Pēdējā laikā arvien biežāk saņemam šokējošas ziņas. Drīz apritēs divi gadi kopš Krievija iebruka neatkarīgās Ukrainas teritorijā, izraisot tajā karu, kurā jau gājuši bojā desmitiem tūkstošu cilvēku, bet daudzas pilsētas un apdzīvotas vietas palikušas tukšas vai ir nopostītas. 7. oktobrī izskanēja vēl viena vēsts, kas šokēja pasaules sabiedrību – palestīniešu kaujinieku grupējums “Hamas” veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlas teritorijā.
Vien pirmajās divās dienās Izraēlā tika nogalināts aptuveni tūkstotis civiliedzīvotāju, vairāk nekā 200 nonāca gūstā un pašlaik nekas nav zināms par viņu likteni.
Tiem, kuri uzskata, ka “Hamas” ir miermīlīgie palestīnieši, atgādinām, ka “Hamas”, kas arābu valodā nozīmē “dedzība”, pārstāv “Harakat al-Muqawama al-Islamiya” jeb Islāma pretošanās kustību. Organizācija pastāv jau vairākus gadu desmitus. 1988. gadā tā publicēja savu pirmo hartu, aicinot iznīcināt Izraēlu un izveidot islāma valsti “vēsturiskās Palestīnas” teritorijā. Mūsdienās Gazas josla, kur dzīvo aptuveni 2 miljoni cilvēku, ir pilnībā pakļauta “Hamas” kontrolei.
Kas notika Izraēlā 7. oktobrī? Kāda ir situācija pašlaik? Uz šiem jautājumiem atbildēja Izraēlas vēstniece Latvijā Šārona Rapaporta-Palgi.
– Pēdējā laikā, šķiet, pasaule ir sajukusi prātā. Visapkārt valda vardarbība un iznīcība. Vispirms Ukraina, tagad Izraēla. Kas notika jūsu valstī šī gada 7. oktobrī? Kāda ir šodienas situācija?
– 7. oktobrī Izraēla pamodās no baisa teroristu uzbrukuma. Aptuveni 1500 teroristu šķērsoja robežu un iefiltrējās valstī, uzbrūkot iedzīvotājiem. Daļa no tiem devās uz militārajiem punktiem, bet vairums – pie civiliedzīvotājiem, kas dzīvo pie robežas – uz aptuveni 20 pierobežas kopienām. Teroristi vienkārši nogalināja visus, kas tur atradās – gāja iekšā mājās, nošāva cilvēkus, meta granātas un dedzināja mājas, lai cilvēki tajās neslēptos. Mēs esam dzirdējuši ģimeņu un aculiecinieku liecības par spīdzināšanu. Cilvēki tika atrasti bez rokām, kājām, pat acīm. Tās tik tiešām ir smagas spīdzināšanas pazīmes. Un, protams, cilvēku nolaupīšana. 240 cilvēki tika nolaupīti un aizvesti uz Gazas joslu. Jaunākais ķīlnieks ir 9 mēnešus vecs zīdainis un vecākais –85 gadus vecs sirmgalvis.
Tā ir nepieņemama realitāte, kurā nevaram dzīvot. Tas, ko mēs piedzīvojām, bija visīstākais slaktiņš un masveida iznīcināšana. Kadri, ko šodien redzam un kas fiksēti ar teroristu un drošības kamerām šajās apdzīvotajās vietās, ir šausminoši. Kaut kas tāds, ko nav pierasts redzēt – galvu nociršana, dzīvu cilvēku sadedzināšana, izvarošana un spīdzināšana pirms nogalināšanas.
Saprotams, ka teroristu mērķis ir iebiedēt un darīt zināmu, ka Izraēlai nav jāpastāv. “Hamas” līderu runās ir sastopami teksti “mēs gribam iznīcināt Izraēlu, šajā zemē nedrīkst būt ebreji”. Tāpat atrodamas frāzes, ka “vispār nedrīkst būt neviena kristieša vai ebreja. Ne tikai Izraēlā, bet vispār.”
Tā patiešām ir šausminoša realitāte. Šis nav konflikts par teritoriju, bet gan par Izraēlas kā valsts pastāvēšanu, uz ko tai, viņuprāt, nav tiesību.
