Labvakar, mīļie Latvijas cilvēki!
Ir pienācis “mirklis pirms”. Pirms kā jauna. Pirms jauniem mērķiem un jauniem darbiem. Pirms jauniem sapņiem.
Ar prātu jau mēs saprotam, ka dzīvi var mainīt jebkurā dienā. Tomēr sirds atskatās uz pērno apņemšanos. Vai ir izdevies?
Cits cerējis vairāk rūpēties par sevi, bet sanācis nogurt vairāk nekā jebkad. Cits savukārt cerējis gatavot jaunus ēdienus, bet sanākuši vien tie paši trīs mūžīgie. Kāds savukārt cerējis biežāk tikties ar tuvajiem, bet mūžīgais “nu, tad kādreiz noteikti saskriesimies!” jau kļuvis par joku.
Bet, patiesību sakot, tās ir labas ziņas! Tas nozīmē, ka šogad nav jādomā nekas jauns. Vecā gada cerības var pārnest uz jauno gadu. Tikai šoreiz, lai no cerībām dzimst mērķi. Un lai no mērķa dzimst atbildība, jo neviens cits jau mūsu dzīves nepadarīs ne gaišākas, ne skaistākas. Mūsu laime ir mūsu atbildība. Un būt pašiem savas dzīves noteicējiem ir ļoti liela laime.
Dārgie Latvijas cilvēki!
Mums katram ir uzticēta šīs dienas Latvija. Tā ir kaut kas lielāks un skaistāks par dāvanu zem svētku eglītes. Gadumija paies. Svētku čalas pierims. Un mums katram ar savu attieksmi, ar savu atbildību ir jādara viss, lai mūsu Latvija taptu drošāka un skaistāka.
Esmu apņēmības pilns kopā ar jums visiem nākamgad celt mūsu labāko valsti pasaulē – mūsu Latviju. Un mums tas izdosies!
Es vēlu, lai ikdienišķas nejēdzības mūs katru mudinātu domāt – kā tieši es varu kaut ko uzlabot?
Vēlu, lai ar kaimiņu, kurš neciešami trokšņo, jūs atrastu par ko cīnīties kopā. Kopā sanestu malku tai jaukajai kundzei, kura pati nekad nelūgs palīdzību. Un kopā apēst pīrādziņus, kuri šogad sacepušies pārāk daudz, daudz par daudz.
Vēlu, lai uz citiem mēs neskatītos caur pieri. Bet gan ar gaišām acīm un atvērtu sirdi.
Mīļie draugi!
Dažs šovakar uzvilcis košākās rotas un dejos, plosīsies, smiesies ar visiem, kurus satiks. Cits Jaungadu sagaida darbā, lai mēs visi būtu pasargāti, izklaidēti, paēduši un aprūpēti. Liela daļa bauda svētku vakariņas ģimenes lokā. Un esmu gatavs saderēt, ka puse šīs runas nedzird, jo bērnu smiekli un klaigas ir skaļākas un svarīgākas. Un tā ir labi, tā ir pat ļoti labi.
Daudzi Jauno gadu sagaida vienatnē mājās. Dažs tāpēc, ka tieši tā grib, bet dažs tāpēc, ka tā ir sanācis. Domāsim viens par otru, pieskatīsim viens otru. Un rūpēsimies par tiem, kas nav mēs, bet ir mūsējie. Darīsim to ik dienu.
Nemeklēsim atšķirīgo. Tā mums ir gana. Bet kā pašsaprotamu uztversim labu vārdu, smaidu un uzmundrinājumu.
Un nebaidīsimies sapņot, darīt, kļūdīties un atkal darīt! Katrs savā Latvijā.
Lai ikvienam veselības, saticības un skaistu mirkļu piepildīts 2024. gads!
