„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 21. jūlijs
Svētdiena
Meldra, Meldris, Melisa
+20.9 °C
daļēji mākoņains

Parks "Dvietes paliene" -- vieta, kas pārsteidz un sajūsmina

Publicitātes bildes

Dabas parks "Dvietes paliene" ir viena no skaistākajām un gleznainākajām vietām Latvijā un visā Austrumeiropā, tā atrodas Latvijas dienvidaustrumos Daugavas kreisajā krastā Augšzemē.

Vēsturnieki noskaidrojuši, ka šī gleznainā senleja un paliene ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā. Pirmie iedzīvotāji šeit ienākuši jau ledus laikmeta beigu posmā, pirms aptuveni 11 tūkstošiem gadu. Pirmie Dvietes senlejas apdzīvotāji piederējuši zvejnieku--mednieku ciltīm, kuru apmetnes atradās galvenokārt upju un ezeru krastos. Veicot izrakumus, noskaidrots, ka Dvietes senlejas arheoloģisko pieminekļu izvietojums cieši saistīts ar tās dabas apstākļiem. Visas atklātās akmens laikmeta apmetnes atrodas senlejas zemākajā, applūstošajā daļā. Savukārt augstāk -- Dvietes senlejas krastu pauguros -- atrastas visas šeit zināmās vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku apmetņu vietas, agrā dzelzs laikmeta pilskalni un vēlā dzelzs laikmeta senkapi

Dabas parks izveidots 2004. gadā 4989 hektāru platībā, lai saglabātu dabiskās palieņu pļavas. "Dvietes paliene" ir viens no lielākajiem un vislabāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Šī ir unikāla vieta, jo šeit ir Latvijā un Eiropā reti sastopamas dabiskas, maz pārveidotas palieņu ganības, kas veido dzīvotnes daudzām retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Teritorijā ir 12 īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, vairāk nekā 40 Latvijā vai ES aizsargājamas putnu sugas, septiņi Eiropā un divi Latvijā aizsargājami biotopi. Ņemot vērā visus šos aspektus, parks ir sadalīts divās daļās: īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un dabas parka zonā.

„Dvietes paliene” ir daļa no Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla „Natura 2000”. Mūsu dabas parkam ir piešķirts putniem nozīmīgas vietas statuss, turklāt globālā mērogā.

Mūsdienās Dvietes palieni apmeklē simtiem tūristu no Latvijas un Eiropas. Protams, pali un to izraisītie plūdi ir postoši lielākajā daļā Augšzemes teritorijas, taču šeit, ielejā, šī, iespējams, ir viena no pārsteidzošākajām parādībām. Šajā laikā te pulcējas tūkstošiem caurceļojošo ūdensputnu, īpaši pārsteidz milzīgie sējas zosu un baltpieres zosu, gulbju, dažādu sugu pīļu un gārņu bari. Tas viss ļauj šeit veiksmīgi izdzīvot arī plēsīgajiem putniem. Šeit gandrīz vienmēr var sastapt mazos ērgļus, jūras ērgļus un zivju ērgļus. Un tagad, palu laikā, ir īstais laiks putnu mīļotājiem vērot to dzīvi. Ticiet man, dažreiz mūsu melodramatiskie seriāli nav tik aizraujoši kā putnu īstā dzīve ar savām rūpēm un priekiem.

Šeit ir ko redzēt arī vasarā, kad beidzas palu laiks. Vasarā ielejas plašās pļavas un tās divi ezeri ir viena no labākajām ligzdošanas vietām tādām īpaši aizsargājamām putnu sugām kā griezes, ķikuti un ormanīši. Lielā skaitā dzirdami upes ķauķi un Sibīrijas ķauķīši, lakstīgalas, mērkaziņas, reizēm dzirdamas arī paipalas un pelēkās irbes. Ielejā barojas daudzi mazie ērgļi, dažkārt var redzēt melno stārķi, gulbjus, baltspārnu un melnos zīriņus, lijas. Apkārtējos mežos ir daudz dažādu dzilnveidīgo putnu.

Vai jūs domājat, ka dzīve dabas parkā rudenī apstājas? Nebūt ne. Arī šajā gadalaikā ielejā ir ko redzēt. Un runa nav tikai par lapkriti. Rudenī Augšzemes augstiene pārsteidz ar krāsu daudzveidību. Šeit var redzēt baltos un pelēkos gārņus, lielus dzērvju un balto stārķu barus, migrējošās zosis, taču rudenī putnu migrācija nekoncentrējas vienā konkrētā vietā. Ziemā, protams, šeit ir mierīgāk, taču arī šajā baltajā gadalaikā var dzirdēt un redzēt dzeņus, mazās pelēkās irbes, dažkārt arī īstu spārnotu plēsēju, kas, atšķirībā no gājputniem, savu dzīvotni nepamet. Jāpiebilst, ka 2009. gadā parkā tika izbūvēts putnu vērošanas tornis.

