Parasti medību trofeju izstādes Dagdā notika ziemā, bet tagad ārā -- gandrīz pavasaris! Nesen no Rušona ezera krastiem piezvanīja dabas eksperts Vladimirs Dedovs: dzērves jau atgriezušās. Pārāk agri, bet gājputni reti kļūdās. Un pa ceļam no dzimtās Krāslavas uz pilsētiņu pie gleznainā ezera -- it visur paveras pavasarīgas ainavas. Čalo strauti, palo upes. Kā lai nenotic globālajai sasilšanai...
Tagad par galveno: Dagda nesen pulcēja brīvā laika pavadīšanas cienītājus no tuvienes un tālienes uz tradicionālo medību trofeju izstādi. Šādi populāri pasākumi notiek reizi divos gados, un piektā izstāde piesaistīja ļoti lielu dalībnieku skaitu. Kā viss sākās, nav nekāds noslēpums. Tieši pirms desmit gadiem aizrautīgie makšķernieki un mednieki -- Jānis Maļkevičs no Andrupenes un Raitis Azins no Dagdas, sāka sapņot par savu medību centru. Pamēģināja un – izdevās! Un, ja pirmo izstādi rotāja gandrīz pusotrs simts trofeju, tad šoreiz to ir ap ceturtdaļtūkstoti.
Jāatzīst, ka pats vēl jaunībā nomainīju savu divstobreni pret fotoaparātu, un to nemaz nenožēloju. Kļūstot vecākam, arī aizbraukt pamakšķerēt kļūst arvien grūtāk, bet sirds sauc. Tajā pašā laikā es augstu vērtēju komunikāciju ar medību entuziastiem, esmu apmeklējis visas viņu rīkotās izstādes. Tā arī ievēroju, kā Dagdā laika gaitā paplašinājās vēriens un iegūto trofeju kvalitāte ievērojami uzlabojās. Vecākais pēddzinis Ivans Salims kuluāros centās man pierādīt, ka medību platību bagātība un malumedniecības apkarošana, neapšaubāmi, ir pamats izcilu medību trofeju iegūšanai. Tāpēc izstādē skatāmi grezni staltbriežu un aļņu ragi vai satriecoši mežacūku ilkņi. Īsts mednieks, pirmkārt, ir dabas aizstāvis, un tikai tad apgādnieks.
Dagdas izstāžu galvenā organizatora rūpes uzņēmies Raitis Azins. Tas pats, kurš kopā ar Armandu Pudņaku vietējās makšķerēšanas sacensības pacēlis līdz valsts līmenim. Medijiem veltītā uzmanība ir divtik patīkama, viņi pat atsūtīja auto, lai atvestu reportieri. Un Dagdā bija ko redzēt un par ko sajūsmināties. Bagātīgā kolekcija knapi ietilpa izstāžu zālē. Nācās atteikties no vilku ādu, dzīvnieku un putnu izbāzeņu eksponēšanas no mednieku privātajām kolekcijām. Prasmīgu meistaru mūspusē netrūkst!
Galvenais rīkotājs atklāja noslēpumu: sagatavošanas posmā vērtēšanas komisija Latvijas Mednieku savienības (LMS) pārstāvja Jāņa Baumaņa vadībā strādāja divpadsmit stundas! Rezultāti ir iespaidīgi: dažāda kaluma medaļas piešķirtas 68 staltbriežu ragiem, 26 aļņu ragiem, 27 stirnu buku ragiem, kā arī mežakuiļu ilkņiem, bebru, lūšu, āpšu un vilku galvaskausiem. Medaļas pasniedza un arī pats saņēma Krāslavas novada pašvaldības vadītāja vietnieks Aivars Trūlis.
Ļoti ātri provinces trofeju izstāde pārauga reģionālajā, pareizāk sakot, kļuva par Latvijas Mednieku savienības Dienvidlatgales reģiona nodaļas pārstāvniecību. Katra izstāde ir arī mācību pieredze. Plašo auditoriju uzrunāja LMS Dienvidlatgales reģiona nodaļas priekšsēdētājs Egils Rūtiņš un medību speciālists Jānis Dzalbs. Ilgstošus aplausus izpelnījās Andris Mizāns par staltbriežu ragu pāri. Lieliskas trofejas, kam piešķirta zelta un sudraba medaļa. Turklāt pierobežas pagasta gādīgā saimnieka īpašumos apmeties vecs sumbrs, kas pie mums ieklīdis no kaimiņvalsts Baltkrievijas.
Dagdas „rozīnīte” ir mednieki ar ģimenēm. Dāmas ar lepnumu skatās uz saviem izredzētajiem, bērni ilgi tur rokās tēva medaļas, kas mirdz zeltā, sudrabā un bronzā. Zālē bija arī dāmas, kas pavienojušās vīru kolektīviem. Jūs, cienījamie lasītāji, jau esat pazīstami ar Līgu Vaivodi. Viņas vīrs Dainis saņēma divas medaļas, bet Līgai viss vēl priekšā. Otra bezbailīgā dāma ar šauteni Sanita Karpoviča saņēma medaļu sava vīra Andra vietā. Tādas nu viņas ir, Dagdas amazones -- mednieces.
Aplausi pieklusa un oficiālā daļa beidzās. Viesi nesteidzās doties mājās, un viesmīlīgie organizatori klāja galdu labākajās mednieku mielasta tradīcijās. Savukārt es aizsāku sarunu ar attāliem viesiem. Jaunie mednieki Gatis no Krāslavas un Rinalds no Balvu novada apliecināja, ka Dagda viņus pārsteidza ar savu vērienu, nevainojamo organizāciju un sirsnību.
Par šo tēmu bija arī daudz smieklīgu medību stāstu, joku un anekdošu. Atkal un atkal izskanēja frāze: “Un vēl bija šāds gadījums...”
