„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 25. jūnijs
Otrdiena
Maiga, Milija
+25.8 °C
apmācies

Aleksandrs Karpenko: dažbrīd šķita, ka dabasgāzi nevarēs iegādāties ne par kādu cenu

Līdz ar dabasgāzes cenu straujo kāpumu pasaules tirgū un problēmām ar tās piegādēm, pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli”, kas dabasgāzi izmanto siltumenerģijas ražošanā, bija spiesta steidzami meklēt iespējas izmantot siltumenerģijas ražošanā arī citus kurināmā veidus. Rezultātā vairākas katlumājas tika pielāgotas darbam ar propāna-butāna maisījumu. Lai iegūtu plašāku informāciju par uzņēmumā īstenotajiem un plānotajiem projektiem, „Latgales Laiks” aicināja uz sarunu uzņēmuma vadītāju Aleksandru Karpenko.

* Nesen PAS “Daugavpils siltumtīkli” siltumcentrāles Nr. 1 un Nr. 2 (SC-1 un SC-2) tika pielāgotas darbam ar propāna-butāna maisījumu. Cik tas izmaksāja un cik ilgā laikā šīs investīcijas atmaksāsies?

-- Daugavpils siltumapgādes jomā vēsturiski bijusi atkarīga no dabasgāzes, kas bija ekonomiski izdevīgs variants līdz brīdim, kamēr dabasgāzes cena bija prognozējama un stabila. Mainoties situācijai kurināmā tirgū un strauji pieaugot dabasgāzes cenai, “Daugavpils siltumtīkli” sāka meklēt iespējas vismaz daļēji aizstāt dabasgāzi ar citiem ekonomiski izdevīgākiem kurināmā veidiem, tostarp šķeldu. Pērn janvārī oficiāli sāka darboties jaunā šķeldas katlumāja SC-3 teritorijā. Šķelda un granulas tiek izmantotas siltumenerģijas ražošanai arī vairākās lokālajās katlumājās, kuru īpatsvars siltumenerģijas ražošanā ir salīdzinoši neliels.

Turpinot meklēt lētākus kurināmā veidus, uzņēmumā tika aktualizēts iepriekš izstrādāts projekts, kurš paredzēja katlumāju pielāgošanai darbībai ar propāna-butāna maisījumu. Tika veikts iepirkums trīs katlumāju pielāgošanai darbībai ar propāna-butāna maisījumu. Rezultātā darbībai ar šo kurināmo pielāgota SC-1, SC-2 un tiks pielāgota arī Vecstropu katlumāja, kas apkurina Daugavpils reģionālo slimnīcu. Iepirkumā uzvarēja uzņēmums „Latvijas propāna gāze”, darbi izmaksāja aptuveni 1,2 miljonus eiro.

Ņemot vērā dabasgāzes un propāna-butāna maisījuma cenu starpību, investīcijas ceram atpelnīt gada laikā.

* Par kādiem līdzekļiem projekts tika realizēts?

-- Tie bija uzņēmuma līdzekļi, jo centāmies projektu realizēt iespējami ātrāk. Mūs atbalstīja arī pašvaldība, kura ir ieinteresēta, lai siltumenerģijas tarifs samazinātos pēc iespējas ātrāk.

Pērn situācija kurināmā tirgū dažbrīd bija teju katastrofāla, jo dažbrīd nebija pārliecības, ka dabasgāzi vispār būs iespējams iegādāties par jebkādu cenu. Tāpēc, gatavojoties apkures sezonai, alternatīvu dabasgāzei meklēja ne tikai operatori, bet arī pašvaldība, kas lielā mērā palīdzēja uzņēmumam realizēt šo projektu.

* Vai, pieaugot šķeldas patēriņam, šī kurināmā pietiks visiem?

-- Pērn vasarā dažbrīd radās iespaids, ka būs arī biomasas deficīts. Tuvojoties apkures sezonai, gan šķeldas, gan granulu cena pieauga teju divas reizes. Līdz ar karu Ukrainā samazinājās šī kurināmā imports no Baltkrievijas, kas arī atstāja iespaidu uz šī kurināmā cenu.

Dažas lokālās katlumājas ir pielāgotas arī darbam ar dīzeļdegvielu, gadījumiem, ja kaut kas atgadās ar dabasgāzes katlu vai šī kurināmā piegādēm. Līdz šim dīzeļdegviela tajās netika izmantota siltumenerģijas ražošanā, jo katli bija uzticami, bet gāze lēta. Patlaban situācija ir mainījusies un no dīzeļdegvielas ražotā siltumenerģija ir lētāka.

