Sakarā ar strauju ūdens līmeņa celšanos un nopietniem plūdu draudiem Jēkabpilī un tās apkaimē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinājis sarkano brīdinājumu Jēkabpils novadā. Hidrologi prognozē, ka ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pietuvosies vai pat pārsniegs sarkanās pakāpes brīdinājuma kritēriju -- 8,4 metrus virs stacijas nulles punkta.
12. janvāra rītā ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedza 7,66 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes, kas ir aptuveni pusotru metru augstāks nekā iepriekšējā diennaktī un četrus metrus augstāks nekā gada sākumā. Pie šīs atzīmes ūdens līmenis vairākas stundas palika nemainīgs.
Patlaban turpinās ledus un vižņu blīvēšanās Daugavā pie Jēkabpils, no upes augšteces turpina nākt klāt jauni vižņi, applūst plašākas teritorijas. Nepaiet zem ūdens Jēkabpilij pagaidām ļāvusi pirms vairāk nekā 20 gadiem izveidotā pārgāze Salas pagastā, pa kuru Daugavas ūdeņi noplūst, appludinot novada teritorijas.
Sarkanais brīdinājums Jēkabpils novadā pagaidām izsludināts līdz šodienai, 13. janvārim, pl. 14. Sarkanais brīdinājums nozīmē, ka ir liela iespēja rasties ievērojamiem postījumiem plašā teritorijā un ka var būt apdraudēta cilvēku dzīvība. Iedzīvotājiem nepieciešams rīkoties -- jābūt gataviem ārkārtas pasākumiem un evakuācijai, jāseko līdzi informācijai un norādījumiem, ko sniedz atbildīgās institūcijas.
Jēkabpils mērs sasauc Civilās aizsardzības komisijas sēdi
Saistībā ar strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos Daugavā pie Jēkabpils un aizsargdambim piegulošo ielu applūšanu, 11. janvāra vēlā vakarā Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis sasauca Civilās aizsardzības komisijas sēdi.
Tās ievadā atbildīgās drošības struktūras, novada kapitālsabiedrības, atbildīgie speciālisti ziņoja operatīvo informāciju par savas nozares aktualitātēm plūdu skartajās vietās Jēkabpils novada teritorijā.
Raivis Ragainis klātesošos informēja, ka radušās lielākas problēmas, jo Sakas un Daugavas gultne ir pilna ar vižņiem, un vižņi turpina nākt klāt. Līdz ar to sablīvējuma gals ir tieši Jēkabpils teritorijā un attiecīgi visaugstākais ūdens līmenis upē ir tieši Jēkabpils pilsētā, kas jau ir pārsniedzis oranžā brīdinājuma līmeni. Pilsētā visu notur dambis, bet ir dažas vietas, kur spiežas cauri gruntsūdeņi un applūst zemākās vietas.
Šobrīd SIA “Jēkabpils ūdens” un SIA “Jēkabpils pakalpojumi” operatīvi novērš ūdens līmeņa paaugstināšanos Jēkabpils pilsētas Kārļa Skaubīša, Krasta, Pļaviņu, Dārza un citās aizsargdambim piegulošajās ielās. Lai mazinātu ūdens ieplūšana pilsētā, kritiskajās vietās tiek likti smilšu maisi un slāpēta ūdens plūsma pilsētas teritorijā.
Plūdu draudu novēršanai no Jelgavas uz Jēkabpili šonakt operatīvi norīkots specializēts konteiners ar aprīkojumu.
No applūdušajām teritorijām evakuē civiliedzīvotājus
No applūdušajām teritorijām evakuētie iedzīvotāji tiek izmitināti viesnīcā „Vārpa”. Šo iespēju ir izmantojuši trīs civiliedzīvotāji. Ja būs nepieciešams, izmitināšanu varēs veikt arī bijušā bērnu nama “Līkumi” telpās. Šobrīd no applūstošajām teritorijām ir evakuēti un izmitināti deviņi civiliedzīvotāji, no izmitināšanas rakstiski atteikušies 11 cilvēki. Divi civiliedzīvotāji no izmitināšanas atteikušies un nogādāti pie radiem.
