„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 18. aprīlis
Ceturtdiena
Jadviga, Laura
+4.0 °C
apmācies

Māra Suseja dzeive i redzīni

No M. Suseja arhīva

Pyrmuos ostonis klasis vuicējēs Daugovpiļs 1. vydškolā. Tod treis mieneši Vyšku tehnikumā, nu kurīnis puorguoja iz Saulis školu i tī atkluoja, cik radūša ir muokslinīku vide i kaids var byut breiveibys apogejs.

Doncuoja studentu ansamblī „Laima”, vuicējēs par akteri (rež. V. Maculēviča viersvadeibā). Struoduoja par kūkdorbu pasnīdzieju cītumā, beja pedagogs bārnu nomā. Ari Naujenes muokslys školā, tod i vēļ niule struodoj Indrys muokslys školā.

Vadeja pyrmū Boņuka padūšonys ceremoneju. Spieļuoja teatrī, filmejuos kinuos. Pasuokumu režisors i vadeituojs. Taisa TV raidejumus.

 

 

Tu esi vītejais?

Pīdereibu maņ ir daudz – gon pi Indrys, gon pi Kraujis, gon pi Leiksnys, gon pi Daugovpiļs. Verūs iz itū vysu i saprūtu, ka laikam tūmār asmu Latgolys kosmopolits i vaira sevi tikai vīnai vītai pīsaistynuot navaru. Latgolys kosmopolitisms, ja tai var pasceit, maņ lyka symtsprocenteigi saprast, ka es nagrybu byut pasaulis kosmopolits!

Vīneigais, kū varu vīnnūzeimeigi pasceit – Daugova vyscauri īt munys dzeivis garumā!Muns liktiņs ir īteits Daugovys jūstā. Upe ir vysu laiku maņ blokom. Vīnreiz apsadūmuoju i saprotu – eista liktiņupe.

 

Par Tevi roksta, ka Tu multimuokslinīks – kūktielnīks, akters, gleznuošonys školuotuojs. Kai Tu da taidys dzeivis tyki?

Maņ bārns, nazkur kūta taidu izlosūt, pavaicuoja – tēt, tu esi suocs nūsadorbuot ar multiplikacejis filmu veiduošonu? Tu tok multimuokslinīks. Es sacieju, ka nie.

Muna dzeive ir pīleidzynoma vīnai smīkleigai i dramatiskai multiplikacejis filmai, kurā sižetiskuo lineja mainuos cīši uotri. Dzeivojūt Latvejā i Latgolā, ir ļūti lela privilegeja filmēt filmu ar nūsaukumu Robots-transformers. Tev vajag ļūti uotri transformētīs, lai tu byutu aktuals, interesants. Pyrmkuort, pats sev!

I vēļ – tev juoīt tolkā. Partū ka aiz myus naīt jaunī kaprači! Radūšī kaprači, kai es soku, kuri varātum tevi skaiški nūrakt i paruodeit, kuo vajag radeit novitatis.

Jaunim vaira pateik baksteitīs interneta pasaulē, bet, kod vajag iznest radūšuma smogumu, pīmāram, režisejūt pasuokumus, tod, dzeivajā struodojūt ar lelom cylvāku masom i tuo tuoļuok, leluokais daudzums nu jim, dīmžāl, tū nagrib uzajimt. Drūši ejit, nūrūkit, dorit tū, lai rezultatā varim redzēt, kai jaunys muokslys aktivitatis īīt Latgolys telpā.

Nui, asmu robots-transformers. Bet tys cīši pateik, tai kai sovā laikā tei radūšuo jauda beja tys gryuds, kas īstateits Saulis školā, kod jei tikū suoce uzjimt sovus apgrīzīņus piec naatkareibys atjaunuošonys.

Grybu vēļ paziņuot, ka kūktielnīks es vairs naasmu, tai kai jau vaira kai 15 godi naasmu izgrebs nivīnu lizeiku. Bet troki īsastuoju par Latgolys kūka arhitekturu. Kūpā ar školānim iz lela formata gleznuojam tūs grīztūs kūka lūgus, kuri niu straujā tempā propūlst Latgolā. Tys pataisa Latgolu par bezsejainu, bezrakstura regionu, tai kai taišni itei kūka arhitektura myus atškeire nu Vidzemis, Kūrzemis i c. Kod es radzu, kai Latgolā myusu īrostuos sātys pazyud, tod es saprūtu, ka myusu identitate puorsaveidoj ci aizīt kaidā cytā virzīnī. Na par veļti itūgod, svinūt Kruoslovys symtsgadi, ar munu leidzdaleibu par logo tyka izvālāts kūka grīztais lūgs. Taidi vēļ kai pierlis ir atrūnami Kruoslovā. Redzi, mentali es vēļ kūktielnīceibu nu sevis naatlaižu.

 

Par Latgolu ir daudz stereotipu. Kaidi, pa Tovam, ir tī poši poši stereotipiskuokī?

Mes iļgi meklejam identitati, kab sevi prezentēt vysys Latvejis turistu prīškā. Es apsveicu – ka Amerikā ir sova Disnejlenda, tagad Latgolā ir myusu Šmakovklenda, kuru poši mes ar sovu gareigū variešonu, sovom rūkom asom izveiduojuši. Braucūt pa čiulim, dzieržu, ka jim atbraukt iz Latgolu ir izdzert šmakovku, aizkūst ar suoleitu gurči. Nūpierkt muola pūdu, īīt piertī.

