Šonedēļ Aglona atkal kļuva par centrālo katoļu pulcēšanās vietu Latvijā, jo šeit, Aglonas bazilikas teritorijā, norisinājās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem veltīti pasākumi.
Katru gadu augusta vidū Aglonā ierodas tūkstošiem svētceļnieku no dažādām pasaules malām. Šķiet, ar ko gan ir tik ievērojama mūsu bazilika? Itālijā vai Spānijā, nemaz nerunājot par Poliju, katoļu dievnamu ir daudz vairāk. Taču katoļu pasaule izvēlējās mūsu baznīcu, kas atrodas mazā Latgales pilsētiņā, netālu no Eiropas Savienības ārējās robežas. Jo tieši šeit notika brīnumi, Jaunava Marija parādījās cilvēkiem.
Aglona -- mazpilsēta, kas paliek atmiņā uz visiem laikiem
Aglona savu nosaukumu ir ieguvusi no vārda egle (latgaliešu: aglojs, agliena, aglaine). Kādreiz tur auguši egļu meži, kas kopā ar bagātīgo ezeru un upju sistēmu veidoja labvēlīgu dabisko vidi apvidus apdzīvotībai jau agrā senatnē.
Vēl nesen tika uzskatīts, ka Aglona kā apdzīvota vieta radās pēc mūku ierašanās. Taču jaunākie zinātniskie pētījumi apliecina, ka Aglona kā viens no baltu tautu apdzīvotiem centriem ir pazīstama jau kopš 1800.–500. gada p.m.ē. Madelānu pilskalns ar senpilsētu kādreiz bija ievērojams politisks un saimniecisks centrs. Pēc Johana Rīvija atstāstītās leģendas 1263. gadā šeit esot nogalināts Lietuvas dižkungs Mindaugs ar saviem diviem dēliem – Rukli un Rupeiki.
Savulaik katoļu krustneši Latgali nosauca „terra Mariana” jeb “Dievmātes zeme”. Kopš mūsu ēras 12. gadsimta vietējos iedzīvotājus sāka kristīt katoļticībā, ko pagāni sākotnēji atteicās pieņemt, bet pēcāk kļuva par uzticīgiem katoļiem. Tiesa, bija jāpaveic milzīgs darbs, jo bija jācīnās ne tikai ar pagāniem, bet arī luterāņiem. Taču 1699. gadā Viļņas dominikāņu mūki apmetās egļu mežā starp Cīriša un Aglonas ezeru muižnieka Šostovicka zemēs. Viņi atveda līdzi svētbildi, turklāt nevis parastu, bet brīnumdarītāju. Un tagad Aglonas Brīnumdarītājas svētbilde ir vistālāk uz ziemeļiem esošā katoļu relikvija.
Aglonas ciems dibināts 1883. gadā. Un vēl agrāk, 17. gadsimta beigās, šeit tika uzcelta katoļu baznīca, kas gan tika iesvētīta daudz vēlāk, 1751. gada 10. septembrī. to paveica bīskaps Jāzeps Dominiks Puzina. Jāatzīmē, ka nav runa par mums zināmo dievnamu. Toreiz bija koka baznīca. Un tikai 1762. gadā mūki nolēma, ka ir nepieciešams uzcelt akmens baznīcu. Plāns pārtapa realitātē. Baznīcas celtniecība ilga 12 gadus, un 1800. gadā jauno ēku iesvētīja bīskaps Jānis Beņislavskis.
Vēl viens interesants fakts: pirms gandrīz 200 gadiem Viļņas ārstu komisija pārbaudīja Aglonas sēravota ūdeni un apstiprināja tā ārstnieciskās īpašības. Nedaudz vēlāk ūdeni pārbaudīja arī Sanktpēterburgas Medicīnas akadēmijas zinātnieki.
Aglonas bazilika -- svētceļojumu vieta
Romas pāvests vairākkārt viesojies Aglonā. Pirmo reizi šis pasaules mēroga notikums bija 1993. gadā. Toreiz pie mums ieradās pāvests Jānis Pāvils II. Protams, šis notikums ietekmēja ne tikai Aglonas, bet arī dievnama tālāko likteni. Uzreiz pēc pāvesta vizītes Latvijas Saeima nolēma atzīt Aglonu par starptautiskas nozīmes svētvietu. 2018. gada septembrī baziliku apmeklēja Romas pāvests Francisks. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas bazilikas pakājē Romas bīskaps celebrēja svinīgu Svēto Misi, kurā piedalījās tūkstošiem svētceļnieku. Vizītes noslēgumā Francisks pasniedza Aglonas bazilikai īpašu rožukroni, bet Latvijas Katoļu baznīcas pārstāvji uzdāvināja viņam svētbildi.