Valsts un pašvaldības policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, civilās aizsardzības speciālisti nodrošina iedzīvotāju evakuāciju, izmantojot laivas un glābšanas dēļus, kā arī apziņošanu plūdu skartajās vietās un evakuāciju pēc nepieciešamības.
Jēkabpils novadā satiksmei slēgtas applūdušās ielas un ceļi
Jēkabpils satiksmei slēgts Pļaviņu ielas posms no Viestura ielas līdz Zaļajai ielai. Satiksmei slēgts arī pašvaldības autoceļš Salas pagastā Skudras--Galejas--Leicāni, kur atrodas Sakas salas pārgāzne.
Plūdu draudiem visvairāk pakļautajās vietās dežurē pašvaldības policisti. Jau vairākas naktis atbildīgie dienesti strādā pastiprinātā režīmā un seko ūdens līmeņa svārstībām Daugavā pie Jēkabpils. Nākamā Civilās aizsardzības komisijas sēde tiks sasauktas pēc nepieciešamības.
Līdz "X stundai" palicis mazāk par metru
Patlaban turpinās ledus un vižņu blīvēšanās Daugavā pie Jēkabpils, no upes augšteces turpina nākt klāt jauni vižņi, applūst plašākas teritorijas. Vižņu masas sablīvējums -- "korķis" ir 4,6 kilometrus augšpus Jēkabpils -- pie Prižiem. Līdz kritiskajiem 8,4 metriem jeb "X stundai" vairs ir atlicis mazāk par metru.
Viena no smagākajām situācijām ārpus pilsētas ir Gravānos un Sakas salā, kur applūdušas dzīvojamās mājas, vasarnīcu rajons, autobusu parka teritorija, ielas, bērnu rotaļu laukums un citi infrastruktūras objekti.
Citkārt pie ledus sastrēgumiem palu laikā pielietotā ledus spridzināšana šai gadījumā nelīdzēšot, jo sastrēgumu upē rada sīku vižņu masa, nevis lieli ledus gabali, kā citkārt mēdz būt pavasara palos. Pirms vairākiem gadiem līdzīgos apstākļos spridzināšana jau ir izmēģināta, bet nav devusi gaidīto rezultātu, skaidro novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers.
Pie Zeļķu tilta ūdens līmenis pēdējā diennaktī nedaudz pazeminājies, pie Pļaviņām tas saglabājas normas robežās. Turklāt arī pie Pļaviņām izveidojušies lieli ledus sablīvējumi
VARAM sasauc starpinstitūciju plūdu koordinācijas sanāksmi
Ņemot vērā laika apstākļus un plūdu draudus vairākos upju baseinos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar AS "Latvenergo" ceturtdien, 12. janvārī, rīkoja sanāksmi palu un plūdu preventīvo pasākumu koordinēšanai.
Sanāksmē tiks pārrunāti hidrometeoroloģiskie novērojumi un plūdu prognozes, plūdu riskam pakļauto pašvaldību ziņojumi par faktisko situāciju un turpmāko rīcību, kā arī iesaistīto institūciju gatavība plūdiem.
Sanāksmē ir aicināti piedalīties pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas, Valsts vides dienesta, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), AS "Sadales tīkls", kā arī virknes iesaistīto pašvaldību, kurās ir un saglabājas augsts plūdu risks.
Iedzīvotājus aicina pievērst uzmanību dzeramā ūdens kvalitātei
Veidojoties plūdu draudiem, Veselības inspekcija (VI) aicinājusi plūdu skarto teritoriju iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību uzturā lietojamā dzeramā ūdens kvalitātei.
Centralizētas ūdensapgādes sistēmas ir labāk aizsargātas no ārēja piesārņojuma iekļūšanas nekā individuāli dzeramā ūdens ņemšanas avoti, it īpaši akas. Plūdu laikā akās var ieplūst virszemes ūdeņi un kanalizācijas saturs, kas var kļūt par akūtu zarnu infekciju slimību izraisītājiem. Šo slimību spektrs ir plašs, aptverot dizentēriju, vīrusa hepatītu A, peļu, žurku un citu grauzēju pārnēsāto leptospirozi un jersiniozi, retākos gadījumos arī holeru, vēdertīfu un poliomielītu.
