„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 18. aprīlis
Ceturtdiena
Jadviga, Laura
+4.3 °C
apmācies

Te pīdzyma latgalīšu pošapziņa

Valentīns Lukaševičs

Nūzeimeiga lūma Latgolys socialajā i kulturys dzeivē beja Rēzeknis Tierdznīceibys školai.

Rēzeknis Tierdznīceibys školys izveiduošonys iniciators beja 1880. godā Siguldys tyvumā dzymušais Jānis Kalniņš. 1900. godā Jānis Kalniņš pabeidze Skūluotuoju seminaru Kuldigā, struoduoja nu suoku Vidzemē, piečuok beja matematikys i kaligrafejis školuotuojs Pīterpiļs evangeliski-luteriskuos Jezus Sirds bazneicys Tierdznīceibys školā. Krīvejis imperejis tūreizejā golvyspiļsātā Jānis Kalniņš dzeivuoja rūseigu sabīdriskū dzeivi, īpasazyna ari ar tī asūšū latgalīšu diasporu.

Piec 1905. goda namīrim Jānis Kalniņš, kurs beja īkruojs nalelu suokumkapitalu, nūlēme pats izveiduot i vadeit leidzeiga tipa školu. Jis izavēlēja Rēzekni, jū šymā apriņča piļsātā tūšaļt nabeja šaida veida vuiceibu īstuodis.

Jis Rēzeknē nūlem dybynuot taišni Tierdznīceibys školu, tai kai par taidu školu dorbu atbiļdēja Tierdznīceibys i ryupnīceibys ministreja, tys ir, šaida veida školu izveide i funkcioneišona nabeja tik cīši birokratiska i styngri kontrolāta nu vaļsts pusis kai tū školu, kurys beja Tautys apgaismuošonys ministrejis puorraudzeibā.

Rēzeknē Jānis Kalniņš īsaroda 1907. goda vosorā, cīši dreiž tyka izsludynuota školānu uzjimšona, a tuo poša goda rudinī jaunizveiduotajā školā suocēs vuiceibys.

Daži pietnīki ir napamatuoti palelynuojuši Rēzeknis Tierdznīceibys školys statusu, pīskaitūt jū pi videjom muoceibu īstuodem. Atbylstūši Krīvejis imperejis Vyspuorejam nūlykumam par komercvuiceibu īstuodem (nu 15.04.1896) i ituo nūlykuma papyldynuojumim (nu 10.06.1900) tierdznīceibys školys beja zamuokuos pakuopis muoceibu īstuodis, kuruos dreikstēja pījimt audziekņus nu 12 godu vacuma ar vysmoz divom pabeigtom lauku školys klasem. Šymā nūlykumā ari nūruodeits, ka pi videjom muoceibu īstuodem ituo nūlykuma izpratnē pīzeistamys tikai i vīneigi komercškolys.

20. g. s. suokūs Krīvejis imperejā videjū izgleiteibu bez komercškolom vēļ varēja dabuot, pabeidzūt klasiskū gimnazeju, realškolu voi gareigū seminaru. Dažaidu konfeseju cariskajā Krīvejā izveiduotī gareigī seminari beja navys augstuokuos, bet gon videjuos muoceibu īstuodis atbylstūši tuo laika izgleiteibys īstuožu klasifikatoram.

Muoceibu moksa Rēzeknis Tierdznīceibys školā beja saleidzynūši nalela.

Par muoceibom sagataveišonys klasēs beja juomoksoj godā 40 rubļu, par muoceibom specialajās klasēs – 60 rubļu. Saleidzynuojumam juopasoka, ka 1907. godā Rēzeknē suoka dorbuotīs Nikolaja Ado privatuo veirīšu gimnazeja, tī par vīnu apmuoceibys godu beja juomoksoj 100 rubļu. Tūlaik, deļ pīvaduma, lobu dorba zyrgu Rēzeknis apleicīnē varēja nūpierkt par 60–80 rubļu.

Rēzeknis Tierdznīceibys škola apraksteita Dektera romanā „Dorvas cīma ļaudis”. Romana 23. nūdaļa tai i saucuos – „Tērdznīceibas školā”1.

Dekters roksta, ka Rēzeknis Tierdznīceibys školys izveidē lela lūma beja Nikodemam Rancānam, ka pyrms Pyrmuo pasauļa kara ituos školys vadeituojs beja Fridrihs Obšteins, ka školā vuicējās daudzi latvīši-puornūvadnīki. I vēļ: „Tērdznīceibas škola beja eista tautas škola, kur varēja tikt cauri kotrys, kam apjēmeiba, prōts, pōrtykas kule un kaids rublis kabatā”2.

1913. godā Rēzeknis Tierdznīceibys školā suoc vuiceitīs vīns nu romana „Dorvas cīma ļaudis” personažim – Pīters Nūmaļnīks.

Itys personažs ir autobiografisks – romana autors 1913. godā pabeidze Rogovkys školu i uzsuoka muoceibys Rēzeknis Tierdznīceibys školā.

„Oficialō volūda školā beja krīvu, taipat ari rūkas grōmotas. Stuņžu sarokstā beja raksteits: „Zakon božij”. Lels breinums beja vysim školānim, ka šamā ticeibas mōceibas stuņdē Nikodems Rancāns sōka mōceit latgaļu volūdu.”3

Tuoļuok Dekters romanā nūruoda, ka Nikodems Rancāns sarakstēja iz tāfelis latvīšu alfabetu.

