„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 13. jūnijs
Ceturtdiena
Ainārs, Uva, Zigfrīds
+7.8 °C
skaidrs laiks

Kā novest novadu līdz bankrotam?

Jeļena Bobkova

Šogad veiksme Augšdaugavas novadu apiet ar līkumu. Stihija met izaicinājumus pašvaldības budžetam, bet valstsvīru rīcība var novest to līdz bankrotam. Iemesls -- kompensāciju maksājumi. Uz ko var cerēt Augšdaugavas novads?

Šogad stihija mežonīgi plosījusies Augšdaugavas novada teritorijā, kurš nebūt nav iekļaujams valsts bagātāko pašvaldību sarakstā. Pavasarī plūdi nodarīja lielus postījumus pašvaldības objektiem un īpaši ceļiem. Rezultātā novads, protams, kā solīja pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, saņēma valsts atbalstu 70% apmērā, bet vairāk nekā 200 tūkstošus eiro bija jāpiešķir no sava visai pieticīgā budžeta. Pirms pašvaldība paspēja atgūties, sekoja jaunas nepatikšanas. 7. augustā novada teritorijā plosījās postoša vētra ar pērkona negaisu un lielgraudu krusu, nodarot milzīgus postījumus gan pašvaldības objektiem, gan iedzīvotājiem, kuru mājas, siltumnīcas, šķūnīši, dārzi tika izpostīti divdesmit minūtēs. Un atkal valsts solīja palīdzēt, turklāt izmaksāt kompensācijas arī iedzīvotājiem.

Līdz 16. augustam tika savākti cietušo personu iesniegumi, bet augusta beigās sāka darbu trīs pašvaldības speciālistu komisijas, kuras apmeklēja visus pieteikumu iesniedzēju īpašumus un novērtēja radītos zaudējumus.

Kopumā no iedzīvotājiem saņemti ap 600 atlīdzību pieteikumi, bet aptuveni astoņdesmit gadījumos privātpersonas saņēmušas atteikumu, jo viņu īpašums ir apdrošināts. Šajā gadījumā zaudējumi ir jāatlīdzina apdrošinātājiem.

“Mēs saņemam ļoti sliktas ziņas no iedzīvotājiem par to, ka apdrošināšanas kompānijas veic savus novērtējumus un to izmaksas -- kompensācijas ir minimālas. Šādi viņi aizsargā savu peļņu. Tādējādi sanāk, ka iedzīvotāji gaida palīdzību no apdrošinātājiem, bet tie nevēlas šķirties no peļņas. Un šajā gadījumā mēs rīkosimies citādi -- vērsīsimies pie valdības ar aicinājumu atbalstīt arī šos cilvēkus,” kārtējā preses konferencē sacīja novada domes izpilddirektors Pēteris Dzalbe.

Pēc viņa teiktā, pašvaldība visos jautājumos izrāda pretimnākšanu iedzīvotājiem. Pēc cietušo cilvēku lūguma dome vēlreiz nogādāja divus konteinerus būvgružiem uz vētras visvairāk skartajām teritorijām. Bīstamo atkritumu savākšanu un apglabāšanu apmaksā pašvaldība. Tiesa, šajā gadījumā Pēteris Dzalbe vērsās pie vasarnīcu kooperatīvu iedzīvotājiem ar lūgumu mest konteineros tikai celtniecības atkritumus: šīferi, stiklu. Šie konteineri nav paredzēti vecu mēbeļu un citu vasarnīcās atrastu grabažu izmešanai. Šiem mērķiem jau tika atvēlēti aptuveni 30 tūkstoši eiro. Tagad jau ir skaidrs, ka ar šo summu nepietiks. Jāatzīmē, ka pašvaldība jau sākusi izmaksāt kompensācijas, tiesa, pagaidām no sava budžeta, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Bet kas palīdzēs pašvaldībai, kura valdības rīcības dēļ var nonākt katastrofālā situācijā?

Vētra nodarījusi zaudējumus vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā tikai Augšdaugavas novadā vien. Pašvaldības objektiem nodarīto bojājumu likvidēšanai nepieciešams aptuveni miljons eiro, tikpat, ja ne vairāk, kompensāciju izmaksai privātpersonām. Pieskaitot konteinerus būvgružiem un šo atkritumu utilizāciju, summa pieaug vēl vairāk. Un šajā situācijā pašvaldības vadība vēlētos rēķināties ar pilnu valsts atbalstu, tikai pastāv reāls risks, ka pašu pieticīgajā budžetā nāksies atrast vēl aptuveni vienu miljonu eiro. Šī summa novadam nav „pa kabatai”.

“Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu katrs gadījums tiek skatīts atsevišķi. Mūsu pašvaldībai tas jau diemžēl ir otrs gadījums. Pavasarī novads ievērojami cieta plūdos. Taču pašlaik šis gadījums vairs netiek izskatīts, tiek izskatīta tikai vētra, kas šogad 7. augustā nodarīja būtiskus postījumus Augšdaugavas novadā. Cietuši pašvaldības objekti un iedzīvotāju īpašums. Bojāti jumti un ceļi. Mēs slēdzam līgumus ar uzņēmējiem par remontdarbu veikšanu mūsu objektos. Sākotnējās izmaksas ir 500 000 eiro. Kopējā zaudējumu summa ir 2 miljoni eiro -- tie ir vairāk nekā 2% no pašvaldības budžeta un gandrīz 4% no mūsu gada budžeta. Un, saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu, ja summa pārsniedz 2%, tad pašvaldības var gaidīt kompensāciju 90% apmērā no kopējās summas,” sacīja vicemērs Vitālijs Aizbalts.

Taču valdība nevēlas pat runāt par 90%. Valsts amatpersonas izdomāja citu, izdevīgāku scenāriju, pirmkārt -- jau sev, nemaz nedomājot par Augšdaugavas pašvaldības likstām. Kā liecina oficiālais paziņojums, vētras radīto zaudējumu segšanai valdība plāno nodrošināt līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā par sniegto atbalstu krīzes situācijā un dzīvojamo māju atjaunošanai – individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas --, izņemot gadījumu, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā. Tad Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru, bet ne mazāk kā 10% apmērā.

Valdība nodrošinās līdzfinansējumu ne mazāk kā 30% apmērā būvniecības atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai un pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo infrastruktūras objektu atjaunošanai, izņemot gadījumu, ja objekts ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai speciālā izglītības iestāde, kas nodrošina internāta pakalpojumus. Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem.

Tādējādi iznāk, ka mūsu valstsvīri, sēžot Rīgā, nolēma sadalīt vienas vētras radītos postījumus divās daļās: pašvaldības zaudējumi un iedzīvotāju zaudējumi, un šajā gadījumā maksājumi būs ievērojami mazāki. Tad pirmajā gadījumā valsts var kompensēt līdz 70% no izmaksām, bet otrajā -- tikai 50%. Tas ir, Augšdaugavas novada domei savā jau tā pagalam pieticīgajā budžetā vajadzēs atrast papildu miljonu eiro.

"Mēs uzskatām, ka tas ir negodīgi. Mums nav divu budžetu 2023. gadam, mums ir viens. Un mums jau ir nācies atlīdzināt plūdu nodarītos zaudējumus, kas ir aptuveni 300 000 eiro. Un tagad veidojas vēl viena summa, kas mums vairs nav pa spēkam. Mēs uzstājam, lai visi zaudējumi tiktu uzskaitīti viena panta ietvaros, nevis sadalīti divās daļās. Tas ir muļķīgi, neloģiski. Tā ir vienpusēja spēle, taču ceram, ka Finanšu ministrija un Ministru kabinets tomēr pieņems pareizo lēmumu un saprāts ņems virsroku pār birokrātiju,” turpināja V. Aizbalts.

Augšdaugavas novada domes deputātiem svarīgākais jautājums pašlaik -- kur ņemt naudu, lai saglabātu visas pašvaldības īstenotās programmas un projektus, kas tik ļoti nepieciešami vietējo iedzīvotāju atbalstam un novada attīstībai? Paņemot no budžeta šo miljonu kompensācijām, pastāv liela varbūtība, ka nāksies atteikties no vairākiem atvieglojumiem mazaizsargātajiem novada iedzīvotājiem. Un ne tikai. Domes vadība būs spiesta atteikties no dalības projektos, kas veicina ekonomikas attīstību.

Bet tie ir tikai „ziediņi” -- „odziņas" vēl tikai priekšā. Sākot ar jauno gadu, valdība ir sarūpējusi vēl pāris "dāvanas", kas noteikti neiepriecina daudzas pašvaldības. Runa ir par minimālās darba algas paaugstināšanu, kas no 2024. gada 1. janvāra pašreizējo 620 eiro vietā būs jau 700 eiro. Un, lai to īstenotu, atkal būs jātērē budžeta līdzekļi. Turklāt no 1. janvāra, tostarp arī Augšdaugavas novadā, jāsāk darboties jaunai struktūrai -- pašvaldības policijai. Tādējādi Augšdaugavas novada teritorijā būs jāstrādā 13 policistiem ar 24/7 darba grafiku. Viņiem būs jāmaksā alga, kurai jābūt augstākai par valstī noteikto minimālo atalgojumu, ņemot vērā policistu veicamos pienākumus, jāiegādājas vajadzīgais aprīkojums, jāizveido nepieciešamā infrastruktūra. Turklāt jāierīko arī detoksikācijas telpa. Un tas jādara jau tagad un par saviem līdzekļiem.

Tādējādi Latvijas valdība ar saviem lēmumiem Augšdaugavas novadu var novest līdz reālam bankrotam. Un, pēc visa spriežot, ne tikai Augšdaugavu…