Pagājušās nedēļas beigās Daugavpilī oficiālā vizītē ieradās Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Dienas laikā viņa ne tikai apmeklēja Latgales rajona tiesu, bet arī Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļu. Ministre gribēja iepazīties ar viņas pakļautībā esošajām iestādēm, kā arī uzklausīt šo struktūru darbinieku vēlmes un sūdzības.
Latvijas tiesu reforma
Pērn stājās spēkā lēmums par tiesu teritoriālo reformu, un līdz ar to 2023. gada 1. jūlijā darbu sāka Latgales rajona tiesa. Reformas iniciatore -- Tieslietu ministrija -- kā tās mērķi definē tiesu darbības efektivitātes paaugstināšanu un lietu izskatīšanas laika samazināšanu. Reforma paredz vienā tiesu apgabalā apvienot vairākas tiesas, juridiski izveidojot vienu lielāku pirmās instances tiesu. Rezultātā 2023. gada 24. martā Tieslietu padome nolēma no 2023. gada 1. jūlija apvienot Rēzeknes un Daugavpils tiesu. Kopš tā laika ir pagājis gandrīz gads. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere nolēma uz vietas pārbaudīt, kā strādā apvienotā instance. Vizītes laikā viņa aprunājās arī ar tiesu darbiniekiem, kuri ne tikai izteica savas vēlmes, bet arī pateicās ministrei par darba algas palielināšanu.
"Es vēlējos uzklausīt, ko varētu uzlabot šeit, vietējā līmenī. Dzirdēju daudzus pateicības vārdus, ka darbinieki ir apmierināti un visas amata vietas ir aizpildītas. Priecājos to dzirdēt. Latgales reģiona problēma ir gan atrast jaunos tiesnešus, gan augsti kvalificētus tiesnešus. Mēs domāsim par šīs problēmas risināšanu, jo šodien Latgalē daudzas vakances ir aizpildītas uz īsu laiku. Turklāt Krievija un Baltkrievija dažādos veidos cenšas ietekmēt Latvijas valstiskumu, īpaši šeit, pierobežā. Un tas mums ir liels izaicinājums. Pieaudzis tiesā izskatāmo lietu skaits saistībā ar nelegālo migrāciju, arī Daugavpils tiesā tādu ir gana daudz. Mēs runājām par aktualitātēm šajos jautājumos. Apspriedām jaunās izmaiņas likumdošanā, kurām vajadzētu palīdzēt tiesnešiem. Runājām arī par to, kā pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību. Katrs cilvēks, viņa dzīvība ir ļoti vērtīga, un tāpēc mūsu mērķis ir aizsargāt ikvienu, pastiprinot kriminālatbildību par šādiem noziegumiem. Mums šodien bija interesanta un auglīga saruna. Esmu patiesi pateicīga tiesnešiem un tiesu darbiniekiem par viņu kalpošanu likumam. Un man ir prieks redzēt, cik motivēti ir darbinieki,” sacīja ministre.
Latvija ir stiprāka nekā jebkad agrāk
Protams, pašlaik liela uzmanība tiek pievērsta mūsu valsts drošībai. Un tas, cik aktīvi kaimiņvalstis -- Krievija un Baltkrievija -- cenšas ietekmēt mūsu cilvēkus, mūsu valsti, tikai vairo bažas. Tāpēc ministre un Tieslietu ministrijas departamentu darbinieki pārrunāja mūsu demokrātiskās valsts drošības tēmu.
