Augustā Augšdaugavas novadā, Višķos, darbu sakusi jauniešu nometne, kurā vietējie jaunieši kopā ar vienaudžiem no Vācijas pētīta ebreju vēsturi un kultūras mantojums Višķos, tai skaitā veic izpētes darbus vietā, kur 1941. gadā tika noslepkavoti ebreji, bijušās sinagogas atrašanās vietā, kā arī sakārto senos ebreju kapus.
Augšdaugavas novada domē preses konferencē Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms žurnālistiem pastāstīja, ka jaunieši pēta vēsturi, kas padomju laikā netika darīts. Vācijā ir izveidota biedrība “Drai stupen” (Trīs pakāpieni), kuras organizators ir Osnabrukā dzīvojošais Baruhs Čauskins, kura vecmamma ir dzimusi Višķos. Viņš ir kantors jeb muzikālais noformētājs vietējā sinagogā.
Sadarbība ar Vāciju izveidojās 2019. gadā, kad Višķu jaunieši nometnes ietvaros tika uzaicināti apmeklēt nometni Hasbergenā, kur atrodas ūdenstornis, kur kara laikā adatās cietums, un notiek līdzvērtīga izpēte. Tādējādi Višķu jaunieši ieguva iespēju līdzdarboties arheoloģiskajā izpētē. Savukārt Osnabrukas muzeja vadītājs pastāstīja jauniešiem arī par Vācijā veiktajām deportācijām. Vēlāk izveidojās sadarbība arī starp Višķu un Hasbergenas pagastu un starp Hasbergenas un Naujenes muzeju.
Pērn nometnē, pētot sinagogas pamatus, Višķos atrastas dažādas vēsturiskās liecības. Patlaban izpēte turpinās un tiek veikta ģeoskenēšana sadarbībā ar Valsts pieminekļu aizsardzības dienestu. Ģeoskenēšanu veic vācu speciālists, veidojot attēlus 3D formātā. Nākotnē savdabībā ar vācu kolēģiem Višķos, pie bijušās sinagogas ēkas pamatiem, plānots izveidot memoriālu, bet nākotnē -- arī muzeju.
1941. gadā Kalna Višķos tika nošauti 347 ebreji no Višķiem un apkārtējiem miestiem. Nākotnē plānots izpētīt vietu, kur tika veikta ebreju masveida nonāvēšana. Līdz šim to neviens nav darījis. Maz ko par to zina arī vietējie iedzīvotāji, jo 1941. gadā, kad tika pastrādāts šis noziegums, notikuma vietai neviens netika laists klāt. 1944. gadā, kad vācieši atkāpās no Višķiem, lai slēptu noziegumu pēdas, nošautie ebreji tika rakti ārā un viņu līķi dedzināti.
Pētnieki uzskata, ka, neskatoties uz mēģinājumiem slēpt pēdas, visu iznīcināt diez vai ir izdevies, tādēļ kaut kādas paliekas varētu būt atrodamas. Tādēļ nākotnē plānots liels projekts, kura gaitā paredzēts meklēt kaulu paliekas un veikt to izpēti.
Tā kā pēc ebreju noslepkavošanas tikuši apšauti arī paši bendes -- vācieši un vietējie iedzīvotāji, starp apraktajiem, bet vēlāk atraktajiem un sadedzinātajiem ebreju līķiem varētu būt arī viņu slepkavu mirstīgās atliekas. Līdz ar to pēc ebreju likumiem visu atrasto mirstīgo atlieku apglabāšana vienuviet nav pieļaujama.
Izpētes darbi kļuvuši iespējami lielā mērā pateicoties tam, ka vācu pusei ir piekļuve Vācijas vēstures arhīviem. Šajos arhīvos ir atrasta arī 1944. gada jūnijā no „Luftwaffe” lidmašīnas uzņemta fotogrāfija, kurā no gaisa redzamas Višķu mājas, kā arī sinagoga. Tādējādi sanāk, ka sinagoga tikusi nopostīta jau pēc vāciešu aiziešanas. Darbs ar vācu arhīviem patlaban turpinās, informēja pagasta pārvaldes vadītājs.
Augšdaugavas novada domes izpilddirektors Pēteris Dzalbe piebilda, ka, pateicoties Jāņa Proma iniciatīvai un enerģijai, kurš ir ticies ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu, lai apspriestu šo jautājumu, pastāv iespēja rosināt šī jautājuma skatīšanu valsts līmenī. Gatavību iesaistīties šajos procesos izteikusi arī Izraēlas vēstniecība.
