Hektāri zemes, kur aug dažādi ārstniecības augi -- tā ir Geibu ģimenes zemnieku saimniecība "Kurmīši" Krāslavas novadā. To zina tālu aiz Latvijas robežām, jo saimniecībā saražotā produkcija tiek pārdota arī citās Eiropas valstīs. Un, pirmām kārtām, „Kurmīši” ir slaveni ar savām zāļu tējām, kuras latgalieši audzē un ražo uz vietas un pašu rokām.
Ļoti labi atceros, kā bērnībā, astoņdesmitajos gados, mana mamma pirka īstu Ceilonas tēju, tā vismaz bija rakstīts uz paciņas ar ziloni, un gatavoja to atsevišķā tējkannā. Un tad cienāja visu ģimeni. Jā, iespējams, garša bija interesanta, bet, reiz nogaršojusi zāļu tēju ar augļu gabaliņiem un ogām, sapratu, ka šī ir patiešām garšīga un veselīga tēja. Un pie šāda secinājuma, acīmredzot, ir nonākuši daudzi iedzīvotāji, turklāt ne tikai Latvijā. Jo pašlaik zemnieku saimniecības "Kurmīši" klienti ir desmitiem tūkstošu cilvēku dažādās mūsu kontinenta vietās.
Sākums bija 1994. gadā. Toreiz Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, dabas parka "Daugavas loki" teritorijā, savu darbību uzsāka zemnieku saimniecība "Kurmīši", kas piederēja jaunajai Geibu ģimenei.
“Patiesībā es nolēmu nodarboties ar lauksaimniecību vēl agrāk. Tā sanāca, ka visa mana bērnība pagāja laukos, tēvs strādāja par agronomu. Un manā gadījumā tas bija pareizs lēmums. Tagad saimniecībā ir apstrādājami aptuveni 34 hektāri zemes,” laikrakstam „Latgales Laiks” pastāstīja saimniecības īpašnieks Ivars Geiba.
Sākotnēji Ivars ar sievu Sandru savos tīrumos audzēja graudaugu kultūras, bet tolaik bija ļoti nestabils pārdošanas tirgus, bija sarežģīti realizēt ražu. Vārdu sakot, bija grūti atgūt ieguldītos līdzekļus, nopelnīt, nodrošināt ģimeni. Un tad viena no farmaceitiskajām fabrikām sāka meklēt zemniekus, kas audzētu ārstniecības augus. “Mani vienmēr interesēja viss jaunais, un es vēlējos apgūt kaut ko tik interesantu. Un tā mēs nolēmām audzēt ārstniecības augus,” atceras Ivars. Vispirms tīrumos sējām zināmākos un populārākos augus, pēc tam -- eksotiskos. Pašlaik saimniecības laukos aug ap 40 augu sugas zāļu tēju ražošanai. Katru gadu sortiments mainās, viss ir atkarīgs no klientu vēlmēm. Pieprasītākie augi tiek audzēti lielākā apjomā. Īpaši populāras ir krūmcidonijas, ehinācijas, vilkābeles, vīgriezes, lavandas u.c. No tiem tiek gatavotas tējas, kurām piemīt īpaša, maiga un tīra garša bez kaitīgām piedevām un piemaisījumiem, viss ir mūsu pašu, dabīgs un pašu rokām audzēts. Var iegādāties jebkura viena auga tēju, piemēram, kumelīšu vai piparmētru, vai arī dažādus maisījumus, piemēram, tēju “Latgales zelts”. Šīs tējas sastāvā ir vairāki augi: krūmcidonijas augļi, lofants, kliņģerīte, deviņvīru spēka ziedi, tumši sarkanās rudzupuķes. Jā, jā, izrādās, ka ir arī tādas. Vai arī tēju "Deviņu zāļu spēks", kuras sastāvā ir raudene, kaķumētra, ugunspuķe, ehinācija, piparmētra, kumelītes, kliņģerītes, vīgrieze, pelašķi.
Katram augam ir noteiktas ārstnieciskas īpašības. Piemēram, ehinācija stiprina imūnsistēmu, ne mazāk veselīga ir raudene, bet cidoniju augļi ir bagātīgs C vitamīna avots.
Ņemot vērā, ka saimniecības tīrumos aug puķes, krūmi un koki, laika gaitā radās ideja izvietot bišu stropus. “Es, mana sieva Sandra un vecākais dēls Miķelis pabeidzām biškopju biedrības rīkotos kursus un saņēmām biškopja dokumentu. Tātad šajā jomā esam trīs diplomēti speciālisti. Ar biškopību sākām nodarboties ne pārāk sen. Pagaidām medu nepārdodam, bet esam apguvuši bišu vaska izstrādājumu ražošanu. Mums ir klienti Liepājā, Ventspilī un pat Igaunijā,” “Kurmīšu” saimnieks pastāstīja par jauno uzņēmējdarbības veidu.
Pašlaik zemnieku saimniecībā „Kurmīši” nodarbojas ar bišu vaska ziežu, kam pievienoti dažādi savos tīrumos audzēti augi, lūpu balzāmu, vaska sveču, vaska rotājumu un dažādu citu vaska izstrādājumu ražošanu un izplatīšanu.