Maņ ir vaicuojums – voi tys ir vyss, kū mes Latgolā varim paruodeit? Es īmu prūm nu ituo stereotipa, maņ tys vyss ir apnics! Braukojūt i filmejūt (jau ni vīnu vin sezonu!) pa Latgolu, varu pasceit tikai vīnu – vīnolga kurā tu ībrauc sādžā voi mozpiļsātā, tu saprūti, ka kotra nu tom myusim duovynoj tuodus kulturpuorsteigumus, kuri ir inteligenti, izkūpti, interesanti. Te cylvāki, kuri ir personeibys. Nūtykumi, kuri ir mainiejuši pasaulis kartis. Tuods fundaments, ar kuru mes varim līleitīs i pasaulis kontekstā izavērtīs ļūti interesanti! A ni tī īrostī stereotipi, pi kurim mes asim pīroduši! Cik vēļ daudz, cik vēļ daudz vysa kuo ir! A mes ejom tajā prostumā, lai kuortejū reizi izviļkt i runuot tikai... Kū likt šmakovkys vītā? Maņ pošam pādejais kreativuokais, interesantuokais puorsteigums ir, pīmāram, Preiļu Robotikys centrs. Kū cylvāki ar sovu entuziasmu ir izveiduojuši tik interesantu, tik intelektuali spieceigu. Jūs aizsuoktuo kusteiba ir aizguojuse pa vysom školom! Pasaulis čempioni! Jī paruodēja, ka var cytaižuok – ar glanci, ar stylu. Latgola ir i var byut tuoda!

 

Voi Dīnvydlatgola ir atškireiga nu cytom Latgolom?

Latgola ir ļūti segmenteita, bet tys eistineibā ir juos lelais šarms i spāks. Otkon ir juorunoj par daudzkruosaineibu, daudzvariacejom, kū var satikt vīnā mozā kulturviesturiskā nūvodā.

Ir Zīmeļlatgolys, ir Dīnvydlatgolys šarms. Es dzeivoju iz vīnys ūļneicys ar Arni Slobožaninu i kod mes sasateikom i filozofejom – daudz, jaudeigi i skali – tod es krasai jiutu rūbežu storp Zīmeļu i Dīnvydu Latgolu!

A kas vīnoj? Idejiskums īkš vīna vuorda – Latgola. Tys viesturiskais pīnasums, tei daudzveideiba, kura izaveiduoja daudzu godu symtu garumā, ir tys, kas padora regionu tik interesantu. Jā, jā! Daudzfunkcionaluo Latgola!

 

Voi Latgolys pīrūbeža izmierst?

Pyrmkuort juorunoj par tū, ka pīrūbeža mani jūprūjom īdvesmoj. Ar sovu vīnkuorši naatkuortuojamū ainovu. Cytureiz ar sovu mežūneigumu. Bet, ja runoj par puorvierteibom pīrūbežā, vīnnūzeimeigi tuos nūteik.

Voi tū var saukt par mieršonu? Nazynu. Varbyut par transformaceju kamā cytā. Vīneigais, es zynu, ka muna pīrūbeža, muna īrostuo pīrūbeža, sirdei tik pateikamuo pīrūbeža – jā, tei izmierst.

Vaicuosi, kaidā veidā? Pīmārs, es braucu pa pīrūbežu i radzu, ka jauns, skaists dzaltons traktors organizej bēris. Kam? Bēris sātai. Vacai budonkai. Izrūk bedri, piec kuoda laika vacū budonku vīnkuorši ar lelū luopstu savalk vysu bedrē i bez Tāvreizis apgloboj. Tū vacū budonku, kura īzeimēja ainovu, līcynuoja par agruokū dzeivis veidu i tt. Faktiski mozū pasauleiti pasaulē! Tod es saprūtu, ka jā, tei muna Latgola, jā, mierst.

Nav tai, ka es paskrīnu garom, es pīeju pi puišim i apsarunoju. Redzit, tai sātai vēļ ir vainogi lobi! Jī soka – myusim ir izdeveiguok tū sātu vīnkuorši aprakt, a ni izjaukt voi restaurēt. I tamā vītā īsēt ni kū cytu kai graudaugus, tū myusu slavenū rapsi. Itei Latgola, jā, pīrūbežā, i ni tikai pīrūbežā, bet vysā Latgolā – mierst.

 

Kaidys, pa Tovam, ir idealys Jaunuo goda svineibys?

Es prūmeju organizēt idealūs Jaunūs godus, tai kai es asmu ari pasuokumu organizators. Bet tī nav jau muni idealī pasuokumi!

Vīns beja foršs. Kod brauču nu Rēzeknis iz Daugovpili i nazkur pa vydu beju palics. Ar kapučino gluozi rūkuos izkuopu nu mašinys i saprotu, ka ar vīnu kuoju asu Vacajā godā, bet ar ūtru Jaunajā.

Kaut kur aiz Maltys meža tys beja... Debesis beja teirys. Zvaigžņu pylns debess!Pyute breiveibys viejs i beja taida sajiuta, ka es sasavīnoju ar Vysumu.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Māra Suseja dzeive i redzīni" saturu atbild  ''Latgales Laiks".