Otrdien, 3. janvārī, Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrā norisinājās svinīgs pasākums, kura gaitā glabāšanai topošajā cietokšņa vēstures muzeja ekspozīcijā tika nodots vērtīgs artefakts -- šķīvis ar pirmās brīvvalsts Latvijas armijas Zemgales divīzijas 12. Bauskas kājnieku pulka simboliku. Šo šķīvi interneta izsolē 2020. gadā iegādājās un tagad cietokšņa vēstures muzeja ekspozīcijai dāvā biedrība “Daugavpils mantojums”.
Daugavpils cietokšņa pārvaldnieks Jānis Dukšinskis klātesošajiem pastāstīja, ka militārā vienība, kas 1920. gada janvārī ieguva 12. Bauskas kājnieku pulka nosaukumu, tika dibināta 1919. gadā Kurzemē. Kopš 1921. gada šis pulks kopā ar vēl trim pulkiem bija dislocēts Daugavpils cietoksnī.
„Patlaban mēs vācam dažādus ar šiem pulkiem saistītus artefaktus un ceram, ka ar laiku tiks izveidots cietokšņa vēstures muzejs. Pašvaldība šim mērķim ir pārņēmusi savā īpašumā bijušās smēdes ēku Imperatora ielā 2, kur arī plānots izveidot šo muzeju. Ir biedrības un privātpersonas, kuras ir ar mieru dāvāt muzejam dažādus artefaktus.
Kamēr cietokšņa vēstures muzejs nav izveidots, šķīvis ar 12. Bauskas kājnieku pulka simboliku atradīsies un būs apskatāms cietokšņa Kultūras un informācijas centrā, vitrīnā, kurā ir apskatāmi arī citi ar cietoksnī savulaik dislocētajiem Latvijas armijas pulkiem saistīti artefakti.
12. Bauskas kājnieku pulka devīze „Labāk manu galvu ņēma, nekā manu tēvu zemi” ir aktuāla arī šodien, kad Ukrainā turpinās militārais konflikts un notiek dažādas šausmu lietas, kad jābūt gataviem aizstāvēt no iebrucējiem un agresoriem savu tēvu zemi,” uzsvēra Jānis Dukšinskis.
Reto artefaktu biedrība nopirka izsolē
Biedrības “Daugavpils mantojums” pārstāvis Artjoms Mahļins atklāja, šķīvis ar 12. Bauskas kājnieku pulka simboliku iegādāts izsolē internetā 2020. gada sākumā. Pirmo reizi izsolē internetā biedrības pārstāvji divus šķīvjus ar 12. Bauskas kājnieku pulka simboliku ievēroja nedaudz agrāk. Viens šķīvis bija līdzīgs iegādātajam un bija domāts otrajam ēdienam, otram bija iegarena forma un, iespējams, tas bija domāts zivju ēdieniem. Šie šķīvji tika tirgoti pārī un to cena bija pietiekami augsta, lai biedrība nespētu tos iegādāties.
Savukārt 2020. gada sākumā šķīvja cena bija diezgan pieņemama un, ņemot vērā, ka šādi šķīvji ir reti sastopami, tika nolemts to iegādāties. Biedrības rīcībā tobrīd nebija informācijas par līdzīgu šķīvju esamību privātkolekcijās vai muzejos.
Tā kā pašvaldībai nebija juridiska pamata piedalīties šādā izsolē, tajā nolēma piedalīties biedrība. Pēc vairākiem soļiem eksponāta galējā cena bija 240 eiro un biedrība to iegādājās par saviem līdzekļiem un pāri palikušajiem līdzekļiem, kas bija saziedoti Latvijas armijas 10. Aizputes kājnieku pulka kritušajiem karavīriem veltītā pieminekļa atjaunošanai cietokšņa dārzā.
Tagad, kad ir mazinājusies Covid-19 izplatība, biedrība nolēma svinīgi pasniegt šo artefaktu cietokšņa Kultūras un informācijas centram, lai šis ar 12. Bauskas kājnieku pulku saistītais šķīvis papildinātu topošo cietokšņa vēstures muzeja ekspozīciju un būtu aplūkojams publiskajā telpā, nevis aizceļotu uz kādu privātkolekciju.
