Vai austrumu pierobežas reģiona iedzīvotāji var skatīties Latvijas televīziju un klausīties Latvijas radio? Periodiski tiek saņemtas sūdzības, ka signāls nav pieejams visur. Lai veiktu nepieciešamos mērījumus un pārliecinātos, vai Latvijas radio un televīzija ir pieejama iedzīvotājiem, uz austrumu pierobežu devās Latvijas Valsts radio un televīzijas centra speciālisti, uzaicinot līdzi žurnālistus.
Situācija ir būtiski uzlabojusies
Pēdējos pāris gados Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir īstenojis vairākus projektus, kas būtiski uzlabojuši Latvijas televīzijas kanālu, kā arī radio apraidi, tostarp Latgalē. Mūsu reģionam tika veltīta pastiprināta uzmanība, jo šeit atrodas Eiropas Savienības ārējā robeža. Turklāt Latvijai kaimiņos ir nedraudzīgas un agresīvas valstis. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji saņemtu patiesu informāciju, nevis klausītos, ko viņiem stāsta propagandas mediji.
Jāpiebilst, ka ne tik sen daudziem, arī krievvalodīgajiem, Latgales iedzīvotājiem bija iespēja novērtēt Krievijas mediju darbu. Uzreiz pēc Svetlanas Lobodas koncerta Daugavpils svētkos prokremliskie plašsaziņas līdzekļi sāka rakstīt prātam neaptveramas muļķības, ziņojot, ka ukraiņu dziedātājas koncerts notika zālē, cilvēki, neskatoties uz to, ka bija iegādājušies biļetes, ātri vien pameta zāli un koncerts izgāzās. Bet mēs taču zinām, ka koncerts notika Vienības laukumā, tas bija bez maksas, to apmeklēja vairāki desmiti tūkstošu cilvēku un neviens nemuka projām. Jāteic, ka zem šī raksta nekavējoties sekoja negatīvu komentāru birums. Latvijas iedzīvotāji sociālajos tīklos aktīvi rakstīja par klajiem meliem, ko izplata Krievijas mediji.
Taču turpināsim stāstu par Latvijas sabiedrisko mediju apraidi. 2020. gadā austrumu pierobežā tika uzbūvēti divi torņi: Krāslavas novada Skaistā un Madonas novada Aizpurvē. Šim projektam tika iztērēti 1,5 miljoni eiro. Šogad šeit pat Latvijas radio un televīzijas apraidei tika uzstādītas rezerves antenu sistēmas. Kopumā no 2014. līdz 2024. gadam infrastruktūras attīstībai izlietoti 5,03 miljoni eiro. Starp citu, visi torņi ir savienoti ar optiku.
“Esam atrisinājuši jautājumu, kas saistīts ar Latvijas radio un televīzijas apraidi pierobežā, -- signāla uzlabošanu, bezmaksas televīzijas, sabiedriskās televīzijas, abu tās programmu, komercraidījumu, kas iekļauti bezmaksas apraidē, kā arī trīs latviešu radio programmu apraidi. Šeit, Skaistā un Viļakā, ir pieejamas divas programmas. Pateicoties šiem torņiem, izdevās atrisināt arī mobilo sakaru operatoru zonas jautājumu,” laikrakstam „Latgales Laiks” sacīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
Tas tika darīts pakāpeniski, jo daži objekti prasīja ļoti lielus līdzekļus. Turklāt ir svarīgi saprast, ka šajos jautājumos bija jāpieņem politiski lēmumi. Un pašlaik situācija austrumu pierobežā ir daudz labāka nekā, piemēram, dažviet Kurzemē.
Pārbaudes tiek veiktas regulāri
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra speciālisti ik gadu apmeklē pierobežu, lai pārliecinātos par signāla pieejamību vietējiem iedzīvotājiem. Arī šis gads nebija izņēmums. Kopā ar Latvijas, tostarp Latgales, mediju pārstāvjiem gar Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežu tika nobraukti aptuveni simts kilometri.
“Reizi gadā braucam uz simts vietām Latvijā, lai veiktu nepieciešamos apraides zonas mērījumus un pārliecinātos, ka sniegtie pakalpojumi atbilst mūsu solītajai kvalitātei un apjomam. Austrumu pierobeža ir interesanta vieta, tāpēc šoreiz mums pievienojās kolēģi no dažādām organizācijām. Sabiedrībā nereti dzirdam sūdzības, ka austrumu pierobežā ir vāja radio uztveršana un televīzijas signāls slikti „ķer”, tāpēc pārbaudām, kā te viss darbojas,” sacīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine.
