Latvija ir ne tikai skaistas dabas un izcilu personību, bet arī ērģeļu zeme -- šo apgalvojumu ir dzirdējis gandrīz ikviens. Bet vai visi zina, kāpēc? Daudzi atbildēs -- mums taču ir Rīgas Doma baznīcas ērģeles, bet... Latvija ir bagāta ar vismaz 300 nozīmīgiem, vērtīgiem instrumentiem, kas ir milzīgs skaits mūsu nelielajai tautai. Ir nepieciešams izzināt un parādīt Latvijas vēsturisko ērģeļu daudzveidību, krāšņumu un katra instrumenta īpašo skanējumu.
Subates luterāņu baznīcai, kas celta 1685. gadā un ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kuram Latvijas mākslas vēsturē ir īpaša vieta – tās arhitektūra pilnībā atšķiras no tradicionālā priekšstata par Latvijas lauku baznīcu. Dievnama interjers ir īpašs baroka stila darinājums, ko veidojuši Stelmuižas kokgriezēji. Subates vārds tiek lietots, lai apzinātu kokgriezēju un koktēlnieku grupu, kura 17. gadsimta beigās darinājusi iekārtas virknei baznīcu Latvijā un Lietuvā. Baznīca atrodas kalnā, no kura paveras elpu aizraujošs skats uz Subati, ezeru un Lietuvas robežu. Baznīcā ir brīnišķīga akustika. Tajā skan 1853. gadā darinātās ērģeļmeistara Augusta Martina ērģeles. Rīgas ērģeļu meistars Augusts Martins savas dzīves laikā uzbūvējis ap 70 instrumentu (pamatā Rīgā un Vidzemē). No tām līdz mūsdienām diemžēl saglabājušās tikai ap divdesmit. Lai arī pasaulē nezināms, viņš tiešām bijis ļoti labs meistars — viens no viskvalitatīvāk strādājošajiem meistariem Rīgā. Augusts Martins mācījies Berlīnē pie tēva un dēla Buholciem, Buholcu dinastijas turpinātājiem. 1838. gadā viņš kopā ar citu meistaru ieradies Rīgā, lai remontētu Pētera baznīcas ērģeles. Sapratis, ka te ir tirgus, ieguvis Krievijas pavalstniecību un palicis Rīgā. Augustam Martinam bija septiņi bērni -- pieci dēli un meitas Anna un Auguste. Viens no viņiem, Emīls Martins, pārņēmis tēva firmu un par ērģeļmeistaru strādājis līdz 1927. gadam. Pats meistars bijis prasīgs pirmām kārtām pret sevi -- strādājis rūpīgi, neko nesasteidzot.
Runājot par citiem Martina darbiem un veikumu kopumā, jāatzīmē, ka ar šo ērģeļbūvētāju ne visai paveicies konversionālajam arhitektūras pētniekam Paulam Kempem (1885--1960). Viņš savā pamatīgajā “Lexikon liv- und kurländischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400–1850”, minot deviņas A. Martina būvētās ērģeles, pamanījās piedēvēt viņam trīs citu meistaru darinājumus, viens no tiem ir Asares baznīcas ērģeles, kuru autors ir no Tīringenas ieceļojušais ērģeļbūvētājs Fridrihs Veisenborns. Saistība ar Martinu ir tāda, ka savas darbības sākuma gados Veisenborns strādāja pie Martina un pēc tam -- viņa pārraudzībā. Turklāt 1853. gadā A. Martins pabeidza ērģeļbūvi turpat netālu -- Subates luterāņu baznīcā; no kosmosa vai no profesora augstumiem veroties, Asare un Subate saplūst kopā. Augusts Martins mira 83 gadu vecumā 1892. gada 14. februārī.
Ielūkojoties meistara dzīvesstāstā, raksturīgi ir tas, ka A. Martinam bijusi iemīļota vieta, kur atstāt dažādus uzrakstus zem manuāļa taustiņiem. Tātad viņš vēlējās, lai viņa uzrakstus atrod tieši ērģeļu meistari, jo šī vieta ērģelniekam nav pieejama. Lubānas baznīcas ērģelēs varam lasīt ierakstu: ”Visi bērni ir nelaimīgi cilvēki, pateicoties savam slinkumam un nepaklausīgumam”.
