Oktobra beigas. Svarīgākie lauksaimniecības darbi jau paveikti un ir pienācis laiks apkopot rezultātus. 20. oktobrī svinīgajā noslēguma pasākumā tika paziņoti Augšdaugavas novada pašvaldības konkursa “Saimnieks 2023” rezultāti un sumināti konkursa laureāti un dalībnieki.
Konkurss “Saimnieks” jau sen ir kļuvis par labu tradīciju -- sākotnēji Daugavpils novadā, bet tagad -- arī Augšdaugavas novadā. Tas notiek jau vairāk nekā divus gadu desmitus, vienīgais izņēmums ir Covid-19 laiks, kad bīstamā vīrusa pandēmijas dēļ pasākumus bija aizliegts rīkot.
Vasaras sākumā sabiedrība tika aicināta izvirzīt kandidātus dažādās konkursa nominācijās, pēc tam pie pretendentiem devās īpaši izveidota komisija, lai klātienē redzētu un novērtētu lauku uzņēmēju -- zemkopju, ražotāju vai tūrisma jomas pārstāvju -- veikumu. Konkursa noslēguma pasākumā -- zemnieku ballē, tika apbalvoti laureāti un dalībnieki. Šogad svētku ceremonija notika Augšdaugavas novada kultūras centra “Vārpa” lielajā zālē, kur pulcējās visu novada pagastu pārstāvji.
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins, uzrunājot klātesošos, atzina, ka šis gads novada iedzīvotājiem ir bijis neierasti sarežģīts. Viņi ir pieraduši pie tā, ka gandrīz katru gadu saskaras ar sausumu, plūdiem vai lietavām. Taču šis gads atnesa to visu kopā. Iestājoties pavasarim, novads cieta plūdos, tika iznīcinātas lielas pagājušajā rudenī iesēto ziemāju platības. Pēcāk maija salnas ievērojami samazināja ražu. Tikko atkāpās aukstums, iestājās nepieredzēts sausums, kas izdedzināja gan labību, gan zāli, ko vajadzēja novākt, lai sagatavotu sienu mājlopiem. Un tad nāca lietusgāzes, vētras ar milzīgu krusu, kas dažos pagastos pilnībā iznīcināja sējumus, cieta siltumnīcas, mājas un citas ēkas. Bet, neskatoties uz šīm kataklizmām, iedzīvotāji izturēja visas grūtības un atkal iepriecināja ar darba rezultātiem. Par spīti visām ķibelēm, izauga lieliska kartupeļu raža, ķirbji un kabači, izdevās nokult labību, tiesa, mazāk nekā bija plānots.
“Es pateicos šiem cilvēkiem, kuri joprojām atrod spēku un turpina savu darbu. Viņi cenšas un ievieš dažāda veida inovācijas, lai uzlabotu savu produktu. Es redzu attīstību. Pagājušajā gadsimtā šeit bija Daugavpils novads, bet tagad -- Augšdaugavas novads, un tas atrodas tajās pašās robežās. Atceros -- kad tikko ieviesām šo konkursu, mūsu iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar zemkopību. Mēs braucām, apskatījām laukus, to, cik labi sakopta māja, saimniecības ēkas, kāda ir tehnika. Tagad šo cilvēku ir daudz mazāk, bet viņi ir izauguši, iekarojuši savu nišu un smagi strādā. Vieni attīsta tūrismu, citi rada produktu, ko var pārdot. Un mani priecē šī attīstība,” teica A. Kucins.
Par lauku attīstību Augšdaugavas novadā runāja arī pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts, kurš domē ir atbildīgs par attīstību un labi zina, kādas programmas ir pieejamas lauku uzņēmēju atbalstam.
“Protams, vienmēr varētu būt labāk, bet attīstīt pilnīgi visu nekad neizdosies, taču jāatzīmē, ka pie mums, runājot par attīstību, situācija ir ļoti laba. Un šis konkurss uzskatāmi parāda, ka mūsu novadā ir īsti saimnieki, kuri attīsta savu uzņēmējdarbību dažādās jomās: amatniecībā, tūrismā, strādā zemnieki, lauku uzņēmēji. Un viņu fantāzijai nav robežu. Augšdaugavas novadā ir uzņēmēji, kuri savas preces aktīvi eksportē uz Rietumeiropu. Un man ir patiess prieks, ka tik daudzi cilvēki atgriežas dzimtajā pusē ne tikai no Rīgas, bet arī no ārvalstīm, un sāk savu uzņēmējdarbību. Tas nozīmē, ka mūsu novadam ir nākotne,” sacīja V. Aizbalts.
V. Aizbalts atzīmēja, ka pašvaldībai ir grantu programma jauno uzņēmēju atbalstam. Viņi var iesniegt savas idejas konkursam un saņemt līdzfinansējumu to īstenošanai. “Mēs, tēlaini sakot, iedodam viņiem makšķeri, nevis zivi, lai viņi varētu patstāvīgi domāt un strādāt,” turpināja priekšsēdētāja vietnieks.
Arī šoreiz zemnieku ballē bija klāt ilggadējie novada domes partneri, kuri sniedz visu iespējamo palīdzību vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem, piemēram, Lauku atbalsta dienests, „Altum”, Latgales uzņēmējdarbības centrs, kā arī citi. Kā jau ne reizi vien tika atzīmēts, Augšdaugavas novadā aktīvi darbojas partnerība „Kaimiņi”, kuru ilgus gadus vada Inga Krekele. Kopā ar kolēģiem viņi īsteno LEADER atbalsta programmu.