– Vairāk nekā tūkstotis cilvēku gāja bojā un daudzi tika sagūstīti. Vai jums ir kaut kas zināms par viņu likteni?
– Diemžēl mēs neko nezinām. “Hamas” neļauj Sarkanajam krustam piekļūt viņiem. Mēs turpinām lūgt, lai vismaz Sarkanais krusts varētu šos cilvēkus apmeklēt, lai redzētu, kādā stāvoklī viņi atrodas, kāda ir medicīniskā situācija un vai viņi ir dzīvi. Šī ir biedējoša realitāte viņu ģimenēm. Tām nav ne jausmas, kur ir viņu mīļie, vai viņi ir dzīvi un ko viņiem nākas pārdzīvot.
Viena no ķīlniecēm ir trīsgadīga meitenīte Abigeila. Viņas vecāki tika nogalināti bērnu acu priekšā. Viņas brālis un māsa slēpās skapī 14 stundas un izdzīvoja, bet Abigeilu aizveda uz Gazas joslu. Man pašai ir 4 bērni, un es nevaru vien beigt domāt: "Kas būtu jādara tādā situācijā? Kas notiek ar bērnu? Kas rūpējas par 3 gadus vecu bērnu terorisma apstākļos?" Tas ir tikai viens piemērs. Tādu ir ļoti daudz – pusaudži, vecāki cilvēki, sievietes, vīrieši. No 35 bērniem, kas tika sagūstīti, 10 ir jaunāki par 5 gadiem.
Tas ir neiedomājami. Mēs gribam, lai viņi tūlīt tiktu atbrīvoti. “Hamas” var skaidri pateikt: “Mēs atbrīvojam gūstekņus un noliekam ieročus.” Viņi to nesaka. Viņi apgalvo, ka vēlas pamieru, bet tas, visticamāk, tiks izmantots, lai atkārtoti bruņotos; lai nodrošinātu, ka katrs šīs teritorijas centimetrs tiek aizpildīts ar visāda veida bumbām u.tml., padarīts par mīnu lauku. Mēs nevēlamies dot viņiem šo iespēju. Mēs vēlamies atgūt mūsu nolaupītos cilvēkus, un ir svarīgi, lai arī starptautiskā kopiena skaidri pateiktu: “Atbrīvojiet gūstekņus! Tagad!”
– Kā teroristu grupējums „Hamas” ir saistīts ar Irānu?
– “Hamas” ir Irānas tuva sabiedrotā. Irānas finansējums “Hamas” ir ievērojams. Tā apmāca organizācijas kaujiniekus un nodrošina tos ar visiem nepieciešamajiem ieročiem. Pēc uzbrukuma Irānas ārlietu ministrs devās uz Libānu, kur tikās ar “Hamas” un “Hezbollah” amatpersonām. Protams, viņš apsveica organizācijas pārstāvjus ar šo lielo sasniegumu, kas patiesībā bija masveida slepkavošana. Pēcāk viņi sāka koordinēt nākamos soļus. Tāpēc Irāna arī ir atbildīga par notiekošo, jo tā atbalsta šo organizāciju. Starptautiskajai sabiedrībai būtu ļoti skaidri jāpauž viedoklis par Irānas lomu teroraktos Izraēlā. Irāna attīsta kodolieročus. Viņu līderi apgalvo: “Izraēla ir vēzis pasaules sirdī, un tas ir jāizrauj ar saknēm. Izraēlai nav tiesību pastāvēt.” Tā ir viņu līderu ideoloģija. Viņi nogalina paši savus tautiešus – sievietes, jauniešus, kas pārkāpj viņu režīmu. Un tagad – cik ironiski – Irāna ir kļuvusi par ANO cilvēktiesību foruma priekšsēdētāju.
Irāna atbalsta un koordinē sadarbību ar “Hezbollah” Libānā, Jemenas hutiešiem un Irakas šiītu kaujiniekiem, kas nemitīgi draud pievienoties karam. Jāsaka, ka “Hezbollah” un hutieši jau raida raķetes uz Izraēlu.
Šis ir Irānas un vēl dažu citu valstu skaidrs mēģinājums destabilizēt pasaules kārtību, kādu mēs to pazīstam. Pasaules kārtību ar demokrātiju un starptautiskām organizācijām.