Arī Subates ērģelēs Augusts Martins ir atstājis visnotaļ daudz ziņu, kas vēsta:
-
Sekojošas ērģeles 1853. gadā bija būvniecības procesā:
(1. Rīgas Jāņa b, 2. Jēzus b, 3. Rīgas Mārtiņa b, 4. Jelgavas latviešu b. (Annas), 5. Sēlpilī, 6. Daugavpils katoļu b. (Pētera)).
-
Šajā gadā atkal bija holēra.
-
Manu bērnu vārdi ir: Karls, Vilhelms, Auguste, Anna, Emīls, Ādolfs, Rūdolfs.
1853. gadā Augusta Martina būvētajām Subates ērģelēm šogad aprit 170 gadi. Šī instrumenta mūžā ievērojamā jubileja sakrīt ar vēl kādu nozīmīgu notikumu -- ērģeļu restaurāciju, ko pašlaik veic Mag. Sci. Soc. Mikus Dzenītis, ērģelnieks, bibliogrāfs, VKPAI Ērģeļu ekspertu padomes loceklis. Ērģeļmeistars dara vēl kādu svētīgu darbu — kopā ar kolēģi veido virtuālu multimediju ar kultūrvēsturisku nozīmi par vēsturiskajām ērģelēm, kas baznīcās un citās sabiedriskās ēkās iebūvētas līdz 1945. gadam. Šajā virtuālajā ērģeļu katalogā var ne tikai izlasīt informāciju, bet arī paklausīties, kā tās skan, un apskatīt foto.
Mikus Dzenītis beidzis Lutera akadēmijas Baznīcas mūzikas nodaļu, kā arī ērģeļu klasi Teoloģijas seminārā, sanāk, ka spēlēt ērģeles mācījies septiņus gadus. Mikus Dzenītis ir ērģeļmeistars Rīgas Domā, bet instrumentu dievkalpojumos spēlē jau kopš 1991. gada. Viņš pamatīgi izzinājis Subates ērģeļu vēsturi un to būvētāja dzīves gaitas.
Laiks rit nepielūdzami. Ir aizgājušas daudzas jo daudzas paaudzes. Kādus tik pārbaudījumus un grūtības ir sagādājis laiks un cilvēki! Kas šodien vairs pateiks, cik ērģelnieku ir spēlējuši mūsu baznīcas ērģeles? Cik dievkalpojumu noticis, cik dziesmu izdziedāts, cik mierinājuma gūts, klausoties ērģeļu skaņās? Viss ir pārdzīvots, un 2023. gadā mums ir dāvāta iespēja piedzīvot Subates ērģeļu jubileju.
Subates baznīca ir tuva arī mūsu ģimenei. Tā ir “mūsējā”! Un kā gan citādi var būt, ja pagājušā gadsimta vidū savu “jāvārdu” altāra priekšā viens otram teica mans vectēvs Kārlis Teodors Pormalis manai vecaimātei Minnai. Tur mācītājs Mārtiņs Zelmenis mani iesvētīja.
Ja kāds lasītājs vēlas dot savu artavu Subates vēsturisko ērģeļu restaurācijā, viņš savu ziedojumu var pārskaitīt Subates evaņģēliski luteriskās draudzes kontā LV29HABA0551033664218 ar norādi „Ērģeļu remontam” vai personīgi vērsties Subatē, Baznīcas ielā 30.
Uz tikšanos baznīcā, lai klausītos nu jau restaurēto ērģeļu balsīs!
***
Rakstā izmantoti fakti no A. Kalēja pētījuma “Ērģeļbūvētājs Augusts Martins” un grāmatas „Kalnciema muzeja raksti 1”, Kalnciema pagasta muzeja biedrība, Valgunde 2017.
