Pasaule ar Dīvu ir nūslāpums, bez Dīva – absurds, tai dzierdieju vīnā 15. augustā Aglyunā.
Ir teikumi, par kurim es dūmoju godim ilgi.
Breinigs obrozs. Aglyunys Breinumdareituojis Dīvmuotis obrozs aba glezna stuovēja jau pyrmajā Aglyunys bazneicā, kura beja nu kūka i nūdaga1 1766. godā.
Interesanti, kai tei glezna izagluobe nu guņs, kur jei beja, cikom 12 godi byuvēja lelū, stoltū myura2 bazneicu, kai jei jaunajā bazneicā atroda taišni tū vītu, kur jei ir i niule?
Suokūs glezna beja plyka, niulinejais viersā jai asūšais sudobra dekors sataiseits 1875. godā.
Ir Latgolā taidys katuoļu bazneicys, kur centralajā olturī ir glezna, a jai viersā, taidys kai durovys voi vuoceņš, cyta. Tai, deļ pīvaduma, ir Osyuna bazneicā. Tai ir ari Aglyunā. Te centralais olturs ir divstuoveigs, Breinumdareituojis Dīvmuotis prīškā – kai sorgs ci sižetisks papyldynuojums – ir Marejis Debesīs pajimšonys glezna.
Nazynu, kai ir vairuok, voi ir tī kaida sistema – viersejuo glezna ir atbeideita i radzams breinigs obrozs, ci viersejuo ir sovā vītā i tys obrozs ir naradzams.
Olūts. Sūpluok bazneicai asūšū dzīdnīciskū sārolūtu atkluoja Aglyunys klūstera vierseibnīks (beja priors 19. g. s. 20.–30. godūs) Andžejs Juškevičs. „Jis, ibraucis Aglyunā, pec kaida laika (1824. g.) stypri saslyma. Piaicynoti ivarojami orsti: Dr. Jasinkevičs nu Daugavpils, Baltry nu Osvejas un Ernests Ejchlers nu Kroslovas, vinbalsigi iteice jemt vannas nu šo saroluta yudina. Sacits – darits. Apmaram pec 15 vannom bk. Juškevičs palyka pavysam vasals.”3 Piec juo ituo olūta vannys jēme i rezultatā izauorstēja daudzi cylvāki.
1825. godā pi olūta tyka izbyuvāta kūka muoja, kurā beja 10 dzeivūkli, a kotrā nu tim vanna.
Iudiņa analizis pajēme Viļnis i Picera zynuotnīki i atzyna par dereigu uorstnīceibai – dzert, mozguotīs i jimt vannys. Iz šani brauce grafi i pulkveži, inženeri i veiskupi. „Taids stovuklis pastoveja leidz 1836. godam. Pec kam yudins, sajaukts ar cytu olutu yudinim, zaudeja dzeidynojušas ipatnibas.”4 Vēļ 20. g. s. 20. godūs Egles (tān sauc Aglyunys) azara krostā varēja redzēt tuos vannu sātys pamatu drupys.
Tys t. s. Juškeviča olūts ar specifiskū sāra smaržu i garšu izabeidze, bet juo vītā jau tecēja cyts olūts, kuru vītejī vysu laiku iz prīšku ari skaiteja par naparostu.
Pīmiņu, ka 20. g. s. 80. godūs olūts beja čupeit tuoļuok nu tānejuos vītys. Beja apleik nazkaidys sātys, kuru niu vaira nav. Cylvākam, kurs nazynuoja, tū olūtu atrast nabeja vīgli. Prūtams, ka padūmu godūs nikaidu nūruožu nabeja.
Atcerūs, ka olūtam viersā beja vacs, pussapleiss kūka vuoks. Olūts dažreiz maineja sovu izteciešonys vītu – te kaidi 2 m izplyuda atstotu nu sev īruodeituos konstrukcejis, te otkon atsagrīze tikū radzamajā sīrubā.
Kod Aglyunā gataviejēs 1993. goda pāvesta vizītei, olūtu pītiuļuoja tyvuok azaram i sataisēja iudiņs pajimšonu nu sešim snīpjim. Niu te bīži radzami cylvāki, kuri pylda leidzpajimtūs traukūs Aglyunys svātolūta iudini. Tys plyust vysu godu, iudiņam ir teira, pateikama garša. Dūmoju, ka cylvākus interesej ari itys, bet vēļ vaira konkretuo iudiņa stuosts i tei papyldu dimenseja, kura ir tikai svātolūtim.
Divi pyrmī. Krīvejis imperejis laikūs oficialuo vaļsts religeja beja pareizticeiba. Godsymtu garumā varys nesieju attīksme pret cytom religejom beja strēčim maiguoka, strēčim radikali styngruoka.
Brīstūt namīrim, 1905. goda pavasarī tyka pasludynuota leluoka religiskuo breiveiba. Latgolys katuoli suoka atsaļaut tū, kū agruok nadreikstēja.
„Šùgod nùtyka kas sevišks. Izlitódami dútù ticibas brejveibu, Dynabúrgas katòli, sasatajsijuši lelókâ pulkâ izgòja ar karugim un svàtom dzismam uz Aglyúnu. Pi Vyšku baznicas ar jim sasavinòja vyškòniši, kurus vedia uz Aglyúnu bz. Veržbickis. Ceļâ divalyudzèju pulks aúga arvinu, spécigók tricynòja gajsu, un baznicas karùgi jaùki plivinòja kaj pricódamis, ka ir sagajdijuši brejvibu. Zam Aglyunu divalyudzèju pulks skajtija jau vajrók tyukstùšu sovâ storpâ, kuru Aglyunâ sajémia ar lelu pricu."5
Esmu dzierdejs, ka ar zam runoj laika ziņā – zam Leldīnis, zam sīna laika, zam vokora. A ite itys prīvuords ir horizontalys orientacejis, ceļa sakarā.
