„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 5. maijs
Svētdiena
Ģederts, Ģirts
+18.3 °C
daļēji mākoņains

Juzefovas parks uzņēma viesus

Jeļena Bobkova

Augšdaugavas novadā ir laba tradīcija -- Juzefovas parka svētku svinēšana. Arī šogad ar spilgtu un atmiņā paliekošu pasākumu tika nolemts iepriecināt gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus no citām pašvaldībām.

Juzefovas parkam ir bagāta vēsture. Tas izveidots 19. gadsimtā, tolaik parka teritorijā atradās muiža, kas diemžēl līdz mūsdienām nav saglabājusies. Arī daļu parka piemeklēja līdzīgs liktenis. Tomēr šeit joprojām saglabājušās aptuveni 100 dažādu augu sugas, tostarp Eiropas ciedru priedes, korķa goba un baltā papele.

Tāpat kā jebkuram līdzīgam objektam, parkam ir sava skaista un traģiska leģenda. Parka dienvidaustrumu stūrī atrodas 82 cm garš, 46 cm plats un 10 cm augsts pelēkas krāsas laukakmens, kura plakanajā virsmā iekalts krusts. Pēc muižas pēdējā grāfa Bogdana Šahno ģimenes aukles stāstījuma, ar krustakmeni saistīti traģiski notikumi, kas risinājušies 1922. gadā. Divi jaunieši – muižas kalpone un staļļa puisis gatavojās kāzām, bet kalponi bija iekārojis vecais grāfs un precības nav atļāvis. Kalpone uzvilkusi līgavas kleitu un izmetusies pa logu, tā padarot sev galu. Līgavainis nav spējis pārdzīvot iecerētās nāvi un parkā pakāries. Muižas ļaudis tajā vietā novietojuši akmeni un iekaluši tur krustu.

Mūsdienās vietējā pašvaldība parkā rīko svētkus. Arī šoreiz uz tiem ieradās vairāki tūkstoši cilvēku, un ne tikai no Augšdaugavas novada. Daudzi, neskatoties uz attālumu, atbrauca no Daugavpils, Rēzeknes, Krāslavas un citām Latgales un Sēlijas pilsētām un novadiem, bija pat viesi no kaimiņvalsts Lietuvas.

Laukumā bija uzstādīti trīs milzīgi batuti, uz kuriem rotaļājās bērni. Šī izklaide, vecākiem par pārsteigumu, bija bez maksas, tāpat kā golfa spēlēšana un daudzas citas aktivitātes jaunajai paaudzei. Gan lielos, gan mazos priecēja ziepju burbuļu šovs un dažādu radošo kolektīvu koncerti. Svētkos uzstājās arī populārais latviešu dziedātājs Normunds Rutulis. Skanot dziesmai “Сāļus skaita rudenī”, dejā laidās ne tikai bērni, bet arī pieaugušie.

“Mēs piedalījāmies projektā “Parki bez robežām”, pateicoties kuram varējām sarīkot šos svētkus. Beidzot atradām laiku doties dabā, apbrīnot tās skaistumu un saprast, kāpēc par dabu ir jārūpējas un tā jāsaudzē. Pašvaldības speciālisti lieliski pastrādāja, pārdomāja un noorganizēja lielisku programmu. Domāju, ka apmeklētāji būs apmierināti,” Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aivars Rasčevskis teica laikrakstam “Latgales Laiks”.

Līdz ar tumsas iestāšanos ikvienam festivāla apmeklētājam bija iespēja baudīt lāzeršovu “Kosmoss”, kas uz vecajiem parka kokiem radīja neaizmirstamu zvaigžņoto galaktiku un zvaigžņu ceļu parka tumšajās alejās.