“Gribu vēlreiz paziņot, ka Latvija pašlaik ir lielākā drošībā nekā jebkad agrāk. Šogad mēs atzīmējam 20. gadadienu kopš Latvijas iestāšanās NATO. Un tas, ka esam lielākā militārā bloka pasaulē daļa, ir vissvarīgākais solis, ko esam spēruši, lai padarītu Latviju drošu. Turklāt tas nav teorētiski, bet gan praksē. Mēs nostiprinām savas robežas, un tas ir redzams, īpaši Latgalē. Es vēlos nomierināt reģiona iedzīvotājus, ka mūsu Latvija, Latgale ir drošībā. Un, ja tiek apdraudēta pat neliela NATO valsts, tad visi alianses dalībnieki, un tās vadība to uzsver, aizstāvēs šo valsti. Pat neliela NATO dalībvalstu teritorija ir militārā bloka prioritāte. Mēs novirzām līdzekļus gan saviem bruņotajiem spēkiem, gan citām struktūrām, kas ir atbildīgas par Latvijas drošību. Un, protams, mums pašiem ir jādara viss iespējamais, lai spētu kritiski domāt, iepazīstoties ar informāciju, kas ne vienmēr var atbilst patiesībai, un šādu informāciju parasti izplata Krievija un Baltkrievija. Ir svarīgi „neuzķerties”, bet ļoti kritiski to izvērtēt. Tā ir ļoti liela atbildība. Tas ir jāskaidro saviem tuviniekiem, saviem bērniem. Jo demokrātija ir ne tikai privilēģija, tā ir arī atbildība. Par to ir jārūpējas, jānovērtē un jāaizsargā. Un, manuprāt, Latgales iedzīvotāji to spēj,” turpināja I. Lībiņa-Egnere.
Par to runā arī mūsu militārpersonas. Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns aicina sabiedrību Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā atcerēties un atgādināt cits citam, ka atbildība par Latvijas aizsardzību sākas ar ikvienu valsts iedzīvotāju. Šim nolūkam Zemessardze izveidoja devīzi “Mana Latvija. Mana atbildība”, kas aicina ne tikai domāt par to, ka ir jāsargā viss, kas ir svarīgs katram no mums, bet arī par to, ka valsts tagadne un nākotne, tās labklājība un pastāvēšana pirmām kārtām ir atkarīga no katra cilvēka rīcības un iniciatīvām. Un tieslietu ministre šim apgalvojumam pilnībā piekrīt.
Cietumsods par nelegālo migrantu pārvadāšanu
Jau vairākus gadus pēc kārtas mūsu robežām „uzbrūk” nelegālie migranti, kuriem aktīvi palīdz Baltkrievijas robežsargi. Arī Latvijas un citu kaimiņvalstu iedzīvotāji ir pieķerti pārvadājam nelegālos migrantus. Un, ja iepriekš par šādiem pārkāpumiem viņus varēja saukt tikai pie administratīvās atbildības, tagad situācija ir mainījusies. Pēc Ineses Lībiņas-Egneres teiktā, valdība un Saeima atbalstīja iniciatīvu par bargāku sodu ieviešanu par šādiem noziegumiem, kas tagad paredz kriminālatbildību. “Mēs tagad Kriminālkodeksā esam paredzējuši bargāku sodu. Ir jāsaprot, ka šajā gadījumā persona, kas nodarbojas ar nelegālo migrantu pārvadāšanu pāri Latvijas robežai, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, apdraud mūsu drošību. Mēs nezinām, kas tie ir par cilvēkiem, kāds ir viņu mērķis, kāpēc viņi šeit ieradušies. Un es ceru, ka bargāki sodi veicinās šādu noziegumu skaita samazināšanos vai pat apturēs tos pavisam. Pašlaik šādu lietu tiesā ir ļoti daudz, un tā ir tiesas prioritāte,” sacīja ministre.
Jāatzīmē, ka tagad par nelegālo migrantu pārvadāšanu var tikt piespriests reāls cietumsods līdz 10 gadiem, ar mantas konfiskāciju vai bez tās, kā arī ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Prioritāte -- cīņa ar vardarbību
"Sit -- tātad mīl". Diemžēl šāds ģimenes attiecību formulējums joprojām pastāv. Un daudzas sievietes slēpj to, ka draugs vai vīrs periodiski piekauj viņu vai arī draud bērniem. Mēs visi atceramies traģēdiju, kas notika Jēkabpilī. Arī toreiz sieviete sūdzējās, taču sūdzību ignorēšana noveda pie tā, ka viņu nogalināja vīrs, kurš, starp citu, vēl joprojām nav atrasts. Lai nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtotos, Tieslietu ministrija aktīvi strādā pie likumdošanas pilnveidošanas, lai pasargātu valsts iedzīvotājus no vardarbības.
