Pēc konsultācijām ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem un pēc tā, kad šis jautājums tika skatīts vienā no Saeimas komisijām, kurā apakškomisijas priekšsēdētājs palūdza IZM iedot reālos skaitļus, kura pašvaldība un kādu finansējumu saņems pie jaunā skolu tīkla, ministrija jau otro mēnesi nevar iesniegt šos skaitļus, jo sākotnējie aprēķini, acīmredzot, tikuši veikti “uz pirkstiem” nevis tā, kā tas pienākas, un ar visu nepieciešamo pamatojumu, “Latgales Laikam” atzina Augšdaugavas novada domes izpilddirektors Pēteris Dzalbe.
Patlaban jautājums par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā joprojām ir aktuāls, pašvaldībām joprojām nav informācijas par to, cik līdzekļu tās reāli saņems no 1. septembra izglītības iestāžu uzturēšanai. Pēc neoficiālas informācijas pēc tam, kad visi skaitļi tikuši salikti kopā, IZM pietrūcis aptuveni 3 miljoni eiro, lai izpildītu streika prasības, kas apsolīts skolām un skolotajiem kopumā.
IZM eksperti, kas, zīmējot jauno skolu tīklu, pat nebija pamanījuši, ka Augšdaugavas novada teritoriju sadala Daugava, bija arī pauduši viedokli, ka ceļā līdz izglītības iestādei pavadīta pusotra stunda novadā dzīvojošajiem bērniem nav nekāds apgrūtinājums. Kā arī nav piedāvājuši nekādus atbalsta veidus skolēnu pārvadāšanai šādā variantā.
Maijā Saeimas Latgales apakškomisijā, kurā tika apspriesta skolu tīkla optimizācija valstī, IZM izklāstītie optimizācijas plāni bija tik netaisnīgi un neloģiski, ka pat visneaktīvākie Saeimas deputāti neslēpa savu sašutumu.
Izpilddirektors piebilda, ka īstenībā Augšdaugavas novada skolu tīkls jau patlaban ir sakārtots, ko apliecina skaitļi un statistiku. Izglītības iestāžu 1.--6. klases, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, atrodas iespējami tuvu izglītojamo dzīves vietai, lai izglītojamie ceļā pavadītu ne vairāk kā 40 minūtes.
Vēl viens būtisks aspekts ir tas, ka Augšdaugavas novada skolu izglītojamie centralizētajos eksāmenos uzrāda rezultātus, kas ir augstāki nekā valstī vidējie. Tas nozīmē, ka novadā ir nodrošināta gan izglītības kvalitāte, gan tās pieejamība.
Izglītības ministrijas eksperti nereti pamāca pašvaldību pārstāvjus, kā būtu jāveido skolu tīkls, kā vienu no negatīvajiem faktoriem norādot nelielo datoru skaitu lauku skolās. Pašvaldības izpilddirektors uzskata, ka daudz svarīgāks par datoru skaitu skolās ir nodrošinājums ar labiem pedagogiem.
Pēteris Dzalbe norādīja, ka izglītības iestādes jo īpaši jāatbalsta tieši pierobežā, arī vietās, kur nav daudz iedzīvotāju, jo tikai tādējādi iespējams nodrošināt dažu pagastu pastāvēšanu un teritorijas apdzīvotību, kas ir arī valsts drošības jautājums.