Savukārt kopš 2006. gada dabas parka teritorijā dzīvo „Konik Polski” un „Highlander” sugas savvaļas zirgi. Šeit tiem daba radījusi lieliskus apstākļus. Vasarā viņu rīcībā ir pļavas ar zaļu un sulīgu zāli. Dabisko palieņu pļavu noganīšana ar lielajiem zālēdājiem ir būtisks pasākums dabas daudzveidības saglabāšanā, jo mitrās un ciņainās pļavas, kas agrāk tika pļautas ar rokām, ar mehanizētu tehniku ​​gandrīz nav iespējams novākt. Tās pakāpeniski aizaug, samazinās augiem un dzīvniekiem piemērotā biotopa platība. Lielo zālēdāju galvenais uzdevums ir novērst palieņu pļavu aizaugšanu un dot iespēju dabas vērotājiem iepazīties ar savvaļas dzīvnieku dzīvi. Lielie zālēdāji ir sastopami ganībās visu gadu, barības ziņā nav izvēlīgi: vasarā barojas ar zāli, krūmu dzinumiem, jaunām niedrēm, bet ziemā ēd vecu zāli, koku un krūmu zarus, mizas.

Tos piebaro ar sienu tikai visnelabvēlīgākajos apstākļos, piemēram, ļoti bargās ziemās. Pašlaik dabas parkā ierīkoti aploki 180 ha platībā -- aploks "Putnu sala" (100 ha) un aploks "Zariņu sala" (80 ha). Lai atjaunotu un saglabātu dabiskās palieņu pļavas, ir jāturpina palielināt dabisko ganību platības.

Jāuzsver, ka „Dvietes palienes” rajonā Daugavai ir visplašākā paliene. Gandrīz katru gadu, Daugavas ūdeņiem palu laikā ieplūstot Dvietes senlejā, ūdens līmenis lejtecē var pakāpties par vairāk nekā 6 metriem. Īpaši lielos palos, kā tas bija šogad, Daugavas ūdeņi appludina Dvietes senleju vairāk nekā 20 km garumā.

Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja Benita Štrausa pastāstīja, ka pašlaik ūdens līmenis ar katru dienu krītas. Taču plūdu maksimuma laikā tas gandrīz sasniedza 2013. gada līmeni. Protams, arī šoreiz stihija nodarīja būtisku kaitējumu visam pagastam. Ceļi bija applūduši, mājas tika nošķirtas no pārējās pasaules. Taču senleja visus pārsteidza ar savu skaistumu.

“Arī šogad ir ievērojams tūristu pieplūdums. Cilvēki brauc no Latvijas, Lietuvas, īrē no mūsu uzņēmējiem laivas, lai pavizinātos pa ieleju un baudītu mūsu dabas skaistumu,” pastāstīja B. Štrausa.

Visu informāciju par vietējo tūrismu un tā iespējām var iegūt informācijas centrā "Gulbji", kas atrodas Bebrenes pagastā Putnu salā. Šeit var iegūt informāciju par Dvietes ielejas dabas un kultūrvēsturiskajām bagātībām, dabas parka labiekārtošanu, var izmantot gida pakalpojumus, izstrādāt ceļojumu maršrutus, centrā notiek arī izglītojoši semināri. Informācijas centrā darbojas Bērnu vides klase, kurā vidējā skolas vecuma bērni un skolotāji tiek aicināti mācīties un iepazīt Dvietes ielejas dabu un vēsturi. Ar speciālistiem iepriekš var sazināties pa tālruņiem 26109353, 20219770 vai iegūt nepieciešamo informāciju mājas lapā www.manabebrene.lv.

Ņemot vērā, ka ūdens līmenis pazeminās, vēlams pasteigties, lai šopavasar vēl varētu apbrīnot applūdušo Dvietes ieleju. Ieteicams turp doties šīs nedēļas nogalē.

Savukārt makšķerēšanas cienītājiem jāņem vērā, ka līdz 1. maijam makšķerēšana no laivām, saskaņā ar Latvijas likumiem, ir stingri aizliegta. Turklāt, ja atrodaties dabas parka teritorijā, makšķerēt ir aizliegts arī no krasta.