Vispirms speciālisti viesojās Skaistā, kur, ņemot vērā to, ka uzstādīts jauns tornis, signāls bija lielisks. Nākamais maršruta punkts bija Piedruja. Apstājāmies aptuveni kilometru no Latvijas--Baltkrievijas robežas un devāmies uz Daugavas krastu, kas šķir abas valstis. Signāls tika uztverts bez problēmām. Tas attiecas gan uz televīzijas, gan radio signālu. Turklāt Vinetai Sprugainei rokās bija lēts radio ar bojātu antenu. Un, neskatoties uz to, Latvijas radio programmas bija pieejamas, taču skaņas kvalitāte varētu būt labāka. Viņas Daugavpils kolēģa Pāvela rokās bija jauns un dārgāks uztvērējs, kas raidīja bez problēmām.
Speciālisti apstājās arī pie Latvijas--Krievijas robežas -- Šķaunē, Zilupē, Briģos. Un nekādu problēmu ar apraidi. Gan Latvijas televīzija, gan Latvijas radio ir pieejama ikvienam.
Sūdzību mazāk, taču tās joprojām ir
Ir uzlabota infrastruktūra, signāls pieejams austrumu pierobežā jebkurā vietā. Un, neskatoties uz to, sūdzības joprojām tiek saņemtas, tiesa, daudz mazāk nekā pirms pieciem gadiem. Bet kāpēc? Tam ir vairāki iemesli.
“Jāatzīst, ka iemesli galvenokārt ir sadzīviski. Ja runa ir par televīziju, tad visbiežāk „vainīga” neatbilstoša antena, kas ilgajā kalpošanas laikā jau ir novecojusi vai bojāta, īpaši bieži tas notiek ziemas sezonas beigās. Antenas savienojuma vietā var iekļūt ūdens, kā rezultātā cilvēks konstatē, ka viņam nerāda Latvijas televīzija. Protams, lielākā daļa cilvēku uzreiz domā, ka vainojams tornis, bet patiesībā ir jāpārbauda sava antena, lai pārliecinātos, ka tā darbojas. Otrkārt -- obligāti jāpārbauda, vai antena ir pagriezta pret tuvāko torni. Šo informāciju var atrast mūsu mājas lapā www.tvapraide.lv. Apmeklējot šo vietni, var paskatīties, kur atrodas tuvākais tornis. Piemēram, šeit, Šķaunē, mēs pagriezām antenu gan uz Skaistas, gan Rēzeknes pusi, un redzam, ka signāls tagad nāk no abiem torņiem,” pastāstīja Vineta Sprugaine.
Un, starp citu, tieši ar šādu situāciju mēs saskārāmies Ludzas novada Briģos. Kāda iedzīvotāja pasūdzējās, ka pēdējā laikā pazudis signāls un līdz ar to viņa nevar skatīties Latvijas televīziju. Aizbraukuši uz konkrēto vietu, speciālisti ievēroja, ka antena ir pagriezta uz pretējo pusi, nevis uz torni. To varēja izdarīt arī stiprs vējš. Tāpēc, lai atjaunotu signālu, viņai vajadzēja vien pagriezt antenu uz Rēzeknes pusi. Un šādu gadījumu ir diezgan daudz. Jāņem vērā arī attālums līdz tornim. Ja tas atrodas 30 kilometru attālumā vai vēl tālāk, ar vienkāršu iekštelpu antenu būs par maz, antena jāuzstāda uz jumta un jāpagriež pret torni. Turklāt koki, kas atrodas netālu no antenas, var traucēt apraidi.
“Tā ir elementāra fizika, un cilvēki nevar ietekmēt šo procesu. Šajā gadījumā ir tikai viens risinājums -- meklēt citu vietu, kur novietot antenu,” turpināja V. Sprugaine.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra speciālisti šobrīd nezina, kur austrumu pierobežā nav apraides, proti, signāls nav pieejams. Visur viss ir. Par to liecina arī sarukušais sūdzību skaits. Ja 2023. gadā speciālisti saņēma 8 sūdzības, tad šogad no janvāra līdz maijam -- 7. Pērn bija trīs pamatotas sūdzības, šogad piecos mēnešos -- viena, turklāt Kurzemē.
Taču, ja pēkšņi pazūd signāls un nevarat redzēt Latvijas televīzijas programmas vai klausīties Latvijas radio, informējiet LVRTC speciālistus. Viņi noteikti pārbaudīs šo informāciju un palīdzēs atrisināt problēmu. Pilnīgi iespējams, ka tam pietiks ar telefona zvanu. Nepieciešamības gadījumā centra darbinieki dosies pie jums, lai uz vietas noskaidrotu iemeslus, kāpēc nav signāla.
