Kotrā piļsātā ir vīna ci puors īlys, kurys ir golvonuos i itū statusu sagloboj laiku gaitā. Ir ari tai, ka kaida golvonuo īla ar laiku vairs taida nav.
Daugovpilī iz golvonuos īlys rangu beja lela konkurence. Tān var pasaceit, ka tamā ceiņā uzvarātuoja ir – Reigys īla.
Nu dzeļžaceļa stacejis leidz upis ūstai. Nu suoku te Daugovpiļs beja, kur Šunicys upe ītak Daugovā. Tod izauga sātys tānejā Cītūksnī i ap Šuņu azaru.
Kod 1833. godā pabeidze byuvēt i svineigi atkluoja Cītūksni, roduos dūma, ka kluot pi ituo militaruo objekta vajadzeiga ari lela civila piļsāta.
Tuo laika karuošonys specifika paredzēja, ka pi cītūkšņa sīnom beja juobyun tukšai vītai – lai īnaidnīks byutu nu vaļnim radzams, lai pretinīkam nabyutu kur pasaslēpt. Tai dareja vysā Eiropā i tuos tukšuos vītys sauce par esplanadem.
Partū civilū piļsātu suoka byuvēt aiz esplanadis, lobā attuolumā nu cītūkšņa. Tānejū Daugovpiļs centru suoka ceļt 19. g. s. 30.–40. godūs, vacuokuos sātys – bejušuo gimnazeja, bejušuo zyrgu posta staceja – ir nu tim laikim.
Kod 19. g. s. 50. godu beiguos planavuoja dzeļžaceļa lineju nu Reigys iz Daugovpili i tuoļuok, pasažeru staceju īplanavuoja jaunuos civiluos piļsātys pošā molā. Jaunū staceji sauce Reigys vuordā, nu tuos ari atguoja īla, kura stypri pamainēja pyrms 20 godim izcaltuos civiluos piļsātys rūbežys i īlu sistemu.
„Rīgas ielas apbūve Daugavpilī sāka veidoties 1865. gadā saskaņā ar Krievijas impērijas cara apstiprināto Vitebskas guberņas pilsētas Dinaburgas jauno apbūves plānu (arhitekts K. Makers).”1
Nui, Reigys īlā ir dažaidu laiku, dažaidu stylu ākys. Teju par kotru var byut atsevišks nalels stuosts.
Reigys īlā 67. Ir sātys, iz kuru sīnom, par speiti jaunom kruosom, ka paceļ golvu i īsaver, var redzēt agruokū laiku uzrokstus. Vīna taida sāta ir Reigys īlys kreisajā pusē, krystuojumā ar Kruoslovys īlu. Iz ituos ākys sīnys, viers ūtruo stuova lūgim pyrms nazcik godim varēja redzēt uzrokstu LATOGER.
Ar itū sātu suocās pādejais kvartals pyrma dzeļžaceļa stacejis, kuru storpkaru periodā puorsauce par Daugovpiļs Pyrmū pasažiru. Nui, tymūs laikūs beja ari Daugovpiļs Ūtrei pasažiru staceja.
Āka Reigys īlā 67 beja vīna nu arhitektoniski interesantuokajom, mīleiguokajom sātom vysā īlā. Jei beja divu stuovu, ar mansardu – taišni jumts, frontoni i čardaka lūgi beja juos smukums! Padūmu godūs tyka izbyuvāts trešas stuovs. Daudzom ākom padūmu godūs, taisūt kapitalū remontu, tyka izbyuvāti viersā trešī stuovi. Tai, deļ pīvaduma, nūtyka ar āku pretī, Reigys īlā 68.
Firma LATOGER ir dybynuota 1920. goda 24. majā, 20. g. s. 30. godūs firmys eipašneica beja Dora Gurviča. Piec kulturviesturnīka Josifa Ročko datim, Dora pīdzyma 1897. goda 5. oktobrī Viļakā, beja pracāta. 1935. godā tikai Daugovpilī vīn dzeivuoja vairuoki symti cylvāku ar pavuordi Gurvičs!
T. s. Ulmaņlaikūs ākā Reigys īlā 67 beja medikamentu vairumtierdznīceibys bāze, apteka i parfimerejis veikals. Firmai LATOGER pīderēja ari cytys aptekys, deļ pīvaduma, Luočplieša īlā 46 i Jaunbyuvē, Ventspils īlā 75. Eipašneica Dora Gurviča dzeivuoja natuoļ – Reigys īlā 81, slovonajā Gurviča nomā.
Nu puorsymts metru attuoluos dzeļžaceļa stacejis medikamentus vede iz šū bāzi. Pasažiru viļcīņūs tymūs laikūs beja posta vagoni, kuri beja pylni ar bandrolem i nalelom, bet vierteigom kravom. I tuoļuok jau nu šajīnis, Reigys i Kruoslovys īlu styura, tī medikamenti tyka izvoduoti pa vysu Latgolu i pat tuoļuok.
1936. godā pret LATOGER eipašneicu Doru Gurviču tyka calta apsyudzeiba par naskaidreibom bāzē i veikalā. Reigys īlā 67 tyka izdareita krateišona, nūtyka tīsa. Izaruodeja, ka aizdūmys izraiseja precis, kurys nabeja eistyni medikamenti, bet gon paraugīpakuojumi, kuri dūmuoti skotlūgu i plauktu dekoriešonai.
Tīsa Doru Gurviču attaisnuoja. Jū aizstuovēja tūlaik Daugovpilī populars advokats, vītejū latvīšu-puornūvodnīku sabīdriskais darbinīks Voldemārs Laveniekovs (1883–1972). Piec izgleiteibys jis beja agronoms, tyvs Franča Trasuna draugs. Voldemārs aktivi dorbuojēs politikā, beja mednīks, zvejnīks, fotografs, daudz publicējēs2.