Padūmu godūs daudzys Bazneicys publiskuos aktivitatis beja aizlīgtys – tūs vydā ari ceremoniali svātceļuojumi.
Iz Aglyunu 15. augustā individuali, cieškuok puors cylvāku grupuos guoja voi brauce golvonūeiļ tī, kurim nabeja daudz kū zaudeit – prostī kolhoznīki, piļsātu vīnkuoršī struodnīki. Ka beja kaids ci kaida nu leluokim voi mozuokim prīkšnīkim, tod voi nu beja kaida lela bāda, kur vajadzēja izpraseit Aglyunys Dīvmuotis paleigu, ci cylvāks beja ar dyžon dziļom religiskom saknem i ticeiba jam beja absoluti pyrmā vītā.
Maņ ruodīs, ka padūmu ateisma godūs cylvāku religiozitate beja dziļuoka i taidu cylvāku beja vairuok nakai niulinejūs breiveibys laikūs.
Pīmiņu, ka 1989. goda vosorā nūtyka pyrmais atļautais, publiski organizietais svātceļuojums iz 15. augustu Aglyunā. Tys ilga vairuokys dīnys, izīšona beja nu Rēzeknis6. Tymā svātceļuojumā pīsadaleja vairuoki maņ zynomi puiši.
Teatra i kino cylvāks, pļus ari literats Ārijs Geikins sovu svātceļuojumu nūvāruojumus i puordūmys publicēja gruomotā „Svētceļnieka piezīmes”. Tī i par Medžugorji, Fatimu, Lurdu, ari Rymu, Asizi i Svātū zemi, ari par Aglyunu.
Tamā gruomotā ir gon par gareigim mekliejumim i atrodumim, par natveromom lītom i acim redzamom detaļom. „Vēroju bazilikas dižo fasādi. [..] Uz baltā fona es pamanīju kādus četrus piecus tumšus punktus. Tās bija bezdelīgu ligzdas, un centīgie putni visu sv. Mises laiku, šķiet, pienesa savai jaunajai paaudzei barību.”7
Somerseta. Aglyunys kopi beja rūbežs – iz vokoru pusi nu jim beja apdzeivuota vīta ar cytu nūsaukumu. „1883. gadā bijušā Kapiņu pagasta muižas „Novij dvor” īpašnieks Roseters daļu zemes pie Ciriša ezera ziemeļu krasta sadalīja apbūves gabalos. Izveidojās ciems, kas tika nosaukts Rosetera sievas dzimtas uzvārdā par Somersetu. Apbūves gabalus iznomāja uz 12 gadiem ar noteikumu, ka nomniekam šajā laikā attiecīgais zemes gabals jāapbūve. Nomas līgumus pagarināja.”8 1968. godā Somersetu pīvīnuoja Aglyunai, tān vuords Somerseta ir palics tikai īlys, ari kopejneicys nūsaukumūs.
Aglyuna i Klaipeda. Te, piļsātā pi Baltejis jiurys, ir pīmineklis Erkusam Mantam. Ploti placi, bezbaileiba acīs, apjiemeiba žestā. A kas ir tys Erkuss Mants, kura pīminekļam Klaipedā ir cīši leidzeigs Mindaugs Aglyunā9?
„1259. g. sākās Lielā baltu sacelšanās. Vispirms sacēlās zemgaļi un Šabja vadībā padzina vācus no Zemgales. Pēc gada 13. jūlijā žemaiši ar kuršiem pie Durbes pieveica vācu apvienotos spēkus un sākās Kursas atbrīvošana. Drīz – 20. septembrī – vienlaikus sacēlās sembji, nātangi, bārti, vārmji un pagudi. Viņu kopīgais karavadonis bija Erkus Mants. XIII gs. vidū baltu apdzīvoto zemju centrā bija izveidojusies baltu valsts – Lietuva. Tās pirmais valdnieks Mindaugs devās palīgā kuršiem un prūšiem"10.
Mindaugs ir pretruneigs, legendom apveits valdnīks. Ir vārts palaseit viesturnīku Agri Dzeni – jis iz daudzim viesturis nūtykumim verās pa sovam i dzili.
1 Piec cytim olūtim, tyka sprosta nūjaukta kai vaca i moza.
2 Taiseita nu muola ceglu, piečuok apmasta ar ščukaturku i nūkruosuota boltā kruosā.
3 Saroluts // „Katoļu Dzeive”, 1929., Nr. 8.
4 Saroluts // „Katoļu Dzeive”, 1929., Nr. 8.
5 Aglyuna // „Auseklis", 01.09.1906.
6 Varātum byut, ka tymā vosorā beja ari cyti, mozuok zynomi oficiali svātceļuojumi iz Aglyunu.
7 Geikins Ā. Svētceļnieka piezīmes – [B.v.]: [B.izd.], [B.g.], 106. lpp.
8 Krieviņš G. Pa Latgales un Augšzemes ceļiem un takām – Rīga: Avots, 1988., 67. lpp.
9 Ir verseja, ka Mindaugs tyka nūslapkavuots, piečuok ari paglobuots Aglyunā.
