Šovasar saule ar saviem stariem mūs nav īpaši lutinājusi. Bet tā gribas, pamostoties no rīta, aizvērtām acīm sajust – kaut kas silts pieskaras sejai, patīkami kņudina, modinot tiecas palīst zem plakstiņiem... Tu vēl neesi atvēris acis, bet zini, ka tā ir – SAULE! Nu gluži kā māmuliņa. Tāpēc arī tautasdziesma saka: abas vienu mīļumiņu, abas vienu labumiņu. Un tāpēc, kad Ieva Jātniece mūs ielūdza uz vietu, kur Saule nenoriet, mēs nevarējām tur nebūt. Kur tā atrodas?
Rubenes pagasta Kaldabruņas ciemā izveidota skatu platforma zikurāta formā, tā raksturojot gan Sēlijas pakalnus, gan arī netālu esošo Kaldabruņas pilskalnu, kurš ir veidots pakāpienveida formā. Platforma ir 6 metru augstumā, tādējādi labi iederas ainavā. No platformas paveras Sēlijas vaļņa ainava. Pēc Kaldabruņas iedzīvotāju nostāstiem, tā ir vieta, kur vasaras saulgriežu laikā Sauli varot redzēt visu laiku, radot sajūtu, ka Saule nenoriet. Vareni. Būs vēl viena vieta Sēlijā, kur Līgo vakaru svinēt un Jāņu rīta saulīti gaidīt uzlecam.
Platformas arhitektūras risinājumu izstrādāja Lelde Uzkure. Platforma tapa, balstoties uz ciema iedzīvotāju lūgumu. Ne velti atklāšanas svētkos pie viena no platformas stabiem tika piestiprināta plāksnīte ar nosaukumu “Viedais ciems”. Tā ir samērā jauna kustība Eiropā un, tautas valodā runājot, tas nozīmē, ka viedie ciemi ir kopienas lauku apvidos, kas izmanto inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu dzīves apstākļus konkrētajā teritorijā un nodrošinātu ilgtspēju, balstoties uz savām stiprajām īpašībām un iespējām. Kā pirmais jauno platformu iemēģināja un savu sniegumu un aicinājumu Saulei izdziedāja Latvijas Mākslas akadēmijas jauktais koris “Senais kalns“ un viņu mākslinieciskais vadītājs Einārs Verro. Skanēja vareni.
Protams, cieminiekiem priekšā vēl lielais lauka iekārtošanas darbs, lai šo objektu padarītu pieejamu pašiem un viesiem. Bet viedajam ciemam viss ir pa spēkam. Par to pārliecinājāmies arī atklāšanas pasākumā, redzot kuplu jo kuplu apmeklētāju skaitu. Savukārt Sēlija ieguvusi vienu jaunu un interesantu apskates vietu, kas, cerams, ieinteresēs arī tūristus. Vēl tikai pavisam nedaudz, un klāt būs Līgo vakars, kad vasaras saulgriežos celsim augstu jāņugunis, lai gaisma, auglību un svētību nesdama, apspīdētu tālus un tuvus novadus un šajā gada visīsākajā naktī ne mirkli neizzustu, lai gaismas pietiktu, dienai pret rudeni dilstot. Un Sēlijā būs vieta, kur, kāpjot kalnā, varēs doties pretī Saulei.
