Parasti, domājot par smēķēšanu un cigaretēm, pirmās asociācijas ir tikai par tabaku un nikotīnu. Savukārt pati kaitīgākā cigarešu komponente – dūmi pārsvarā tiek nodalīti no pašas cigaretes kā atsevišķa smēķēšanas procesa sastāvdaļa. Tomēr realitāte ir pavisam savādāka, jo galvenais cēlonis ar smēķēšanu saistītajām saslimšanām ir tieši cigarešu dūmi. Un dūmi nav nevainīgs balsts mākonītis, kas vienkārši izplēnē gaisā – tas ir nāvējošu vielu kokteilis, kas spēcīgi ietekmē gan pašu smēķētāju, gan apkārējos.
Nikotīns ir atkarību izraisoša viela, tomēr kaitīguma ziņā netiek pielīdzināts tām vielām, kuras rodas cigaretes degšanas laikā. Kopumā sausa tabaka var saturēt līdz pat 5% nikotīna. Kad cigarete tiek aizdedzināta, tā sadedzina tabaku līdz pat 900°C temperatūrā. Cigarešu dūmos veidojas aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi, insultu, sirds un asinsvadu slimības, plaušu slimības, smaganu slimības, kā arī iedragāt kopējo imūnsistēmu.
Cigarešu dūmos esošās indīgās vielas nosacīti varam iedalīt trīs lielās grupās: indīgas gāzes (oglekļa monoksīds, ūdeņraža cianīds, amonjaks, butāns u. c.), toksiskie metāli (svins, hroms, kadmijs, arsēns u. c.) un citas vēzi izraisošas vielas (darva, polonijs 210, benzopirēns u. c.)
Oglekļa monoksīds
Viena no viskaitīgākajām vielām cigarešu dūmos ir tvana gāze jeb oglekļa monoksīds. Tvana gāze ķermenī izraisa skābekļa trūkumu, traucē orgānu darbību un izraisa ļoti nopietnas veselības problēmas.
Darva
Cigarešu dūmos esošā darva uzkrājas plaušās un laika gaitā plaušu audus pārkrāso pelēkus un pat melnus, izraisot hronisku bronhītu, plaušu vēzi, sirds slimības un citas saslimšanas. Darvas toksīni var izraisīt arī dzeltenbrūnu traipu veidošanos uz smēķētāju pirkstiem un zobiem.
Ūdeņraža cianīds
Ūdeņraža cianīds veidojas, cianīdu apvienojot ar ūdeņradi. Rūpniecībā cianīdu izmanto papīra, tekstila un plastmasas ražošanā. Ūdeņraža cianīds ir bīstams ķīmisks savienojums, kas var izraisīt nopietnus sirds un vēnu bojājumus, kā arī palielināt vēža risku.
Benzopirēns
Benzopirēns ir spēcīga vēzi izraisoša ķīmiska viela. To plaši izmanto naftas ķīmijas rūpniecībā, savukārt cigaretēs tas var veicināt arī leikēmijas veidošanos.
Arsēns
Arsēns var izraisīt vēzi, kaitēt sirdij un vēnām. Ilgstošas smēķēšanas dēļ organismā uzkrājoties lielākam arsēna daudzumam, var tikt traucēts arī DNS atjaunošanās process.
Kadmijs
Kadmijs ir kancerogēns un var izraisīt vēzi, nieru bojājumus, kā arī veicināt asinsrites nosprostošanos. Kadmiju parasti izmanto dažādiem mērķiem rūpniecībā – akumulatoros, kodolsistēmas kontrolē, fotokopēšanas iekārtās, lāzerprinteros u. c.
Svins
Svins ir toksisks smagais metāls. To saturošie cigarešu dūmi bojā smadzenes, nervus, nieres un reproduktīvo sistēmu, izraisa mazasinību un kuņģa problēmas.
Polonijs 210
Polonijs ir radioaktīva viela, kas izraisa vēzi. Radioaktīvās daļiņas nogulsnējas smēķētāju plaušās, kur tās turpina uzkrāties, kamēr vien cilvēks smēķē. Laika gaitā starojums iedarbojas uz plaušām un var veicināt plaušu vēzi.
Toluols
Loti indīga viela, kas var izraisīt smadzeņu bojājumus, atmiņas zudumu, sliktu dūšu, bezspēku un kustību traucējumus. Ķīmisko vielu izmanto eļļās un krāsu šķīdinātājos.
Amonjaks
Izraisa astmu un paaugstina asinsspiedienu. Amonjaks tiek izmantots tīrīšanas līdzekļos.
Vislabākais veids, kā izvairīties no cigarešu dūmiem, ir nesmēķēt pašam un neļaut sev tuvumā smēķēt nevienam citam. Tomēr vēl joprojām ir ļoti daudz smēķētāju, kuriem neizdodas šo kaitīgo ieradumu atmest – smēķējot cigaretes, viņi turpina kaitēt gan sev, gan arī apkārtējiem. Tāpēc mūsdienās arvien vairāk tiek domāts par jauniem un inovatīviem risinājumiem, kas rūdītiem smēķētājiem palīdzētu atmest smēķēšanu vai vismaz samazināt cigarešu kaitīgo ietekmi, pārslēdzoties uz mazāk kaitīgām alternatīvām, kurās nav degšanas procesa un dūmu.
