa dziedājums nekur nav pārkrauts ar lieku vielas bagāžu. Kompozīcija, īsa, noteikta, raksturojot galveno varoni, sparīgi traucas uz cīņas kulmināciju, kas sniegta gluži aprautā atstāstā"15.
2021. godā tyka atzeimāta Andreja Pumpura 180. dzimšonys dīna. Tyka atkluota pīminis pluoksne (autors Romualds Gibovskis) A. Pumpura īlā 99 – te sovulaik dzejnīks struoduoja. Varēja apsavērt Andrejam Pumpuram veļteitu izstuodi Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā, a pi Ineses Krūmiņas taiseituo kryušutāla beja nūlyktys pučis – kai salonūs nūpierkamys, tai taidys, kurys ir tikai sātu duorzūs.
1 Stikāns A. Daugavpilī ieradās dzejnieks // „Avangards”, 28.05.1988.
2 http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Literati_valodnieki&cid=33&name=ANDREJS_PUMPURS_&aid=7 (skat. 28.10.2022)
3 Daugavpils pilsētas valde.. // „Valdības Vēstnesis”, 21.10.1924.
4 Paziņojums // „Valdības Vēstnesis”, 06.03.1925.
5 Ka tān tī aizīt i labi apsavērt, var nūjaust, kur beja tei puorbrauktuve puori slīdem.
6 Puškina vārdā nosaukta iela un laukums // „Cīņa”, 08.06.1949.
7 Par Krišjāņa Valdemāra voi prosta Valdemāra īlu 20. g. s. 20.–30. godūs sauce tānejū Gimnazejis īlu.
8 Tagadejuo Lāčplēša īla.
9 Piemineklis Andrejam Pumpuram Daugavpilī // „Dzimtenes Balss”, 15.08.1966.
10 Cyti soka – golvystāls.
11 Beja Daugovpiļs piļsātys golvonais muokslinīks nu 1968. leidz 1975. godam.
12 Kupcis M. Senās pilsētas jaunā seja // „Avangards”, 06.01.1970.
13 Rube A. Tas notika Latgalē 31. maijā // „Latgales Laiks”, 31.05.2019.
14 Kryušutāls darynuots vara koluma tehnikā.
15 Veselis J. Andrejs Pumpurs un latviešu eps // Rakstniecības un mākslas gada grāmata 1942. gadam (red. K. Strauts) – Rīga: Latvju grāmata, 1942., 206. lpp.