“Šis ir mūsu stāsts par darbu divdesmit gadu garumā. Saņemot finansējumu, mēs par to paziņojam. Un iedzīvotāji, kuriem ir interese vai ideja, var piedalīties šajā konkursā un saņemt finansējumu savam projektam. Tā savulaik izdarīja Anita Baboriko, atverot savu podoloģes praksi, Gatis Vorošens, kurš savu metālapstrādes biznesu sāka Līksnas pagastā, piemājas saimniecības “Zemeņu ielejas” īpašnieki, kuri nolēma pagarināt savu sezonu, ne tikai audzējot ogas, bet arī saglabājot tās, izmantojot sublimāciju. Pateicoties saņemtajam finansējumam, viņi varēja iegādāties sublimācijas procesam nepieciešamo aprīkojumu. Šo projektu izmantoja individuālais komersants “Višķezers”, kas saņēma līdzekļus tūrisma attīstībai, arī “ECO BENDS” un Jānis Lociks ar ideju par ekotūrismu Daugavas krastos. Savukārt Ina Vaikule projekta ietvaros saņēma finansējumu pinumu darbnīcas iekārtošanai. Turklāt mēs ļoti intensīvi strādājam ar dažādām biedrībām,” sacīja I. Krekele. Vienlaikus viņa norādīja, ka Augšdaugavas lauku uzņēmēji jebkurā laikā var sazināties ar partnerības speciālistiem un viņu personīgi, lai saņemtu sīkāku informāciju par LEADER atbalsta programmu.
Šo iespēju izmantoja daudzi Augšdaugavas novada pārstāvji. Inga Krekele jau minēja podoloģi Anitu Baboriko, kura veiksmīgi strādā Ilūkstē, kur viņai ir sava nagu kopšanas studija “Skaistuma ābece”. Šoreiz viņa saņēma Pateicības rakstu, ko pasniedza pašvaldības vadītājs.
“Ilūkstē un tuvākajā apkārtnē ļoti pieprasīts izrādījās podologa pakalpojums, īpaši laika posmā no marta līdz oktobrim, rindā bija jāgaida trīs nedēļas. Patiesībā es jau sen sapņoju stādāt šajā jomā, tas bija mans hobijs, es saņēmu visus nepieciešamos diplomus un sertifikātus. Un tad nolēmu, ka jāatver savs salons. Tā kā esmu no Subates, ilgu laiku domāju par darbu Daugavpilī, bet tas ir pārāk dārgi. Pirmkārt, divas stundas dienā jāpavada ceļā, otrkārt, daudz naudas tiktu tērēts transporta izdevumiem un degvielas iegādei. Tāpēc nolēmu uzsākt savu uzņēmējdarbību Ilūkstē un nenožēloju šo izvēli. Protams, man ir plāni. Domāju atvērt Ilūkstē ārstniecības iestādi, kurā strādās kosmetologs, masieris, fizioterapeits, kā arī es, podoloģe,” pastāstīja A. Baboriko.
Par saviem attīstības plāniem pastāstīja arī “Raptor park” saimnieki dzīvesbiedri Kalačovi (Demenes pagasts). Tagad viņiem pieder viens no lielākajiem zoodārziem Latgalē, bet sākumā, pirms vairākiem gadiem, bija viens vanags.
“Viss notika pats no sevis, vispirms viens putns, tad otrs, līdz izrādījās, ka tas ir zoodārzs, kurā ir daudz putnu. Tagad jau ir gan kaķi, gan lāči. Pēcāk zoodārzu papildināja dambrieži, bet, kad tajā ienāca strausi, daudzi gribēja tos apskatīt, un tā pamazām sāka darboties mūsu zoodārzs. Tagad ir pat grūti pateikt, cik daudz dažādu dzīvo radību mums ir. Turpmākā attīstība ir atkarīga no finansēm. Mēs nedzīvojam no dotācijām, neviens mums nepalīdz, tikai mēs paši. Tāpēc, ja būs iespēja, vēlamies iegādāties vēl vairāk dzīvnieku, tādus, kurus būs interesanti apskatīt mūsu apmeklētājiem, vēlamies izveidot izglītojošu namiņu, kur uzņemt skolēnus, kas ierodas, piemēram, ekskursijā. Tur varēsim viņiem pastāstīt un parādīt, kas ko ēd, kā pareizi barot dzīvniekus un putnus, kā ar tiem apieties,” savos plānos dalījās Natālija un Aleksandrs Kalačovi.
Konkursa „Saimnieks 2023” balvu saņēma Dvietes pagasta biedrība “Dvietes vīnogas”, pinumu darbnīca “Pītenis”, zemnieku saimniecība „Banderi”, "ECO BENDS", "Zemeņu ielejas", "Ciemiņi", "WELD PRO".
Tika pasniegtas arī Augšdaugavas novada pašvaldības speciālbalvas. Nominācijā „Jauns tūrisma pakalpojums” to saņēma brīvdienu mājas “Meijas nams” īpašnieki Ivdru ģimene, nominācijā “Mūsdienīga amatniecība” -- serumnīcas “Dzīvie” īpašniece Agnese Irbe, nominācijā “Par kultūrmantojuma saglabāšanu” -- biedrības “Spole” rokdarbu kopa “Māra”.
