„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 24. novembris
Svētdiena
Velda, Velta
-0.2 °C
nedaudz mākoņains

Daugavpilī iestādīts Dziesmusvētku rododendrs

Ivars Soikāns

Ieskandinot XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus, sestdien, 3. jūnijā, Daugavpilī, Dubrovina parkā, norisinājās Dziesmusvētku ieskandināšanas pasākums “Ceļš uz Dziesmusvētkiem”, kura laikā simboliski tika aplaistīts „Swedbank” dāvinātais, tikko kā iestādītais divus metrus platais un 1,8 metrus augstais tradīcijai veltītais košumkrūms ‘Dziesmusvētki’.

Pasākumu ievadīja Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas koklētāju ansambļa uzstāšanās. Turpinājumā klātesošos uzrunāja „Swedbank” pārstāve Ginta Bormane. Viņa atzina, ka šī pasākuma mērķis ir svinēt svētkus un iezīmēt mirkļus, kas ved uz Dziesmu svētkiem.

Šie svētki sastāv no ļoti daudziem mirkļiem piecu gadu garumā -- no pacēlumiem un tulznām, no priekiem un asarām -- un šo svētku prieku un košumu rada Dziesmu svētki dalībnieki. Šogad gribam izdaiļot Dziesmusvētkus ar šo košumkrūmu, kas ir unikālā rododendra šķirne, kas pagaidām būs tikai astoņās Latvijas pilsētās, un pateikt lielu paldies ikvienam Dziesmu un deju svētku dalībniekam un ikvienam viņu ģimenes loceklim,” pauda Ginta Bormane.

Daugavpils valstspilsētas domes Izglītības un kultūras jautājumu komitejas vadītāja Līvija Jankovska, vēlot Daugavpilij attīstību un tās iedzīvotājiem -- veselību un labklājību, informēja klātesošos, ka šogad Daugavpili Dziesmu un deju svētkos pārstāvēs 600 dalībnieki no 30 kolektīviem, kas ir par simts vairāk nekā pirms pieciem gadiem. „Mēs visi varam būt lepni, ka mūsu jaunieši prot dziedāt un zina dziesmu vārdus no galvas, jo daudzviet citur pasaulē tas tā vairs nav,” norādīja Līvija Jankovska.

Pasākuma turpinājumā klātesošos ar priekšnesumiem priecēja folkloras dziesmu un deju kopa “Svātra” un jauktais koris “Daugava”.

Klātesošajiem bija iespēja arī ierakstīt savu dzimto vietu Lielajā Dziesmusvētku sienā -- ceļojošā Latvijas kartē, iemūžinot svētku dalībnieku izcelsmes vietu daudzveidību un kopā aužot simbolisku Dziesmusvētku ģeogrāfijas rakstu.

Unikālā rododendra šķirne, kas radīta Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā “Babīte” un veltīta Dziesmu un deju svētku 150 gadu tradīcijai,  ar koši oranžiem ziediem priecēs daugavpiliešus un pilsētas viesus katru vasaru, atgādinot par skaisto tradīciju. Īpašais rododendrs tiks reģistrēts Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā un pavairots, lai pēc dažiem gadiem tā stādus varētu iegādāties ikviens interesents visā pasaulē.

Līdzīgi ‘Dziesmusvētku’ rododendri uzplauks arī Valmierā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Rīgā. Svinot 150 gadus vienai no svarīgākajām latviešu tautas tradīcijām, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 30. jūnija līdz 9. jūlijam un pulcēs vairāk nekā 40 000 dalībnieku.