Otrdien, 3. oktobrī, pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli” siltumcentrāles Nr. 2 teritorijā norisinājās svinīgs pasākums, kura gaitā jaunbūvējamās šķeldas katlumājas ēkas pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Kapsulā tika ievietotas Daugavpils fotogrāfijas, Latgalei veltīta divu eiro piemiņas monēta, Daugavpils suvenīrmonēta un jaunākais laikraksta „Latgales Laiks” numurs.
Kapsulas iemūrēšanā piedalījās Daugavpils valstspilsētas pašvaldības, PAS “Daugavpils siltumtīkli”, ģenerāluzņēmēja SIA “MONUM” un būvuzrauga SIA “Dromos” vadība.
Katlumājas būvniecības projekts Daugavpilij ir svarīgs gan no siltumapgādes attīstības viedokļa, gan arī kā videi draudzīga dzīvesstila stiprināšana, jo katlumāja darbosies ar atjaunojamo kurināmo -- koksnes šķeldu.
PAS “Daugavpils siltumtīkli” valdes loceklis Aleksandrs Karpenko, uzsverot jaunās katlumājas nozīmīgumu uzņēmuma modernizācijas kontekstā, norādīja, ka Daugavpils vēsturiski ir bijusi no viena kurināmā atkarīga pilsēta. Sākumā tas bija mazuts, bet vēlāk -- dabasgāze. Kurināt ar dabasgāzi no tehnoloģiskā viedokļa ir diezgan viegli, taču pēdējo gadu notikumu kontekstā sanāk pārāk dārgi. Tāpēc uzņēmumam bija steidzami nepieciešami citi, alternatīvi risinājumi.
Jaunās šķeldas katlumājas būvniecība dos uzņēmumam lielākas iespējas variēt ar kurināmo, izvēloties to, kas konkrētā brīdī ir lētāks, jo patērētājus ne īpaši interesē, izmantojot kādu kurināmo tiek ražota siltumenerģija, galvenais, lai tā būtu pēc iespējas lētāka. Kad šī jaunā katlumāja tiks uzbūvēta, ap 75% no pilsētniekiem nepieciešamās siltumenerģijas laikā, kad āra temperatūra ir ap nulli, uzņēmums varēs saražot, izmantojot šķeldu.
Daugavpils siltumapgādes uzņēmuma vadītājs atzina, ka viņam ir grūti spriest par siltumapgādes pakalpojuma izmaksām citās pilsētās, jo tur jāzina, kā veidojas viņu pakalpojuma cena, taču uzsvēra, ka jaunās šķeldas katlumājas nodošana ekspluatācijā perspektīvā ļaus palielināt salīdzinoši lētāka kurināmā īpatsvaru un sekmēs arī būtiskāku apkures tarifa samazinājumu, prognozēja uzņēmuma vadītājs.
SIA “Monum” valdes loceklis Jānis Sproģis uzsvēra, ka šis projekts tehniski ir pietiekoši izaicinošs gan uzstādīto jaudu apjoma (20 MW siltuma jauda ar papildus 4 MW dūmgāzu ekonomaizeiem un kopējo katlu mājas jaudu 24 MW), gan netipiskā katlumājas novietojuma dēļ, jo tā ir iebūvēta kalna nogāzē, veidojot ērtu kurināmā -- biomasas piegādi.
Projekta realizēšanai vajadzējis gan vairāk betona, gan arī bijis nepieciešams lielāks sagatavošanas darbu apjoms, ieskaitot kalna nogāzes nostiprināšanu un esošo komunikāciju pārcelšanu. Līdz šim brīdim “Monum” komandai ir izdevies veiksmīgi tikt galā ar visiem izaicinājumiem.
Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš atzina, ka Daugavpilī vēsturiski bija izveidojies situācija, kad tās siltumapgādes saimniecībā liela loma bija privātajiem siltumenerģijas piegādātājiem, kas gadu no gada pelnīja uz iedzīvotāju rēķina. Savukārt aizvadītajā sezonā, kad dabasgāzes cena pasaules tirgū strauji pieauga, privātie siltuma piegādātāji atteicās turpināt piegādāt pilsētai siltumenerģiju.
Jaunās šķeldas katlumājas izbūve ne tikai pavērs plašākas manevrēšanas iespējas kurināmā izvēlē, izvēloties to energoresursu, kurš attiecīgajā brīdī ir lētāks, bet arī ļaus pilsētai stiprināt enerģētisko drošību.
Līdz šim Daugavpils, kurai iepriekšējā apkuras sezonā draudēja apkures tarifs 350 eiro par megavatstundu, ir izdarījusi lielu mājasdarbu, samazinot siltumenerģijas tarifu līdz 81,13 eiro par megavatstundu, uzsvēra Andrejs Elksniņš.
Jaunās šķeldas katlumājas būvniecības projekta izmaksas pārsniedz 20 miljonus eiro, no kuriem 4 000 000 līdzfinansē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Būvdarbi ir jāpabeidz līdz 2023. gada beigām, bet jaunā gada sākumā ir ieplānoti ieregulēšanas un palaišanas darbi, lai jaunajā katlumājā saražotā siltumenerģija tiktu izmantota daugavpiliešu mājokļu apsildei jau 2023./2024. apkures sezonā.