Tai kai 20. g. s. suokūs latgalīšu inteligeņcis aprynduos jiedzīņus latgalīts i latvīts nareši lītuoja kai sinonimus, respektivi, ar obim tim apzeimēja Latgolys latvīšus, to navar precizi saprast, voi Rēzeknis Tierdznīceibys školā tyka vuiceita latgalīšu voi latvīšu volūda. Vēļ jū vairuok tys ir svareigi partū, ka Rēzeknis Tierdznīceibys škola Latgolys kulturys viesturē ir pazeistama ar tū, ka taišni ite Latgolā pyrmū reizi školā tyka vuiceita latgalīšu volūda.

Rēzeknis Tierdznīceibys školā vuicēja vuocu volūdu (Dekters nūsauc vuocu volūdys školuotuoju Ivanu Anceviču Teteri4), taitod školānim gotiskais šrifts nabeja svešs.

Tai kai Rēzeknis Tierdznīceibys školys suoku pūsmā nūzeimeiga persona tamā beja latvīts-puornūvadnīks Jānis Kalniņš, bet beigu pūsmā latvīts-puornūvadnīks Fridrihs Obšteins, kai ari tuo apstuokļa deļ, ka školā vuicējās ari latvīši-puornūvadnīki, cīši varams, ka itamā školā školānim tyka vuiceita latvīšu, bet ni latgalīšu volūda.

Rēzeknis Tierdznīceibys školā par školuotuoji struoduoja Helena Skrynda – literata Ontona Skryndys sīva.

Rēzeknis Tierdznīceibys školys audziekni bīži brauce muoceibu ekskursejuos. Jī gastēja Reigā, apsavēre Rēzeknis tiuļuokū apleicīni, beja aizbraukuši ari iz Sanktpeterburgu5.

Kab braukt iz Piceri, školys inspektors i školāni sasapuļcēja Rēzeknis dzeļžaceļa stacejā ostoņūs vokorā. Pīterpilī ībrauce nu reita piec pulksteņ ostonim. Školānus puorsteidze lelpiļsātys lelī nomi, plotuos īlys, automobili, tramvaji. Pa ceļam iz vītu, kur beja planavuots apsamest, školāni īguoja katuoļu bazneicā. Juodūmoj, ka tei beja Nevys prospektā (Nr. 32–34) asūšuo Svātuos Katris bazneica.

Piļsātys apsavieršonu ekskursanti īsuoce ar Vaļsts Dūmis siežu zala apskotu. Nuokamais apskatis objekts beja muzejs, a vokorā – operys nūsavieršona Tautys nomā.

Ūtrā dīnā ekskursanti apmeklēja Ermitažu, bazneicu, kura tyka izbyuvāta vītā, kur 1881. goda 1. martā nūgalynuoja Aleksandru II, apsavēra vēļ cytus muzejus. Tuos pošys dīnys vokorā školāni apcīmuoja laikroksta „Drywa” redakceju (Nevys prospekts 40, dz. 41), piečuok svātku egleiti, kuru beja sareikovušys Sanktpeterburgys latvīšu bīdreibys. Nu svineibom školāni aizguoja stuņdi piec pusnakts.

Trešajā ekskursejis dīnā Rēzeknis Tierdznīceibys školys audziekni apsavēre piļsātā iz īlom i parkūs asūšūs vysaidus pīminekļus, beja Zoologejis muzejā, bet pyrma braukšonys iz sātu pagastēja laikroksta „Jaunas Zinias” (4. rota 7, dz. 26) redakcejā.

Itū ekskurseju iz metropoli sovuos atmiņuos spylgti aproksta vairuoki latgalīšu literati.

Škola tai reali apsastuoja tod, kod karadarbeiba pa eistam daguoja leidz Rēzeknei. 1918. godā Rēzeknis Tierdznīceibys školā vuiceibys beidzēs 1. majā. Školu tod pabeidze 30 jaunīšu – 7 latgalīši (nu Bieržgalis, Zviergzdinis i Gaļānu pogostim), 15 latvīši-puornūvadnīki (nu Jaunjelgavys, Dūbelis, Bauskys, Aizkrauklis i Cāsu apleicīnis), 4 poļaki (nu Rēzeknis i Zviergzdinis), 2 ebreji (nu Rēzeknis), 1 vuocīts (nu Jākubpiļs) i 1 krīvs (nu Rēzeknis)6. Nu 30 absolventim 10 beja meitinis.

Daudzi nu Rēzeknis Tierdznīceibys školys audzieknim kliva par aktivim Latgolys kulturys dzeivis daleibnīkim, beja kluot nūzeimeigūs politiskūs procesūs. Nav breinums, ka Latgolys kongresa (1917) orgkomiteja izavītuoja, ari ūtruos dīnys svareigī lāmumi tyka pījimti ākā, kur atsaroda Rēzeknis Tierdznīceibys škola.

 

1 Dekters. Dorvas cīma ļaudis. [B.v.]: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 1970., 204.–211. lpp.

2 Dekters. Dorvas cīma ļaudis. [B.v.]: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 1970., 204. lpp.

3 Dekters. Dorvas cīma ļaudis. [B.v.]: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 1970., 204. lpp.

4 Dekters. Dorvas cīma ļaudis. [B.v.]: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 1970., 206. lpp.

5 Stafeckis A. Rezeknes terdzibas školas ekskursija uz Piterburgu // „Drywa”, 12.02.1914. un 19.02.1914.

6 Kronika // „Jaunò Driwa”, 09.05.1918.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par „Te pīdzyma latgalīšu pošapziņa" saturu atbild  ''Latgales Laiks".