Šī konkrētā šķīvja vēsture nav zināma, jo izsoļu nams to nesniedz. Taču ir zināms, ka šķīvis varētu būt ražots laika posmā no 1937. līdz 1940.gadam Rīgas Kuzņecova porcelāna fabrikā, ko apliecina spiedogs tā otrajā pusē. Spiedogā figurē arī divi gadu skaitļi -- 1812., kas ir fabrikas dibināšanas gads, un 1937. gads, kad fabrika svinēja vienu no savām jubilejām.
Šodien mums ir svētki, jo šķīvis beidzot ir atgriezies atpakaļ mājās, kur tas tika lietots un kam tas tika ražots, uzsvēra Artjoms Mahļins.
Janvāra sākums -- svarīgs laiks Daugavpils un 12. Bauskas kājnieku pulka vēsturē
Janvāra sākums ir svarīgs laiks gan Daugavpils, gan arī 12. Bauskas kājnieku pulka vēsturē. 1920. gada 1. janvārī 1919. gadā Kurzemē izveidotā militārā vienība oficiāli ieguva 12. Bauskas kājnieku pulka nosaukumu. 3. janvārī Daugavpils tika atbrīvota no lieliniekiem, bet kopš 1920. gada februāra 12. Bauskas kājnieku pulks pastāvīgi bija dislocēts Daugavpils cietoksnī.
Patlaban ir zināmas vairākas ēkas, kur bija izvietotas dažādas pulka struktūras un dienesti. Bijušās jezuītu skolas ēkā, kas ir viena no vecākajām mūra ēkām Daugavpilī, savulaik atradās 12. Bauskas kājnieku pulka štābs.
Ir izdevies noskaidrot arī to, kā izskatījās pulka karogs. Diemžēl nav zināms, kādas bijušas šī karoga krāsas, jo ir saglabājušās tikai melnbaltās fotogrāfijas. Arī atrast pulka karogus līdz šim brīdim nav izdevies. Ir zināms, ka uz pulka karoga bija arī tā devīze „Labāk manu galvu ņēma, nekā manu tēvu zemi”.
Biedrības “Daugavpils mantojums” rīcībā ir arī vairākas fotogrāfijas, kurās redzams mielasts jezuītu baznīcas tuvumā, kuras ļauj labāk izprast, kā šādi šķīvji tikuši izmantoti. Ir redzams, ka 12. Bauskas kājnieku pulkam bijusi saražota speciāla servīze. Iespējams, tie ir bijuši pulka svētki, kas parast tikuši svinēti 9. maijā. Tieši šajā datumā 1920. gadā pulks ticis pārvests uz Latgales fronti.
Visai ticams, ka līdzīgas servīzes bijušas arī citiem Daugavpils cietoksnī dislocētajiem pulkiem. Diemžēl uziet šādu informāciju publiskajā telpā pagaidām nav izdevies.
“Daugavpils mantojums” pēta un atjauno vēsturiskus objektus
Biedrība “Daugavpils mantojums” nodibināta 2015. gadā. Kopā ar Artjomu Mahļinu tajā apvienojās domubiedri -- toreizējais cietokšņa pārvaldnieks Jānis Ostrovskis un kolēģi no Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra Māris Grunskis un Jolanta Šmukste.
Toreiz aktuāli bija atjaunot Latvijas armijas 10. Aizputes kājnieku pulka kritušajiem karavīriem veltīto pieminekli cietokšņa dārzā. Tā kā toreiz dārzs atradās valsts īpašumā, ziedojumu vākšanas uzsākšanai nebija citas iespējas un juridiska risinājuma kā izveidot biedrību.
Biedrības mērķis ir pētīt, aktualizēt un atjaunot dažādus vēsturiskā mantojuma objektus pilsētā, kas saistīti ar Latvijas brīvības cīņām, ar pirmās brīvvalsts periodu Daugavpils cietokšņa vēsturē un militārās darbības tajā, kas līdz šim nav bijušas pietiekami izpētītas.
Par biedrības pirmo nozīmīgāko īstenoto projektu kļuva 10. Aizputes kājnieku pulka kritušajiem karavīriem veltītā pieminekļa atjaunošana cietokšņa dārzā, kas tika atklāts 2017. gadā. Tagad ik gadu Lāčplēša dienā pie šī pieminekļa notiek svinīgi pasākumi.
Pateicoties biedrības centieniem, 2020. gadā tika uzstādīta piemiņas plāksne ģenerālim Jānim Balodim pie ēkas, kurā viņš ir dienējis un dzīvojis, vēl būdams Krievijas impērijas leitnants.