“Galvenais darbs jums šeit ir jāpaveic pašiem. Jāsaprot, ka cilvēki šeit, savās mājās, savā ģimenē, nedrīkst dzīvot pastāvīgās bailēs no tā, ka kāds viņiem var iesist, var piekaut, nogalināt vai vardarbīgi vērsties pret viņu bērniem. Mēs vēlamies ieviest bargākus sodus par šādiem noziegumiem. Bet ir svarīgi, lai arī sabiedrība būtu atbildīga, un, ja zinām, ka kaut kur notiek kas tamlīdzīgs, par to jāziņo. Mēs arī apmācām tiesnešus, lai viņi būtu zinošāki šajā jomā, to darām arī policijā un prokuratūrā. Nav tā, ka vardarbība ir parādījusies tikai tagad, tā ir bijusi vienmēr, bet mēs par to klusējām līdz traģiskajam atgadījumam Jēkabpilī,” sacīja I. Lībiņa-Egnere.
Pagājušā gada 30. novembrī Saeima beidzot ratificēja Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Tās galvenais mērķis ir aizsargāt sievietes no vardarbības un vardarbības ģimenē, kas ir vairākkārt uzsvērts.
"Fakts, ka esam pievienojušies šai Konvencijai, liecina, ka jā, mēs tagad esam šajā klubā, kas cīnās pret vardarbību, bet mūsu galvenais darbs tomēr ir šeit, uz vietas. Un jau otrajā lasījumā esam pieņēmuši jaunus grozījumus Krimināllikumā, paredzot bargu sodu tiem, kas veic fizisku, psiholoģisku, emocionālu vardarbību, un tieši pret saviem tuviniekiem, jo pieredze liecina, ka, atrodoties ciešās attiecībās, cilvēki ir vismazāk aizsargāti,” turpināja ministre.
Cietuma darbinieki -- vēl viena ministres prioritāte
Tieslietu ministre Daugavpils vizītes laikā apmeklēja arī Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļu, kur tikās ar šīs iestādes vadību, kā arī tās darbiniekiem. Pēdējā laikā bieži dzirdam, ka vairāk uzmanības jāpievērš ieslodzītajiem un viņu socializācijai. Tas ir saprotams, bet kā uzlabot cietuma darbinieku darba apstākļus? Tas ir ļoti smags un atbildīgs darbs, kas netiek pienācīgi apmaksāts. Sakarā ar to arī radās darbinieku trūkuma problēma. Kā norādīja Inese Lībiņa-Egnere, darba apstākļu uzlabošana ieslodzījuma vietu darbiniekiem arī ir prioritāte viņas darbā.
“Latvijā ir daudz ieslodzījuma vietu, un tās visas, var teikt, ir palikušas mantojumā no padomju laikiem. Un, protams, esošā infrastruktūra neatbilst pašreizējam -- 2024. gadam. Tāpēc es devos uz Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļu, lai redzētu, kādos apstākļos tiek turēti ieslodzītie, bet mani ļoti interesēja apstākļi, kādos cietuma darbinieki ir spiesti strādāt. Un mana prioritāte ir palielināt finansējumu gan cietuma, gan probācijas darbiniekiem, tostarp palielināt viņu algas. Šogad tās palielinājām par 10%. Protams, tas ir tikai mazs solis, un mums jāturpina iet šajā virzienā, jo arī tā ir svarīga valsts drošības sastāvdaļa,” sacīja Tieslietu ministrijas vadītāja.
Pašlaik Liepājā būvē cietumu, taču tas situāciju neglābs. Ministre neizslēdz, ka nākotnē būs nepieciešama vēl viena ieslodzījuma vieta, un tā, iespējams, varētu tikt uzbūvēta Latgalē.