Par laimi, mums ir ļoti labi sabiedrotie – arī Latvija. Mēs esam saņēmuši atbalstu no valsts augstākajām amatpersonām, valdības, Saeimas un arī no plašākas sabiedrības, ko ārkārtīgi augstu novērtējam. Protams, jāatzīmē Amerikas Savienoto Valstu ievērojamais atbalsts. ASV ir izvietojusi reģionā divus lidmašīnu bāzes kuģus un zemūdeni.
Mēs ceram, ka ar mūsu sabiedroto palīdzību un atbalstu mēs uzvarēsim šo karu. Tas būs ilgs ceļš, bet mēs uzvarēsim – nav citas izvēles.
– Tomēr daži mediji apsūdz Izraēlu nežēlībā, sakot, ka jūs pastāvīgi apšaudāt Gazas joslu, nogalinot civiliedzīvotājus. Vai tā ir patiesība?
– Vispirms ir jāsaprot, ka skaitļi, par kuriem tiek ziņots, ir skaitļi, ko ziņo “Hamas”. Gazā nav Veselības ministrijas, ir tikai “Hamas”. Zinot, ka šo informāciju nodrošina teroristu organizācija, cilvēkiem vajadzētu saprast, ka arī tā ir teroristu propaganda. Mēs esam apņēmušies glābt civiliedzīvotāju dzīvības tik, cik vien tas ir iespējams. Tomēr tas ne vienmēr ir atkarīgs no mums. Mēs izplatām skrejlapas arābu valodā, kas vēsta, ka attiecīgā zona tiks bombardēta, jo zinām, ka šeit ir teroristi – lūdzu evakuējieties! Mēs zvanām cilvēkiem uz mājām, runājam arābu valodā, lai to paziņotu. Mēs to darām, lai cilvēki saprastu, ka ir jādodas prom. Mēs darām visu, lai minimizētu bojāgājušo skaitu. Tomēr “Hamas” izmanto cilvēkus kā dzīvo vairogu. Ja ir civiliedzīvotāju upuri, viņiem tas ir izdevīgi. Tad viņi saka – redzat, ko dara Izraēlas armija…
“Hamas” šauj raķetes no skolām un mošejām Viņu galvenais štābs ir zem slimnīcas. Tas tiek darīts apzināti, jo viņi cer, ka Izraēla neuzbruks slimnīcām, un viņi varēs turpināt darboties no turienes. Tāpat arī šaut no bērnudārziem u.tml. Tāpēc mēs brīdinām – evakuējieties! Savukārt “Hamas” ne vienmēr to pieļauj. Piemēram, 06.11.23. Izraēlas Drošības spēki izsludināja drošo koridoru no pl. 13.00 līdz 16.00, lai cilvēki varētu evakuēties. “Hamas” šī koridora laikā uzsāka apšaudi.
Mēs darām visu, lai pasargātu civiliedzīvotājus, bet viņi dara visu, lai panāktu, ka civiliedzīvotāji iet bojā. Tas ir viņu ideoloģijas rezultāts. Kā cīnīties pret to – mēs nezinām.
– Kā jūs domājat, kad Izraēlā atkal iestāsies miers?
– Es varu teikt, ka mēs visi ceram uz mieru Svētajā zemē, bet mūsu vēsture ir ļoti sāpīga, un līdz šim mēs neesam atraduši pareizo risinājumu. Ja ir tik ekstrēmistiska ideoloģija, kas postulē, ka mēs nedrīkstam pastāvēt, tad kā mums rast šo mierīgo risinājumu? Ja viņi tur negrib nevienu ebreju, tad kā var panākt sapratni? Tas ir līdzīgi kā ar ISIS. Amerikas Savienotās Valstis nesēdās pie sarunu galda ar ISIS un neteica: “Nu, labi, tagad mēs panāksim savstarpēju sapratni.” Tie ir cilvēki, ar kuriem nav iespējams to panākt. Tas mums ir ļoti izaicinoši. Skaidrs, ka mums ir jāiznīcina šī teroristiskā organizācija, jānodrošina, ka viņiem nav iespēju īstenot šādus teroristiskus uzbrukumus, un tikai pēc tam mēs varam sākt runāt par to, ko varam darīt nākotnē. Pašlaik mēs koncentrējamies uz šo karu, bet ceram, ka reiz pie mums iestāsies miers.
–Paldies par sarunu!
