„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 23. novembris
Sestdiena
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
-0.9 °C
neliels sniegs

Kā čūsku karaļa gredzens pārvērtās par ezeru

Jeļena Bobkova

Gandrīz pašā Krāslavas, pilsētas, kas atrodas Latgalē gandrīz pie pašas Baltkrievijas Republikas robežas, centrā atrodas neliels, bet ļoti skaists un sakopts Persteņa ezers. Un šis nosaukums nav radies nejauši. Kā vēsta viena no leģendām, kuru Krāslavas iedzīvotājiem stāstījusi vietējā novadpētniece amatiere Žanna Drozdovska, šajā vietā savulaik esot nomests čūsku karaļa gredzens. Bet par to nedaudz vēlāk.

Krāslava ir neliela, ļoti gleznaina pilsēta Zilo ezeru zemē – Latgalē. Šogad tā svinēja savu simtgadi, jo 1923. gadā šai apdzīvotai vietai tika piešķirts pilsētas statuss. Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, izveidojusies 9. gadsimtā. Pie šāda atzinuma nonākuši arheologi, kas šeit veica apbedījumu un apmetņu vietu izrakumus. Šeit valdīja gan Livonijas ordeņa pārstāvji, gan poļi Plāteri un muižnieki Čapski. Savukārt kopš 2009. gada šo pilsētu vada vietējās pašvaldības priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kura vadībā realizēti ļoti daudzi projekti, kas saistīti gan ar Krāslavas ekonomisko attīstību, gan dažādiem tūrisma objektiem.

Mūsdienās pilsēta ir iekļauta daudzos ne tikai Eiropas, bet arī citu mūsu planētas reģionu tūrisma uzņēmumu maršrutos. Un tūristiem šeit tiešām ir ko redzēt. Turklāt gandrīz katram objektam ir sava skaista leģenda. Un ne velti Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā pirmajā reģionālajā vizītē devās uz Krāslavu.

Viena no populārākajām vietām Krāslavā ir Persteņa ezers. Tā ir neliela ūdenstilpe, taču apkārtne šeit ir tik sakopta, ka gribas šurp atgriezties atkal un atkal, un ne tikai vasarā. Es, kā citas Latgales pilsētas -- Daugavpils -- iedzīvotāja, šo ezeru iepazinu pavisam nesen, tieši augstākās valsts amatpersonas vizītes laikā, 21. jūlijā.

Ezera krastā atrodas viens no pilsētas lielajiem uzņēmumiem -- šūšanas fabrika „Nemo”, kuru Edgars Rinkēvičs gatavojās apmeklēt. Gaidot prezidentu, mēs ar avīzes „Latgales Laiks” šoferi apstājāmies netālu no ezera. Un, godīgi sakot, man kā ezeru skaistuma izlutinātam cilvēkam, aizrāvās elpa. Pirmkārt, pati vieta ir ļoti gleznaina, sava veida oāze pilsētas pelēcībā. Otrkārt, šeit ir ierīkota vieta arī mierīgām, relaksējošām pastaigām, kā arī aktīvai atpūtai sporta cienītājiem. Ir arī liels bērnu rotaļu laukums, kurā draiskojās bērni. Jāpiebilst, ka laukums atklāts pirms nepilna gada, proti, 2022. gada novembrī. Svētkus sarīkoja biedrība „Krāslavas māmiņu klubs” sadarbībā ar vietējo pašvaldību un Dagdas bērnu un jauniešu iniciatīvu centru. Bērnu rotaļu laukuma seguma izveidi finansēja Krāslavas novada pašvaldība no budžeta līdzekļiem, savukārt konstrukcijas – biedrības „Krāslavas rajona partnerība” administrētā LAD LEADER programma projekta Nr. 22-03-AL33-A019.2201-000001 „Rotaļu laukuma izveide pie Persteņa ezera Krāslavā” ietvaros. Projekta kopējais finansējums 43710,88 (90% EFLA, 10% pašvaldības finanšu resursi).

LEADER projektu bērnu rotaļu laukuma izveidē īstenoja biedrība “Krāslavas māmiņu klubs”, kuras viena no prioritātēm ir ģimenei draudzīgas sabiedriskās vides attīstība. “Šis ir stāsts par mīlestību pret mūsu vietu, draudzību un labu sadarbību starp daudzām organizācijām un profesionāļiem. Mēs visu saplānojām un izdarījām visu iespējamo. Visam, sākot no rotaļu laukuma seguma līdz pat no Somijas atvestajām rotaļu konstrukcijām, ir augsta kvalitāte. Aicinām sabiedrību to novērtēt un saudzēt,” atklājot jauno objektu, sacīja projekta vadītāja un biedrības valdes locekle Gunta Ahromkina. Un jau no pirmajām dienām rotaļu laukums iepatikās vietējiem bērniem. Šeit ir iespēja izklaidēties gan pavisam maziem krāslaviešiem un pilsētas viesiem, gan arī vecākiem bērniem.

