2023. goda beiguos kinoteatrūs i komerctelevizejā beja radzami Fati2. Tys ir pyrmais latgalīšu serials, kurs izguojušā godā pīdzeivuoja ūtrū sezonu. Pavysam dreiz atīs tei dīna, kod Fatus2 izruodēs ari LTV.
Daudzi zyna, bet daudzi ari nazyna – kū nūzeimej vuords fati?
Fati ir jauni, naivi cylvāki, kurim dzeivē nasaveic. Bet jī ir lobticeigi, taidi ļūti vīnkuorši. Tys vuords fati? Kristīne Veinšteina, Daugovpiļs teatra aktrise, itū vuordu atroda Ingys Ābelis romanā „Klūgu mūks”.
Nazkas tī laikam saisteits ari ar liktini – latiņu vuordu fatum. Antikuos pasaulis stoiki skaiteja, ka taišni fatums ir tys spāks, kurs puorvolda pasauli.
Kai tu daguoji da dūmai, ka ir vajadzeigs serials latgaliski?
Ideja par serialu guoja jau cīši ilgi. Pīdzyma, aizasuoce jau 2019. godā – ka vāg serialu! I tai jei nūbrīda! Vyspuor tei ideja par kaut kaidim kinčikim jau aizasuoce ap 2016. godu, kod mes taisējam „Gambits. Pyrmī osni”. Tai pakuopeniski tys i aizguoja.
Tam beja daudz vysaidu īmesļu, kai taidā leluokā padareišonā īkuopt. Nu i daguojam da Fatim. Ari vysaidi personiski īmesli. Interese, ari kaut kaida ideologiska interese, ka vajag latgalīšu kulturu na tikai saglobuot, bet padareit ari aktualu. Lai ir myusdīneiga izteiksmē, lai ir moderna saturā!
Kaidi etapi ir tam, kab serials nu idejis tyktu da ekranam?
Nu idejis da ekranim ir tuols ceļš. Nu suokuma tu runoj ar tū, kas pastuosta kaidu inciresnu stuostu. Piec tam tu meklej režisoru. Piec tam, jau ar režisoru kūpā, meklejam vysu komandu. Piec tam – ļūti svareiga līta – meklejam naudu! Tod nūteik gatavuošonuos, plānuošona. Piec tam poša filmeišona. Tod piecapstruode –nūsavieršonuos, montaža, kruosu korekceja, skanis apstruode. I tod nūdūšona. Vyspuor ilgs laiks! Aizīt 9 mieneši. I tys vēļ ir cīši dreiži!
Tu esi kluotyn filmiešonys laikā. Kaids ir tys laiks?
Nui, es pyrmū reizi beju kluot ūtruos sezonys laikā. Beju kluot vysu laiku, napuortraukti. Grafiks saspryngts, kotra dīna ir kai pīdzeivuojums. Pīsuotynuots laiks! Forša atmosfera, forša komanda. Voi es vēļreiz tū grybātu izbaudeit? Es saceitu, ka na tik daudz. Es tod kotru dīnu nabyušu kluot. Dreižuok byušu taids kai koordinators. Bet pyrmū reizi maņ pošam gribējās, maņ beja inciresna.
Serials ir duorgs prīks?
Jā, nūsaceiti. Deļ reidzuonim myusi seriali ir laikam lāti. Bet deļ myusim tei ir lela nauda. Pyrmū reiz taids miļzeigs projekts! Ari Guntim Rasimam tys ir lels projekts. Fati2 – tī ir apmāram 80 000 eiro. Lela komanda, cīnejamys olgys. Var pasaceit, ka Reigys cenys vysim moksuojam.
Fati1 i Fati2 ir komadejis. Voi latgalīšu humors ir sovpateigs?
Latgalīšu humors? Maņ eisti nav vīdūkļa par itū... Jā, jis ir sovpateigs, dažkuort ari naizprūtams. Vysvaira maņ pateik krīvu humors, maņ pateik angļu malnais humors. Latgalīšim tys humors cīši sovpateigs. Dyžan sovpateigs! Es jū da golam nikod naasmu saprats. Asmu lasejs tūs anekdotus, nu, daļu nu jim es navaru nikai uztvert. Saucu sevi par latgalīti, bet maņ pateik cytu tautu humori.
Voi latgalīšu jūkus cyti saprūt?
Cytu reiz latgalīšu jūkus ari nasaprūt. Latgalīšu jūki ir specifiski. A cytu reiz saprūt. Cytu reiz trivializej. Naizprūt da golam. Naizprūt dziļumu, redz tikai aizberga viersyuni.
Mes prūtam pasasmīt poši par sevi?
A vot poši par sevi pasasmīt mes naprūtom! Maņ ruodīs, ka kūpumā situaceja pyrms desmit godim beja lobuoka. Tagad latgalīši palykuši cīši juteigi, apsavainojās.
Voi byus Fati3?
Fati3, cerams, ka byus, i tī byus nūslādzūšī nu Fatim. I tūreiz mes kūta jau cytu dareisim.
Itymā šaļtī, janvara beiguos, izaškiers, voi Fati3 byus. Nūteik puorrunys ar investorim. Ja myusim sarunys izadūd, dūmojam, ka filmeišona nūtiks tod Bolvu pusē. I byus taids inciresns lūks apīts! Kai mes ar Andri Slišānu bejom suokuši jimtīs ap Gambitu, tai tān suoksim jimtīs ap Fatim.
Ar latgalīšim struoduot ir vīglai?
