“Kristus augšāmcelšanās” ir vecākā no altārgleznām, kas joprojām priecē gan Lašu draudzes locekļus, gan plašo tūristu saimi, kas sezonas laikā apmeklē Lašu baznīcu, apvienojot to ar Stendera muzeja apmeklējumu Augšdaugavas novada Eglainē.
“Kristus augšāmcelšanās” ir Lašu draudzes lepnums kā 18. gadsimta pagaidām nezināma autora darbs, kas ļoti profesionāli izpildīts uz liepas koka pamatnes, sastiprināts ar ozola koka latiņām un ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Domājams, ka glezna ir ņemta no grāfu Tīzenhauzenu-Pšezdzecku dzimtas gleznu kolekcijas, kad 1888. gadā ar šīs dzimtas palīdzību tika pārbūvēta Lašu luterāņu baznīca, ko grāfiene Marija Tīzenhauzena-Pšezdzecka iemūžināja savā 61 foliantā grāmatā “Terra Marianna”.
Šajās dienās draudze atvadījās no savas gleznas, jo tā tika nodota restaurācijai. Tas varēja notikt, pateicoties ikgadējā Nākotnes Atbalsta fonda konkursa “Latvijas sakrālais mantojums” ietvaros atbalstāmajiem projektiem. Fonda finansējumu sakrālo priekšmetu restaurācijai saņēma astoņas baznīcas, kuras atrodas dažādos Latvijas reģionos. Kopējā finansējuma summa ir 25 000 eiro. Finansējumu 3000 eiro apmērā saņēma arī Lašu evaņģēliski luteriskā baznīca. Šiem pašiem mērķiem ir piešķirts 3500 eiro līdzfinansējums no Augšdaugavas novada pašvaldības Nevalstisko un reliģisko organizāciju atbalsta fonda.
Darbus veiks restauratore Zane Kēlere. Šī būs Zanes otrā atgriešanās Lašu baznīcā. Pirms diviem gadiem ar Zanes un Vācijas fondu atbalstu baznīcā atgriezās altārglezna “Svētais vakarēdiens”. Pašlaik baznīcas altārī gleznas vietā ir tukšums. Taču ir cerība, ka tieši Lieldienu priekšvakarā glezna atgriezīsies savā vietā.
Lai veicas restauratorei viņas svētīgajā darbā, jo viņas veikums padara taustāmu to, kas ir tik vērtīgs mūsu sakrālajā mākslā -- tā veido tiltu starp dievišķo un laicīgo realitāti, ir kā katalizators, kurš palīdz cilvēkam atvērties uz dievišķā klātbūtni un padara to taustāmu.