Tobrīd, kad fotografēju šo skaistumu, garām gāja sieviete un mulsi pajautāja, vai viņas klātbūtne nav iztraucējusi, varbūt sabojājusi kadru? Protams, nē. Tā bija mana atbilde. Un tad sekoja jautājums: kā viņai patīk ezers? „Esmu vietējā iedzīvotāja, dzimusi Krāslavā. Mana ģimene šeit pastāvīgi atpūšas. Tagad es steidzos uz darbu, jo beidzas pusdienlaiks. Bērniem ļoti patīk šeit spēlēties, paldies mūsu mēram un organizācijām, kas šeit radīja tādu skaistumu. Gan vecākiem cilvēkiem ir kur atpūsties, gan jaunajai paaudzei ir kur draiskoties. Mans vīrs nāk uz šejieni ziemā makšķerēt,” pastāstīja sarunas biedre Liāna.

Ezers un tā labiekārtotais krasts īpaši iecienīts ir vasarā, karstās, saulainās dienās. Un šajā ziņā nav nekā pārsteidzoša. Šeit ir ļoti laba pludmale, lieliska smilšaina ieeja ūdenī. Ir ģērbtuves. Turklāt vasarā šeit darbojas lielākais ūdens piepūšamo atrakciju parks Latgalē 1000 kvadrātmetru platībā, tā vēstīts mājaslapā www.visitkraslava.com. Un jāteic, ka maksa par šīs aizraujošās izklaides apmeklējumu ir ļoti pieņemama -- 7 eiro par sesiju, kas ilgst 50 minūtes, neatkarīgi no vecuma.

Oficiālā informācija liecina, ka ezera platība ir 2,5 hektāri. Maksimālais dziļums sasniedz 7,8 metrus. Tajā mīt rotani, vīķes, līņi, asari, līdakas, karūsas un raudas.

Starp citu, kā jau rakstīju pašā sākumā, šim ezeram ir skaista leģenda, kuru savulaik publicējusi vietējā iedzīvotāja Žanna Drozdovska. Saskaņā ar šo nostāstu, šajā apkaimē bagātā ģimenē reiz dzīvoja skaistule. Un viņi iemīlēja vienkāršu puisi, kurš izcēlās, iespējams, tikai ar saviem zābakiem. Kādu dienu meitene nolēma atpūsties uzkalnā. Laižoties miegā, viņa juta, ka kaut kas nospiež viņas krūtis. Izrādījās, ka ir atrāpojis čūsku karalis un nolēmis apprecēt skaistuli, pat ielūdzis viesus no savas dzimtas. No krūmiem un zāles līda rāpuļi. Un čūsku karalis uzdāvināja skaistulei savu gredzenu, sakot, ka izpildīs jebkuru viņas vēlēšanos. Meitene iekliedzās, nometot čūskas dāvanu zemē. Bet čūsku karalis tik viegli nepadevās, sakot, ka tad, ja meitene viņu atraidīs, viņa pārvērtīsies par putnu. Un tā arī notika. Bet vietā, kur nokrita gredzens, izveidojās ezers, ko par godu čūsku karaļa dāvanai vietējie tagad dēvē par Persteņku. Šajā ezerā mīt skaisti gulbji, kuru kājas tik ļoti atgādina zābakus. Tik tiešām, skaista leģenda. Un tikpat aizkustinoša kā stāsts par Karņicka kalnu.

Šī gada 21. jūlijā laiks bija diezgan vēss, nevasarīgs. Tāpēc atpūtnieku nebija, toties izdevās parunāties ar vietējo makšķernieku Vladislavu. “Vasarā šeit var ķert zivis tikai šādos nemīlīgos laika apstākļos, jo karstās dienās atpūšas ļoti daudz cilvēku, ir trokšņains, bet zivīm nepatīk troksnis un tās aizpeld dziļumā. Šodien esmu jau noķēris vairākus rotanus, arī plaukstas lieluma vīķes, būs ar ko sevi vakarā iepriecināt. Mums ar sievu ļoti garšo zivis, bet nevis veikalā pirktās, par kurām nav zināms, cik ilgi tās uz letes nogulējušas, bet gan svaigas, tikko noķertas, tām arī garša ir citādāka. Persteņkā biežāk makšķerēju ziemā, kad te ir mazliet klusāks, lai gan, kad ir sniegs, bērni, skaļi klaigājot, šļūc no slīdkalniņiem, ir arī bērnu rotaļu laukums. Taču es nesūdzos, tieši pretēji, man ir liels prieks, ka pašvaldība izdomā izklaidi jaunajai paaudzei, viņiem vajag kaut kur atpūsties, rotaļāties un izdraiskoties. Un šī ir īstā vieta. Latgale ir skaista, daudz ezeru un vietu, kur ķert zivis.”

Nu jau klāt rudens. Par peldēšanos var aizmirst līdz nākamajam gadam. Ar nepacietību gaidīsim nākamo vasaru un karstas dienas. Domāju, ka noteikti kopā ar vīru un dēlu atgriezīšos Krāslavā, lai pastaigātos pa pilsētu un nopeldētos Persteņkā. Runā, ka čūskas šeit neviens nav redzējis jau ļoti ilgu laiku.