2015. gadā saimniecībai tika piešķirta kultūras zīme „Latviskais mantojums”. “Man šī balva nebija pārsteigums, jo mēs jau ļoti ilgu laiku audzējam ārstniecības augus un ražojam produktus no tiem. Un tas ir vistradicionālākais produkts, ko cilvēki ir lietojuši kopš senseniem laikiem. Mēs nodarbojamies ar šīs darbības jomas popularizēšanu, tāpēc saņēmām kultūras zīmi „Latviskais mantojums”. Un jāteic, ka mūsu produkcija ir ļoti pieprasīta,” ar lepnumu saka Ivars.
2020. gadā sortiments tika papildināts ar vēl vienu produktu -- hidrolātu. Tas ir dabīgs ūdens, ko iegūst auga ēteriskās eļļas destilācijas procesā. Piemēram, tiek ņemts zieds vai zāle, caur auga masu tiek izvadīts tvaiks, kas kopā ar spiedienu atbrīvo aktīvās vielas. Tvaiks piesātinās ar veselīgām sastāvdaļām, iziet cauri kondensatoram, kas to atdzesē un atkal pārvērš šķidrumā. Iegūtajā šķidrumā veidojas divi slāņi: ēteriskās eļļas un ūdens slānis. Ēterisko eļļu atdala un iegūst hidrolātu -- šķidrumu, kas satur ūdenī šķīstošus ķīmiskos elementus un nedaudz ēteriskās eļļas. Tam piemīt ārstnieciskas īpašības. Piemēram, rudzupuķu hidrolātam ir tonizējoša, nomierinoša, pretiekaisuma un reģenerējoša iedarbība. Piemērots sausai, dehidrētai un jutīgai ādai. Melisas hidrolāts mazina ādas apsārtumu, izlīdzina grumbas. Taukainai ādai normalizē tauku izdalīšanos.
“Mēs ar sievu daudz ceļojam, arī uz tālām zemēm. Apmeklējot austrumu valstis, uzzinājām par hidrolātu -- tas tur tiek ražots kopš seniem laikiem. Pirmo reizi ar šo produktu iepazināmies Libānā, nedaudz vēlāk -- Madagaskarā. Viņi apstrādā augu kopā ar ūdeni un rada šo smaržīgo ūdeni ikdienas lietošanai, sadzīvē, kosmētikas ražošanā. Tāpēc mēs nolēmām pamēģināt ražot hidrolātus. Pašlaik ražojam un izplatām vairāk nekā 15 dažādu veidu hidrolātus. Un arī šī nozare attīstās, klientu netrūkst,” Ivars turpina stāstījumu.
2020. gadā mūs piemeklēja nelaime -- sākās jaunas, tobrīd vēl neizpētītas Covid-19 slimības pandēmija, kas dažu nedēļu laikā skāra visu pasauli. Mēs visi atceramies, kā steidzīgi tika slēgti uzņēmumi, veikali, tika aizliegti visa veida sabiedriskie pasākumi. Uzņēmumiem tolaik bija ārkārtīgi grūti izdzīvot. Bet zemnieku saimniecība "Kurmīši" izturēja. Un par to Ivars ir pateicīgs savam jaunākajam dēlam Mārtiņam, kurš palīdzēja izveidot interneta veikalu, ar kura starpniecību viņi sāka izplatīt savus garšīgos un veselīgos produktus. Šis veikals aktīvi strādā arī tagad. Tādējādi tika piesaistīti jauni klienti, un ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Norvēģijā, Kiprā. “Kurmīšu” produkcija ir arī austrāliešu ģimenēs. Citu kontinentu iedzīvotāji ar interneta veikala starpniecību produkciju vēl nevar iegādāties, taču tuvinieki, dodoties ciemos, dāvanā ved zemnieku saimniecības „Kurmīši” produkciju.
Šogad saskārāmies ar citu problēmu. Pavasara salnas un sausums ietekmēja ražu. Apjoms būs mazāks, taču savas produkcijas ražošanai augu pietiks, saka Ivars.
"Kurmīši" ir ģimenes uzņēmums, kurā noteikta loma ir visiem Geibu dzimtas pārstāvjiem. Ivars un Sandra aktīvi darbojas saimniecībā. Vecākais dēls Miķelis ir diplomēts agronoms, kurš palīdz gan vārdos, gan darbos. Savukārt Mārtiņā pārziņā ir interneta veikals, regulāri ievietojot mājaslapā jaunas preces.
„Kurmīšu” saimnieki plāno attīstīt savu uzņēmumu, tostarp paplašināt produkcijas klāstu.
Sekot līdzi jaunumiem, kā arī iegādāties populārus produktus, kas tiek ražoti “Kurmīšos”, var mājaslapā www.kurmisi.com.
Interesenti var apmeklēt vaska izstrādājumu ražošanas meistarklases vai doties ekskursijā pa zemnieku saimniecību, iepriekš piesakoties. To var izdarīt, piezvanot uz tālruni 26538824 (Ivars) un 29106312 (Sandra).
Zemnieku saimniecība "Kurmīši" jums piedāvās veselīgas un noderīgas Latgales zemes dāvanas!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par „Kurmīšu” tējas veselībai un omulībai"saturu atbild ''Latgales Laiks".
