Pagājušajā ceturtdienā, 18. aprīlī, Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis apmeklēja Daugavpili un Augšdaugavas novadu, kā arī piedalījās forumā uzņēmējiem “Finansējums un atbalsts biznesam Latgalē”.
Šajā pasākumā piedalījās arī dažādu valsts iestāžu („Altum”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra u. c.) pārstāvji. Vietējie uzņēmēji vairākas stundas iepazinās ar viņiem pieejamām uzņēmējdarbības atbalsta programmām mazā, vidējā un lielā biznesa attīstībai.
“Pašlaik ir programma lielu investīciju atbalstam (10 miljoni + investīcijas). Tā ir iespēja atbalstīt lielās ražotnes. Protams, šajā gadījumā esam gatavi atbalstīt arī jaunus investorus, kuri ir gatavi investēt Latgalē, Daugavpilī, Augšdaugavas novadā, kā arī tos, kuri jau attīsta savu biznesu šeit. Ja vēlaties paplašināt savu biznesu, lūdzu, izmantojiet programmu. Nāciet uz konsultāciju „Altum” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Šodien es vēlētos pievērst īpašu uzmanību mazo uzņēmumu atbalstam. Šajā gadījumā ir pieejams finansiāls atbalsts līdz 100 tūkstošiem eiro. Un mēs jau esam saņēmuši pieprasījumus par aptuveni 16 miljoniem eiro,” sacīja ekonomikas ministrs.
Ministrijā atzīmē, ka līdzekļu pietiek, un tagad daudz kas atkarīgs no pašu uzņēmēju vēlmēm. Uzņēmējiem ir pieejamas konsultācijas „Altum” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kā arī biznesa inkubatora iespējas. Jums ne tikai pastāstīs par piedāvātajām iespējām, bet arī palīdzēs sagatavot nepieciešamo dokumentāciju. Tagad šo iestāžu filiāles ir pieejamas daudzās Latvijas pilsētās, taču lielākai ērtībai tiek plānots šo tīklu paplašināt.
Tika iztirzāta arī pašvaldību budžeta tēma. Nav noslēpums, ka šogad daudzas pašvaldības ir bēdīgā finansiālā situācijā, saistībā ar kuru bija spiestas spert nepopulārus soļus -- „apcirpt” pabalstus, samazināt finansējumu gandrīz visās jomās, dažas pašvaldības pat samazināja darba dienu skaitu no piecām uz četrām.
“Valdība plāno sniegt palīdzību pašvaldībām, tostarp Latgalē. Tagad notiek diskusijas ar pašvaldību pārstāvjiem par restrukturizāciju, šajā gadījumā runa ir par kredītu restrukturizāciju. Valdība ir mainījusi kursu un tagad aktīvi sadarbojas ar pašvaldībām. Mēs apsveram dažādus soļus, lai pašvaldībām nākamgad būtu vieglāk sastādīt budžetu, lai palielinātu to ieņēmumus. Taču arī šogad aktīvi strādājam pie problēmu risināšanas, un šajā gadījumā uzskatāms piemērs ir Rēzekne, kas ir ļoti smagā finansiālā situācijā, bet mēs šīs problēmas risinām,” laikrakstam „Latgales Laiks” sacīja ekonomikas ministrs.
Pašlaik aktīvi tiek apspriesta tēma par Latvijas sadalīšanu vairākos ekonomiskajos reģionos, vismaz divos, kā to ne tik sen izdarīja Lietuva, lai no Kohēzijas fonda saņemtu vairāk līdzekļu attīstībai. Šo soli kaimiņvalsts valdība spēra vēl pirms jaunā plānošanas perioda sākuma. Taču Latvija šo iespēju kārtējo reizi palaida garām. Jaunais periods sāksies pēc dažiem gadiem un, varbūt, arī mums ir pienācis laiks spert šādu soli, sadalīt valsti, piemēram, Rīgas reģionā un pārējos?
“Ja mēs pieņemsim šo lēmumu šodien vai rīt, tas stāsies spēkā tikai pēc septiņiem vai astoņiem gadiem, un tad mēs reāli sajutīsim kaut kādas priekšrocības, ko dos šis lēmums. Mums reāli jāizvērtē visi plusi un mīnusi, jāsaprot, vai tas viss dos reālu labumu, vai arī mēs no tā neko neiegūsim. Atbildes meklēšana uz jautājumu, kā nodrošināt reģionu attīstību, piemēram, sadalot reģionos, manuprāt, ir vājš risinājums Uzņēmējiem atbalsts ir vajadzīgs tagad, nevis pēc astoņiem gadiem, arī reģioniem atbalsts ir vajadzīgs šodien,” teica Viktors Valainis.
Ministrs uzskata, ka pēc vairākiem piedzīvotiem šokējošiem periodiem esam uz attīstības ceļa. Runa ir arī par pandēmiju, banku krīzi, par Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Taču pašlaik, tostarp arī pateicoties valdības atbalstam, ekonomikā ir izdevies sasniegt daudzus pozitīvus rezultātus.
Par to visu forumā tika pastāstīts vietējiem uzņēmējiem. Viņus uzrunāja arī Latgales plānošanas reģiona pārstāvji, kuri pavēstīja par savām uzņēmējdarbības atbalsta programmām Latgalē. Piemēram, par jaunām iespējām Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā.
“No šī gada uzņēmēji var investēt un pieteikt investīciju projektā Latgales speciālo ekonomisko zonu, ne tikai ieguldījumus pamatlīdzekļos, tehnikā un iekārtās, bet kā investīcijas var pieteikt arī jaunas darba vietas. Tas attiecas uz tiem uzņēmumiem, kuriem produkta galīgo cenu veido lielākoties darbaspēka izmaksas. Tas ir, viņi var pieteikt jaunizveidotās darba vietas, šo cilvēku darba algas par diviem gadiem ar visiem nodokļiem kā ieguldījumu un atgūt daļu no šiem ieguldījumiem, izmantojot garantētās valsts nodokļu atlaides. Turklāt mēs pārņēmām vienu punktu no Regulas. Iepriekš noteiktiem pirkumiem bija atļauts izmantot vai nu savus līdzekļus, vai līdzekļus, kas saņemti kā kredīts no ekonomiskās bankas. Tagad ir iespēja saņemt atļauju izmantot finanšu līzingu kā pirkšanas līdzekli,” sacīja Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieces vietnieks Vladislavs Stankevičs.
Vairāk par šīm iespējām var uzzināt Latgales plānošanas reģionā pie Latgales SEZ pārstāvjiem. Mēs tuvākajā laikā mēģināsim sagatavot materiālu par šo aktuālo tēmu. Sekojiet publikācijām laikrakstā „Latgales Laiks”.