* Vai Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) prasību ignorēšana un jauna iepirkuma neizsludināšana šķeldas katlumājas būvniecībai SC-3 teritorijā attaisnojās?

-- Katlumājas tapšanas hronoloģiju detalizēti nepārzinu, jo sāku vadīt uzņēmumu, kad tā jau bija nodota ekspluatācijā. Taču, ja toreiz tiktu pārtraukti iesāktie būvdarbi un sludināts jauns konkurss, katlumājas būvniecība pilnīgi noteikti netiktu pabeigta līdz gada beigām, kad katastrofāli pieauga dabasgāzes cena, privātie piegādātāji atteicās piegādāt siltumenerģiju un uzņēmumam nācās to darīt pašu spēkiem. Šajā gadījumā uzņēmumam nebūtu bijis iespējas būtiski ietaupīt, ražojot siltumenerģiju no šķeldas, kā arī uzlabot pilsētā siltumapgādes drošību.

Naudas izteiksmē ekonomija, ko deva šīs katlumājas nodošana ekspluatācijā, jau dažos apkures mēnešos krietni pārsniedza piecus miljonus eiro. Turklāt iepriekš zaudētos piecus miljonus eiro ES finansējuma uzņēmums ir saņēmis otras šķeldas katlumājas būvniecībai SC-2 teritorijā.

* Kā sokas ar otras šķeldas katlumājas būvniecību SC-2 teritorijā?

-- Projekta īstenošana ir sākusies -- notiek būvsapulces, projektēšana, jo tehniskais projekts tiek izstrādāts projekta realizācijas gaitā, tiek veikti nepieciešamie saskaņojumi, savukārt reāli darbi dabā gan sāksies tikai tad, kad to ļaus laika apstākļi. Sākumā tiks veikta inženiertehnisko komunikāciju pārcelšana, tiks demontētas traucējošās vecās ēkas un dūmenis, pēc tam pavasarī sāksies katlumājas būvniecība.

Būvnieks SIA „Monum” pagaidām ir optimistiski noskaņots līdz gada beigām sākt testēšanas režīmā ražot siltumenerģiju. Katlumājas būvniecības kopējās izmaksas tiek lēstas nedaudz virs 20 miljoniem eiro.

Lai arī būvniecības cenas šobrīd ir gana augstas, ja mēs šo projektu nerealizēsim, mēs zaudēsim ES līdzfinansējumu, kā arī uzņēmumam nāksies turpināt apgādāt pilsētu ar siltumenerģiju, kas saražota, izmantojot dārgo dabasgāzi. Šķelda, lai arī ir kaprīzs kurināmais, ir salīdzinoši lētāka un ilgtermiņā šis projekts atmaksāsies.

Pašvaldība uzņēmumam ir garantējusi aizņēmumu Valsts kasē šī projekta realizācijai. Pārējais ir ES fondu līdzfinansējums.

* Vai ir plānoti arī kādi citi uzņēmuma attīstības projekti?

-- Šogad turpināsies uzņēmuma modernizācija -- īstenos siltumtrašu nomaiņas projektu ar ES līdzfinansējumu.

Uzņēmums nav ieinteresēts nesamazināt tarifu, jo patērētāju maksātspēja nav īpaši augsta. Tādēļ mēs darām visu iespējamo, lai šo tarifu samazinātu pēc iespējas ātrāk.

Līdz šim salīdzinoši labi norēķināties par izlietoto siltumenerģiju patērētāji ir spējuši tikai pateicoties valsts atbalstam.

Līdz ar SC-1 un SC-2 pielāgošanu darbam ar propāna-butāna maisījumu, kas ir aptuveni divas reizes lētāks par dabasgāzi, uzņēmumam “Daugavpils siltumtīkli” ir radusies iespēja būtiski samazināt dabasgāzes patēriņu, ko par gana augstu cenu piegādā valsts AS “Latvenergo”.

Daugavpils siltumapgādes uzņēmums ir iesniedzis apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā jauno apkures tarifu, kurš paredz tā samazināšanu no 175,44 līdz 144,14 eiro par megavatstundu (MWh) jeb par 17,8%. Paredzams, ka jaunais tarifs stāties spēkā no 1. marta.