Tomēr galvenie svētki šeit notiek katru gadu augusta vidū. 15. augustā svētceļnieki ierodas Aglonā, lai svinētu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus. Un tie nav tūkstoši vai desmiti tūkstoši cilvēku. Šos svētkus apmeklē aptuveni 150 tūkstoši katoļu, kas ierodas no visas pasaules.
Bazilikā ir daudz ko redzēt. Tajā atrodas liela gleznu, skulptūru un mākslas priekšmetu kolekcija. Galvenā vērtība ir Aglonas Brīnumdarītājas svētbilde, ko darinājis nezināms 17. gadsimta mākslinieks. Tā atrodas virs galvenā altāra, bet to nevar redzēt katru dienu. Brīnumdarītāja svētbilde tiek atvērta tikai reliģisko svētku laikā. Ticīgie tai piedēvē dziedinošas īpašības.
Ir daudz liecību par brīnumiem, kas notikuši Aglonā. Kā vēsta viena no leģendām, zemnieks Kristaps Mateisāns no Spīķu ciema vedis bērnu uz Aglonu kristīt. Viņu ceļš veda pāri Cirīša ezeram. Pēkšņi uznāca vētra, sacēlās viļņi un sāka mētāt laivu no vienas puses uz otru. Zemnieks, mēģinot tikt galā ar laivu, nepamanīja, ka bērns iekritis ūdenī. Sapratis notikušā šausmas, viņš sāka piesaukt Aglonas Dievmāti, un tajā pašā brīdī bērns atradās netālu no krasta. Tuvumā esošie cilvēki viņu sveiku un veselu izcēla no ūdens, vēsta portāls Latvia.Travel.
Ir vēl kāds skaists stāsts vai leģenda, tas nu kā kuram patīk. Reiz, pašā 19. gadsimta sākumā, netālu no Aglonas ezera dzīvoja kāda nabadzīga sieviete. Katru dienu viņa gāja uz baznīcu, lai lūgtos par savu smagi slimo bērnu. Kādu dienu, kad mazulim kļuva ļoti slikti, sieviete ieraudzīja Jaunavu Mariju virs avota netālu no dievnama. Māte izmisumā metās ceļos un sāka lūgties Jaunavu Mariju, lai glābj viņas dēlu. "Atnes bērnu un nomazgā viņu ar svēto ūdeni no šī avota," sacīja Jaunava Marija un izgaisa. Māte izpildīja viņas vēlējumu un notika brīnums -- bērns atveseļojās, bet avota ūdens tik tiešām izrādījās dziedinošs, vēsta portāls rezeknenka.livejournal.com.
Esiet uzmanīgi!
Šodien Aglonā atkal lieli svētki. Desmitiem tūkstošu svētceļnieku jau ieradušies, lai piedalītos svētku misē, redzētu brīnumdarītāju svētbildi un padzertos dziedinošā avota ūdeni.
Apzinoties lielo sabiedrības interesi un vēlmi apmeklēt pasākumu, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes darbinieki strādās pastiprinātā režīmā un rūpēsies par iedzīvotāju drošību un sabiedrisko kārtību. Ja nepieciešams, viņi palīdzēs apkārtējiem. Policija atgādina, ka vietās, kur ir ļoti daudz cilvēku, ir viegli apmaldīties, tāpēc apmeklētājiem jāparūpējas par savu un īpaši bērnu drošību. Ja bērns vai pieaugušais ir pazudis, jālūdz policijas vai pasākuma organizatoru palīdzība.
Svētku dalībnieki aicināti arī parūpēties par savām somām un citām personīgajām mantām un neatstāt tās teltīs. Vienlaikus likumsargi aicina aizdomāties, vai vērts uz pasākumu ņemt līdzi vērtīgas lietas.
SVARĪGI! Bezpilota lidaparātu (dronu) izmantošana virs pasākuma norises vietas (pasākuma laikā) bez saskaņošanas ar organizatoriem un pašvaldību IR AIZLIEGTA.
Vietējie iedzīvotāji tiek lūgti ar sapratni izturēties pret dažādiem ceļu satiksmes ierobežojumiem, bet visi satiksmes dalībnieki aicināti braukt atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem un iecietīgi izturēties citam pret citu.
Komentāri