„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 17. jūnijs
Pirmdiena
Artis, Artūrs
+15.2 °C
apmācies

Rīkosim latvāņu talkas!

Šopavasar Lielās talkas laikā izskanēja aicinājums rīkot arī Latvāņu talkas, mācoties ierobežot bīstamā auga izplatību saviem spēkiem. Pavasarī, kad Sosnovska latvāņu lapu rozetes vēl ir nelielas, tās var viegli izdurt ar asu lāpstu. Šī metode ir ļoti piemērota, ja augi vēl nav izveidojuši vienlaidu audzes, bet pļavā, ceļa vai upes malā no sēklām iesējušies pirmie “desantnieki” – tie tad jāsameklē un jāizrok. Augšdaugavas novadā latvāņi plaši izplatījušies Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Medumu, Demenes pagastā, bet atsevišķas audzes atrodamas arī daudzviet citur. Latvāņu ierobežošanas talkas šogad tika rīkotas arī Višķos un Vīgantos, kur tika izrakti latvāņi pie Višķu ūdenstorņa un Vīgantu ciemā. Kopumā talkā piedalījās ap 30 dalībnieki.

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden) ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kas apdraud vietējos augus un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēku veselībai. Latvijā, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) datiem, šobrīd uzmērīti 10 837 ha latvāņu, kas ir apmēram 1/3 no Rīgas vai 110 km². Latvijas likumdošana nosaka pienākumu zemes īpašniekam vai valdītājam iznīcināt latvāņus, ja tie izplatījušies zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā, savukārt pašvaldībām uzdots koordinēt un Valsts augu aizsardzības dienestam un pašvaldībām kontrolēt, vai ierobežošana tiek veikta.

Lai gan cīņa ar latvāņiem ir zemes īpašnieka pienākums, invazīvie augi strauji izplatās ceļu, grāvju, strautu malās, neievērojot īpašumu robežas – ja latvāņi ir iesējušies, tie jāiznīcina iespējami ātrāk, kamēr nav izveidojusies liela audze. Viens nogatavojies latvāņa sēklu čemurs dod simtiem dīgstu, kas ātri pārņem lielas platības. Jebkurš var izrakt un iznīdēt atsevišķus augus, apturot tālāku izplatību, un tas nav ne grūti, ne dārgi. Ja sācies ugunsgrēks, neviens nestāv malā un nerāda ar pirkstu uz kaimiņiem, strīdoties, kura pienākums ir dzēst – tieši tāpat ir ar latvāņiem: nedrīkst ļaut tiem izsēties.

Ja esat gatavi apkarot latvāņus, noteikti jāatceras, ka latvāņu sula nedrīkst nonākt uz ādas – tādēļ jālieto cimdi, gumijas zābaki, blīvs apģērbs, kas nosedz ķermeni. Jāatceras, ka nedrīkst ar cimdiem aizskart seju, jātur pa rokai ūdens roku un sejas noskalošanai. Labāk izvēlēties darbam apmākušās vai lietainas dienas, var strādāt arī vēlu vakarā vai agri no rīta – latvāņu sula ar ādu spēcīgi reaģē saules staru ietekmē, veidojot apdegumus. Iztīrītās vietas nepieciešams pārstaigāt arī pēc kāda laika, jo latvāņi dīgst dažādā laikā, un var parādīties jauni augi. Tāpat arī vēlāk vasarā ir vērts apskatīt, vai izdevies atrast un izrakt visus latvāņus.

Lai justos droši, jāiepazīstas ar drošības instrukcijām un video materiāliem

Lielās Talkas mājas lapā: https://talkas.lv/latvanu-talkas-instrukcija/ un

Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā: https://www.vaad.gov.lv/lv/par-latviju-bez-latvaniem