Ar latgalīšim struoduot cytu reiz ir vīgli, a cytu reiz gryuši. Maņ cīši pateik latgalīšu eipašeiba, ka nav seikumaini nu vīnys pusis. Kod suocās kaidi dorbi i vāg izdareit tū, tod saprūti, ka tū i cylvāks dareis. I napraseis papyldu samoksu! Juodora, tod juodora! Dorom vysi! I naskaita, nariekinoj nikuo – nu vāg, i vāg. Reidzuoni baigi suok riekinuot – es darieju vēļ tū, i es vēļ izdarieju itū. Taidā ziņā ar latgalīšim cīši vīgli. Maņ ruodīs, ka kurta latgalīšus ari izmontoj, ka jī tai pīkreit.
Latgalīšim tei vīnuošonuos gryuši saīt. Jī ir cīši emocionali. Es pats asmu emocionals!
Princypiali, suoc kūta sovā storpā lomuotīs. Taids minuss. Taidā ziņā ir gryuši. A kod izalomoj, tod salobst. Es saceitu, ka latgalīšim vairuok lobu eipašeibu nakai švaku.
Latgaliskuos kulturys sasnāgumi i tryukumi?
Nu, suokšu es ar sanāgumim. Maņ ruodīs, ka, lai ari kai mes peikstātu, mes asom lobā situacejā. Es naasmu dzierdiejs, ka ir taida Zemgalis kulturys bolva, Kūrzemis kulturys bolva. Tūmār latgalīšim jei ir sova i īspaideiga – Boņuks. Tys ir lels sasnāgums, ka mes tai varom. Ka papietej tūs Boņukus, saīt tai, ka kotru godu izdareits gona daudz. Motivaceja cylvākim ir, izveiduota ir sistema.
Problemys? Cīši moz taidu projektu, kuri var izdzeivuot bez naudys, kura teik pīšpricāta kotru godu nu kaut kaidim fondim. Tys ir lels tryukums, itom lītom byutu juobyun pošom par sevi pelnūšom. Tei vyspuor ir Latvejis problema! Latvejā cylvākim taida dūmuošona – dzeivuošona iz stipendejom, grantim. Kas nav švaki, es pats grybātu sajimt stipendejis! Bet vajadzātu balansu, tū kombinaceju – ka ir ari komerciali veiksmeigi projekti. Latgolā, dīmžāl, komerciali veiksmeigus kulturys projektus var saskaiteit iz vīnys rūkys pierstim. Vysur ir tikai granti!
Kaida, pa tovam, byutu idealuo situaceja ar latgalīšu kulturu?
Maņ ruodīs, ka tys ir nabeidzams process – par īcarātū idealū situaceju latgalīšu kulturā. Tū vysi var ītekmēt, tys vyss atkareigs nu vysim. Nu kotra, nu sevkura.
Jei ir taida, kai ir. Es jau sacieju, ka myusim eistineibā ir juosaprīcoj, ka myusim ir tik daudz gruomotu, kinu, muzykys. Ka ir tik daudz radzamu i mozuok radzamu panuokumu. Idealys situacejis – taidys nimoz nav.
Cik lela nūzeime kulturys projektūs ir naudai?
Par naudu? Es saceitu tai – lela nūzeime ir idejai, komandai i naudai. Tys – par kulturys projektim. Ideja, komanda, nauda! Treis komponentim juobyun. Naudai lela nūzeime, bet na nūteicūšuo.
Tu nu Buozovys. Kai jiutīs Dīnvydlatgolā?
Es jiutūs gona labi i dīnvydūs, i zīmeļūs. Da 18 godu dzeivuoju Buozovā, tod nu 18 da 34 asmu dzeivuojs Daugovpilī. Faktiski vysa muna jauneiba te proguojuse. Daleji ari pa Reigu, tī daudz koncertu ir bejs. Nu 2015. da 2017. izguoja pat daudz dzeivuot pa Reigu – tī dzeivuojam, a pa apleicīni spieļuojam. Jelgavā, Valmīrā. Reiga myusim beja taida kai bāze.
Tān – pa pusei storp zīmelim i dīnvydim. Ka izdūmoju, aizbraucu iz Buozovu. Apneik Buozovā, atbraucu iz Daugovpili. Izguojušā godā praktiski vysu vosoru nūdzeivuoju Buozovā. Ceru, ka i itū, kas byus, byušu Buozovā. Ir taids breids dzeivē, kod piļsātys mani absoluti nainteresej.
Tu paraleli dori ari daudz kū cytu?
Kaut ari i nu kinčikim es kūta taustomu asmu nūpeļniejs, maizis dorbs tūmār maņ ir muzyka. Koncerti, dzīšmu radeišona, dažaidi muzykali projekti. Tei ir muna pamatprofeseja – muzykants. Es aktivi īsasaistu Latgolys politikā – aizstuovūt regiona simbolus, ceļazeimis i vysu kū cytu lobejūt, beidūt. Asmu bīdreibys „Latgolys Saeima” vadeituojs. Taisu publikacejis par Latgolys viesturi. Braukoju pa arhivim, pīsadolu konferencēs. Breivajā laikā maņ cīši pateik jimtīs pa lauku saimnīceibu – atteistēt jū, sakūpt. Pateik vysaiduoki sporta veidi: maņ cīši pateik kolnu sliepuošona. Tys nav lātai, bet raugu kod nakod aizbraukt. Pateik hokejs. Tān maņ pauzeite, bet pa šaļtei hokeju paspieļoju.
Tu esi viesturnīks. Par kū byus tova disertaceja?
Maņ vysu laiku sēdēja vydā – nu vāg kūta papietēt! Atsuoču studēt viesturi, nūpītni ar jū nūsadorbuot. Maņ cīši pateik latgalīšu pyrmuo atmūda i juos darbinīku liktini. Ir pūsms, kas mani dyžan interesej – Satversmis sapuļcis laiks i latgalīši tymā. Par itū ari byus muna disertaceja.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Par i ap Fatim Saruna ar Arni Slobožaninu" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