Pyrmskara godūs LATOGER apteka Reigys īlā 67 bīži vin struoduoja kai dežurapteka, kur zuolis varēja nūpierkt i breivdīnuos, i vālu vokorā.
Doru Gurviču padūmu okupacejis vara deportēja, jei guoja būjā Vjatlagā 1942. goda 12. martā.
Nivīns eisti nazyna, kū nūzeimej LATOGER. Beja 30. godu beiguos pat piļsietnīku i gostu īrūsynuojumi pamaineit itū nūsaukumu, kuru uzskatēja par nasaprūtamu. Laikam itys nūsaukums ir vēļ vīns Daugovpiļs viesturis mozeņš nūslāpums, kurs gaida sovu atkluošonu.
Ākys Reigys īlā 67 fasade pandemejis godūs tyka saremonteita, nūkruosuota. Tūs burtus vaira naredz, tik kas jū zyna – moš piec godu desmitim tī otkon pasaruodeis.
Latvejā pyrmuo guojieju īla. Apmāram var saceit, ka tei ir pyrmuo taida veida īla Latvejā. Parkū apmāram? Tai kai taidys lītys nanūteik vīnā dīnā i pat vosorā, navar eisti saprast, kuru datumu jimt par atskaitis punktu. Tod, kod pīdzyma ideja? Kod īceri apstyprynuoja? Kod izstruoduoja projektu? Kod suoce puorbyuvis dorbus? Kod pabeidze? Kod vysu piļneibā pabeidze?
Dūma, ka piļsātys golvonū īlu byutu juopuortaisa tikai deļ īšonys, roduos 20. g. s. 70. godu vydā i tys ir lelā mārā Daugovpiļs golvonuo arhitekta Valda Kalniņa (1932–1984) nūpalns. Jis beja piļsātys golvonais arhitekts iļgi – nu 1961. leidz 1984. godam. Taišni juo laikā piļsātā tyka izbyuvātys laikmeteigys ākys, izauga vasali jauni mikrorajoni.
1978. goda majā nūtyka Daugovpiļs golvonuos īlys svātki, kuru laikā Valdis Kalniņš izstuostēja par īlys puorveiduošonys variantim i īplanavuotajom jaunajom ākom3.
Tod beja dūmys i puordūmys, planavuošona i puorplanavuošona, i 20. g. s. 80. godu suokūs līta lieneišom izakustēja.
1983. goda beiguos vītejā gazetā raksteits: „Labiekārtošanas kombināta meistari te jau ielikuši pusi no paredzētajām vairāk nekā 600 lielām betona plāksnēm, kas segs visu ielu. Saskaņā ar Latvijas Komunālās celtniecības projektēšanas institūta speciālistu un pilsētas arhitektu kopīgi izstrādāto projektu veco nelīdzeno bruģi nomainīs moderns, izturīgs segums no betona. Ielas abās pusēs no jauna izremontētajās ēkās izvietosies veikali, kafejnīcas, ateljē. [..] Gar ietvēm stiepsies puķu dobes. Ielas noformējumu papildinās pilsētas mākslinieku apgleznoto brandmūru sistēma.”4
Eistineibā tei beja na tikai īlys puortaiseišona, bet ari gar molu asūšū āku remonteišona i jaunu izceļšona. Staiguot pa īlu vysā juos garumā varēja jau 1985. godā, bet galeiga pabeigšona nūtyka 1986. godā, kod īlys molā izbyuvēja apteku kompleksa āku.
Leli nūpalni Reigys īlys puorbyuvē ir ari Gertrudei Kudiņai (dz. Rasnače), kura tī daudzys lītys rysynuoja, a nu 1984. goda beja Daugovpiļs piļsātys golvonuo arhitekte.
Spylgti guojieju īla palyka atmiņā tīm, kuri te dzeivuoja 20. g. s. 80.–90. godūs. Tymā laikā, kod vēļ nabeja vysim daīmamys modernuos komunikaceju tehnologejis, piļsietnīki kotru vokoru, vysvaira kompanejuos, naskaitomys reizis staigalēja pa itū īlu iz prīšku i atpakaļ. Cytu reiz pat proīt navarēja, tei īla beja īsaukta par Brodveju.
Daugovpiļs kolorits sovu vītu ir atrads Juoņa Ryučāna, kurs piļsātā dzeivoj nu 1990. goda, dzejā. Upe, tylti, ari īlys:
„Biroji vingroj iz
Gimnazejis īlys. [..]
Reigys īla leimej
nu lampu katalogu
juoņtuorpeņu
vokora guņs.
Nu reita atīt vokora
zinis par skaistū
dzeivi proviņcē”5.
1 Mangulsone I. Rīgas iela Daugavpilī // Rīgas ielas kultūrvēsturiskais tēls (red. J. Zilgalvis) – Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 2014., 40. lpp.
2 Jam beja dāls, kuram ari beja vuords Voldemārs. Tān dažūs gadīņūs precizi nav skaidrs, voi runa ir par tāvu ci dālu.
3 Kušnere N. Pilsētas galvenās ielas svētki // „Avangards”, 25.05.1978.
4 Jurjevs I. Ielas kļūs skaistākas // „Avangards”, 15.12.1983.
5 Ryučāns J. Biroji vingroj iz.. // Daugavpils dzejā (red. D. Stupāne, F. Osina) – Daugavpils: Hronos, 2015., 35. lpp.
