Aizvadītajā nedēļā Briselē, Eiropas Parlamentā notikušajā konferencē “Kā samazināt pārtikas nonākšanu atkritumos?” tika meklēti šīs problēmas iemesli un izklāstīti risinājumi, kas kalpos par ceļa karti ikvienam pārtikas ķēdē iesaistītajam, tostarp vietēja un nacionāla mēroga lēmumu pieņēmējiem, medijiem, izglītības iestādēm, pētniekiem, uzņēmējiem un arī mājsaimniecībām individuāli.
Ekspertu apkopotā informācija liecina, ka ik gadu katrs Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 130 kilogramu pārtikas. Kopumā tā ir aptuveni trešdaļa no visas saražotās pārtikas -- 132 miljardu eiro jeb gandrīz viena ES gada budžeta vērtībā. Turklāt jaunākie dati rāda, ka pārtikas atkritumi ir „atbildīgi” par 7% visu ES izmešu.
“Tā ir nepieņemama situācija. Pārtikas ražošanā ieguldīts liels daudzums cilvēku darba, tiek tērētas izejvielas, nevajadzīgi radīti izmeši un nauda galu galā izkaisīta vējā,” uzsver Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kuras izstrādātais pilotprojekts rezultējies praktiskos ieteikumos, kā mazināt pārtikas atkritumu apjomu.
Kā informēja Vaideres birojā, pilotprojektus ES budžetā var iesniegt EP deputāti, lai piesaistītu līdzekļus jaunām svarīgu problēmu risināšanas metodēm, taču tikai neliela daļa iesniegto priekšlikumu tiek atzīti gana labiem, lai tiem piešķirtu finansējumu. Vaideres pilotprojekts guva deputātu atzinību, un tajā ietverto problēmu risināšanai eksperti saņēma 650 000 eiro.
Vairāk nekā pusi pārtikas atkritumu rada tieši mājsaimniecības un patērētāji
“Vairāk nekā pusi pārtikas atkritumu rada tieši mājsaimniecības un patērētāji, tādēļ izvēlējāmies problēmu sākt risināt šajā līmenī. Ekspertu izstrādātie risinājumi ir praktisks ieguvums Latvijai un visai Eiropai, jo palīdzēs īstenot veiksmīgākas pārtikas atkritumu samazināšanas programmas gan nacionālā, gan vietējā līmenī, piemēram, mājsaimniecībās un skolās. Tas nozīmē ekonomiska, vides un sociāla rakstura ieguvumus,” norāda deputāte.
16 ekspertiem no dažādām valstīm, pateicoties piesaistītajam finansējumam, izdevies izveidot “Eiropas forumu patērētāju pārtikas atkritumu samazināšanai” (European Consumer Food Waste Forum). Tā mērķis ir apkopot datus un apzināt dažādus uz pierādījumiem balstītus praktiskus risinājumus pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai patērētāju līmenī, tostarp mājsaimniecību un pārtikas pakalpojumu jomā.
Forums izdos uz pētījumiem un pierādījumiem balstītus ieteikumus un izstrādās rīkus, lai palīdzētu samazināt patērētāju pārtikas izšķērdēšanu, lai izveidotu labākās prakses apkopojumu, lai atvieglotu efektīvu intervences pasākumu ieviešanu. Tie veicinās ES Platformas par pārtikas zudumiem un pārtikas izšķērdēšanu un citu dalībnieku darbu, lai palīdzētu samazināt patērētāju pārtikas izšķērdēšanu.
Pārtikas izšķērdēšanas problēma ir steidzami jārisina
Pārtikas izšķērdēšana ir problēma, kas steidzami jārisina, lai mazinātu pārtikas sistēmu ietekmi uz vidi un klimatu un atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, kuras garantē pārtikas nodrošinājumu pieaugošajam pasaules iedzīvotāju skaitam. Izšķērdētā pārtika rada arī nozīmīgas ekonomiskās un sociālās sekas, un tā var apdraudēt pārtikas sistēmu noturību.
Situācijā, kad pārtikas pieejamība kļūst aizvien problemātiskāka, patērētājiem pārtikas izšķērdēšana rada nevajadzīgus izdevumus. ES aptuveni 32,6 miljoni cilvēku katru otro dienu nevar atļauties uzturvielām bagātu maltīti. Ņemot vērā arvien lielākās problēmas saistībā ar nodrošinātību ar pārtiku, arī cilvēku patēriņam derīgas pārtikas izmešana, nevis tās nodošana personām, kam tā nepieciešama, ir neizmantota iespēja.
ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2030. gadam uz pusi samazināt izšķērdētās pārtikas daudzumu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patērētāju līmenī.
Pārtikas atkritumu mazināšanas rīki jāpielāgo vietējiem paradumiem un kultūras normām
Viens no būtiskākajiem ekspertu secinājumiem -- pārtikas atkritumu mazināšanas rīki jāpielāgo vietējam kontekstam, paradumiem un kultūras normām. Savukārt izglītības saturā jāfokusējas uz konkrētām, gana vienkāršām ikdienas rīcībām. Mājsaimniecībās jāvērš uzmanība uz katru no pieciem pārtikas aprites posmiem mājas apstākļos - pārtikas plānošanu, sagādi, uzglabāšanu, pagatavošanu un patēriņu. Attiecīgi jāpielieto tādas metodes kā iepirkšanās sarakstu veidošana, produktu izvietojums ledusskapī pēc derīguma termiņa, mērtrauku izmantošana, sarakstu uzturēšana par ledusskapja un pieliekamā saturu.
Galvenie projekta secinājumi ikvienam interesentam pieejami arī latviešu valodā: https://t.ly/s1H-. Drīzumā būs pieejams arī izvērstais pētījuma dokuments. “Aicinu Latvijas Vides ministriju, pašvaldības un izglītības iestādes šos risinājumus aktīvi izmantot un ieviest! Galu galā -- nedrīkst vienkārši izmest atkritumos tik daudzu cilvēku darba rezultātus. Cienīsim pārtiku, kas ir katra cilvēka dzīvības pamats,” aicina Vaidere.
Šis darbs ir tikai sācies, un tā pārņemšanu un turpināšanu var un vajag turpināt citiem tīkliem, piemēram, ES Pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas platformai, un turpināt to ar konkrētiem pasākumiem dalībvalstīs.
Paredzēts, ka nākamnedēļ Eiropas Komisija, balstoties uz izstrādāto pētījumu, nāks klajā ar priekšlikumu par saistošiem pārtikas atkritumu samazināšanas mērķiem Eiropas dalībvalstīm.
